Piekrastes pārgājienu taka: ieteikumi

Piekrastes pārgājienu taka, kas vijas gar Baltijas jūras krastu, ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9. Pārgājienu taka sākas Nidas ciemā uz Lietuvas-Latvijas robežas un finišē Igaunijā, Tallinas ostā. Maršruta kopējais garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ir Latvijā, bet 620 km – Igaunijā.  Taka izstaigājama abos virzienos, tikpat labi Tallina var būt sākumpunkts.

Maršrutā Nida – Liepāja – Ventspils – Kolka – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Heinaste – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsalu – Paldiski – Tallina atrodas vairāk nekā 500 dabas, vēstures un kultūras objektu. Piekrastes pārgājienu taka ietver arī Igaunijas salas: Kihnu, Sāremā, Muhu, Hījumā, Vormsi, Osmusāri.

 Kā izstaigāt Piekrastes pārgājienu taku?

Piekrastes pārgājienu taka sastāv no 8 lielākiem posmiem, kas savukārt iedalās 60 vienas dienas pārgājienos, kuru garums variē no 15-25 km un kurus var izstaigāt kā atsevišķus maršrutus. 

Igaunijas posmi ir Pērnavas līča piekraste un zvejnieku ciemi  (Ikla – Virtsu 228 km, ilgums 11 dienas), Matsalu dabas parks un Rietumigaunijas salas (Virtsu – Rohukila 100 km, ilgums 5 dienas, papildus Sāremā, Muhu, Hījumā un Vormsi), Hāpsalu un Igaunijas zviedru ciemi  (Tūru – Neva 136 km, ilgums 6 dienas) un Ziemeļrietumigaunijas glints un ūdenskritumi līdz Tallinai (Neva – Tallinna 158 km, ilgums  8 dienas).

Latvijas posmi ir Dižjūra (Baltijas jūras Kurzemes piekraste), Mazjūra (Rīgas līča Kurzemes piekraste), Jūrmala un Rīga (Latvijas populārākā kūrortpilsēta un galvaspilsēta) un Vidzemes piekraste (Rīgas līča austrumu piekraste).

• uzsākt pārgājienu var no jebkuras pieejamās vietas un doties abos virzienos;
• dažus posmus var veikt ar sabiedrisko transportu vai vienoties, piemēram, ar naktsmītnēm par loģistiku un bagāžas aizvešanu;
• dabā orientēties palīdzēs ceļa norādes un informācijas stendi, balti-zili-balti marķējumi uz kokiem un citiem dabas objektiem, ciemos un pilsētās uzlīmes atrodas uz ceļa zīmēm un elektrības stabiem;  
• ja maršruts ilgāku laiku ved pa piekrasti un virzienu nemaina, tad norāžu nebūs.

Latvijā maršruts galvenokārt ved pa smilšainu piekrasti un piekrastes pļavām. Igaunijā starp Hāpsalu un Tallinu taka ~100 km garumā ved pa jūras krastu, citur krasta līnija ir sadalīta un sastāv no daudziem zemesragiem, mitrājiem, niedrājiem vai piekrastes pļavām, līdz ar to atlikušos ~500 km var mērot pa piekrastes ceļiem un vietām gar brauktuvēm. Pilsētās un apdzīvotās vietās Piekrastes pārgājienu taka vijas pa gājēju ceļu.

Maršruts ir izstaigājams jebkurā gadalaikā.  Vasarā, tūrisma sezonā, piekraste pulcē vairāk cilvēku, līdz ar to piejūras naktsmītnes var jau būt laikus rezervētas. Vasarā jūras ūdens temperatūra var sasniegt +18–20 °C, līdz ar to var doties peldēt. Rudenī, dodoties pa mežu, var redzēt vairāk krāsu – koku lapas ir raibas, var atrast gan sēnes, gan ogas. Tas ir arī putnu migrēšanas laiks; var būt gan lietains, gan vētrains, un daļa naktsmītņu un ēdināšanas iestāžu var būt slēgtas. Ziemā jārēķinās, ka lielākā daļa pakalpojumu var nebūt pieejami. Ja ir noturīgs sniegs un sals, tad kāpēc gan kādu posmu nemērot ar slēpēm. Pavasarī vari kļūt par liecinieku dabas atmodai – smaržo ceriņi, putni atgriežas no siltajām zemēm, strauti burbuļo un pumpuri plaukst.

