Igaunijā Lieldienas iezīmē pavasara sākumu, ko cilvēki svin un pavada dažādās tradicionālās aktivitātēs. Dažas no šīm 19. gadsimta paražām joprojām ir populāras!
Lieldienu apzīmēšanai Igauņu valodā ir vairāki vārdi: Ületõusmispüha (Augšāmcelšanās svētki), Lihavõtted (burtiski tulkojot — gaļas ēšanas svētki, kas iezīmē gavēņa beigas), Munadepüha (olu svētki), un Kiigepühad (šūpoļu svētki, atsaucoties uz tradīciju Lieldienu svētdienā šūpoties lielajās ciema koka šūpolēs).
Tradicionālās igauņu ciema šūpoles
Gan jauniem, gan veciem igauņiem joprojām patīk šūpoties tradicionālajās šūpolēs.
Attēls: Svens ZaceksLieldienas Igaunijā parasti atzīmē ar pusdienām ģimenes lokā - olu krāsošanu un tradicionālo olu meklēšanas pasākumu. Tradicionāli olas krāso pašrocīgi, parasti tam izmantojot dabas krāsvielas, piemēram, sīpolu mizas vai biešu sulu, bet pēc tam krāsainās olas saliek grozā un novieto galda centrā. Uz galda novietotās olas ir neaizstājamas pēc maltītes notiekošajā olu kaujā, kurā katru gadu tiek noskaidrots jauns uzvarētājs. Piedalīties olu kaujās ir ļoti jautri — tikai jāsit ar olas galu pa pretinieka olas galu; uzvar tas, kura olas čaumala nesaplaisā!
Daudzas no Lieldienu paražām, piemēram, joprojām piekoptās olu kaujas, nāk no sendienu tautas tradīcijām. Olu ripināšanai, kas gan nenotiek īpaši plaši, ir tāds pats princips kā olu kaujām — jāliek pretinieka olas čaumalai ieplaisāt, olas ripinot lejup no smilšu kaudzes un cenšoties trāpīt citām olām. Tas, kura ola paliek vesela, ir uzvarētājs! Nogāzes slīpums var būt jebkāds.
Pavasara brīvdienas
Igauņu tautas kalendārā Kavadepüha jeb Pavasara brīvdienas iekrīt laikā starp 16. martu un 20. aprīli, nedēļā, kas noslēdzas ar Lieldienām. Attiecīgā nedēļa ir paredzēta tam, lai tiktu galā ar mājas rūpēm, piemēram, uzkopšanu pēc garās ziemas. Pēc šajā nedēļā esošajiem laika apstākļiem varēja pareģot, kāds laiks gaidāms vasarā. Lietus gadījumā bija jāseko slapjai vasarai, savukārt migla nozīmēja, ka vasara gaidāma karsta.
Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena
Zaļā ceturtdiena ir daļēja brīvdiena, gatavojoties Lielajai piektdienai. Tajā maltītes ir vieglākas, piemēram, zupa. Katrā Igaunijas reģionā tiek ēsta cita veida zupa, taču tajos visos ir kas kopīgs — Lielajā piektdienā visi atpūšās. Reti gadās, ka kāds šai dienā iziet no mājām.
„Lielā piektdiena ir lielā brīvdiena, kad nedz skudra izlien no pūžņa, nedz lapa nokrīt no koka"
- Eesti Rahvakalender
Lieldienu svētdiena
Gluži kā mūsdienās arī senāk Lieldienu svētdiena bija notikumiem bagāta diena. Parasti Lieldienās notika mainīšanās ar olām un to dāvināšana. Jaunieši pēcpusdienu pavadīja pie tuvējā ciema šūpolēm, kur meitas pateicībā par šūpoļu ierīkošanu puišiem dāvināja pašu krāsotās Lieldienu olas. Ļaudis tikās savās mājās vai vietējā krogā un apmainījās olām un dāvanām. Olas noderēja arī maltītes pagatavošanai, piemēram, galdā ceļot olu sviestu vai olu pastēti.
Olu krāsošana
Kaut gan daudzas veikalā nopērkamās krāsas ir vieglāk lietojamas, tradicionālās krāsvielas joprojām ir ļoti populāras. Saskaņā ar Igauņu tautas kalendāru krāsām arī bija sava īpašā nozīme: rozā — maigums, zaļš — cerība, zils — uzticība, dzeltena — nepatiesība un pelēka — līdzsvars. Meitas ļāva puišiem izvēlēties Lieldienu olu un tad pēc izvēlētās olas sprieda par puiša tikumiem.
Lieldienu paražas un pavasara tradīcijas dažādos Igaunijas reģionos atšķīrās. Ik gadu Igaunijas Brīvdabas muzejā Tallinā ir iespējams piedalīties daļā no šīm tradīcijām. Apmeklējiet arī Setumā Igaunijas dienvidu daļā un iepazīstieties ar turienes paražām.
Avots: Eesti Rahvakalender II, sagatavojusi Malle Hīemē, Tallina: Kirjastus "Eesti Raamat", 1981. g.