Baltijas jūras krastam nav raksturīgas bīstamas dabas katastrofas, taču jārēķinās, ka, pastaigājoties pa piekrasti, vietām var būt spēcīgas vētras. Bēgumi vai paisumi, kas gareniski ierobežotu kustību piekrastē, nebūs sastopami, taču jūras piekraste tomēr ir mainīga, un nākamajā reizē iepriekš redzēta vieta var izskatīties pavisam citādāk. 

Noderīgi padomi

• paņem līdzi skaidru naudu (euro), jo ne vienmēr tuvumā atradīsies bankas automāti;  
• Igaunijas-Latvijas robežas šķērsošanai nepieciešams ceļojuma dokuments;
• būtiski ir ērti un piemēroti apavi, kā arī mitruma un vēja izturīgs apģērbs; paņem līdzi mini aptieciņu, karstam laikam arī saules aizsarglīdzekli un līdzekli pret kukaiņiem;
• telefona lādēšanai nepieciešams ārējais akumulators; dažās vietās var nebūt zonas, lielākajā daļā naktsmītņu un ēdināšanas vietu ir WiFi;
• teltis drīkst uzsliet un ugunskurus aizkurināt vien tam paredzētās publiskās lietošanas vietās, piekrastē to darīt ir aizliegts;
• pārliecinies, vai ugunsbīstamības dēļ došanās mežā nav aizliegta. Ziņas par ugunsbīstamību Latvijā atradīsi mājaslapā www.lvgmc.lv, Igaunijā – www.emhi.ee. Ugunsnelaimes gadījumā zvani uz 112;
• Baltijas jūras ūdeņos neatrodas cilvēkiem indīgi augi vai dzīvnieku sugas, odze ir vienīgā indīgā čūsku suga, ko vietām ceļu nomalēs var sastapt sildoties. Tālāk no krasta var sastapt ērces;
• naktsmītņu izvēle dažādos posmos ir atšķirīga, rezervē laicīgi, jo sezonas laikā krasta pierobeža var būt jau aizņemta;
• arī ēdinātāju daudzums atkarīgs no konkrētās piekrastes daļas. Ir uzņēmumi, kas darbojas vien vasaras sezonā, līdz ar to ir vērts pirms došanās piezvanīt;
• blakus Piekrastes pārgājienu takai atrodas vairākas bezmaksas publiskās atpūtas vietas, kas aprīkotas ar nojumēm, galdiem, soliem, atkritumu tvertnēm, dažās vietās ir arī ugunskura un grila vietas, kā arī tualetes;
• veikali atrodas lielākās apdzīvotajās vietās, un dažos maršruta posmos nav neviena veikala;
• ārstu kabineti un aptiekas atrodas pilsētās un lielākās apdzīvotajās vietās. Nelaimes gadījumos zvanīt 112!
• lielākajā daļā krasta pierobežas teritorijas pieejams sabiedriskais transports (parasti autobuss, retāk vilciens), bet to kursēšanas laiki jānoskaidro laicīgi – Latvijā: www.1188.lv/satiksme, Igaunijā: www.peatus.ee, www.tpilet.ee. Pilsētās var izmantot pilsētas transportu. Uz Igaunijas salām kursē prāmis: Kihnu, Vormsi (www.veeteed.com), Sāremā, Hījumā (www.praamid.ee), Osmusāri;
• ir arī GPX-faili, ko pie katra dienas maršruta var lejupielādēt vietnē www.coastalhiking.eu.

Pakalpojumi un infrastruktūra

Videi draudzīga ceļošana

• Latvijā un Igaunijā krāna ūdens dzeršanai ir pilnīgi nekaitīgs. Lieto atkārtoti lietojamu pudeli, iegādājies produktus mazākos iepakojumos un noteikti atkritumus izmet tuvākajā atkritumu tvertnē;
• ja līdzi ir suns, tad pārliecinies, lai mīļdzīvnieks netraucē putnus un zvērus. Vienmēr turi suni pie saites, tā viņam pašam būs visdrošāk;
• aizsargājamās teritorijās un dabas parkos seko kārtības noteikumiem, Igaunijā arī t.s. katra cilvēka tiesībām.

Izmantotais avots coastalhiking.eu