Hāpsala ir ievērojama kūrortpilsēta, kas atrodas Igaunijas rietumu piekrastē.

Hāpsalu ir dibināta 1279. gadā un labi pazīstama, pateicoties savai vēsturei un jūrniecībai, siltajam jūras ūdenim, ārstnieciskajām dūņu procedūrām un draudzīgajiem iedzīvotājiem.

Hāpsala ir brīnišķīga maza pilsētiņa ar šaurām ieliņām, miniatūru rātsnamu un romantiskām koka dzīvojamām mājām. Krastmalā lepni slejas Kūrzāle (Kuursaal), kas ir viena no skaistākajām koka ēkām visā Igaunijā.

Pirmais Hāpsalas dūņu spa centrs savas durvis vēra 1825. gadā un  kopš tiem laikiem Hāpsala vienmēr ir piesaistījusi spa cienītājus no visas pasaules, pat Krievijas carus.

Hāpsalas Doma baznīca ir lielākā vienjoma baznīca Baltijas valstīs un pilsētas svarīgākais vēstures un kultūras piemineklis.

Neliela dzeltena māja Linda ielā ir Ilonas Viklandes (Ilon Wikland) bērnības māja, kurā viņa uzaugusi un vēlāk ilustrējusi pasaulslavenās rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas bērnu grāmatas.

Hāpsala ir pazīstama ar Baltās dāmas dienu, Senās mūzikas festivālu, Vijoļmūzikas festivālu un Augusta blūza festivālu. Visas vasaras garumā pilsētas ielas un Bīskapa pils brīvdabas estrādi piepilda tautas mūzika, opera un rokmūzika.

Hāpsala piesaista ne tikai dubļu vannu, vēstures un dažādu festivālu cienītājus, bet arī tos cilvēkus, kas labprāt izbauda smilšainās pludmales, parkus un mierīgo apkartni.

Šī ir lieliski piemērota vieta ģimenēm un romantiskiem pāriem, kam patīk pikniki, pastaigas, spa apmeklējumi un dubļu vannas, burāšana un peldēšana.

Ja būsiet Hāpsalā, neaizmirstiet nopirkt vienreizējo ar rokām austo Hāpsalas vilnas šalli, kas pazīstamas ar nosaukumu «mežģīņu brīnumi».

Leģenda par Balto dāmu – pilnmēness naktīs augustā Hāpsalas Doma baznīcas dienvidu sienas Kristāmā kambara apaļajā logā parādās sievietes figūra.

Kā un kāpēc šī sieviete parādās kapelas logā jau gadsimtiem ilgi? Leģenda stāsta tā: Viduslaikos visiem priesteriem bija jādzīvo šķīsti un tikumīgi saskaņā ar klostera noteikumiem. Sievietēm pieeja Bīskapa pilij bija liegta un par to draudēja nāves sods. Bet tomēr notika tā, ka kāds priesteris un igauņu meitene neprātīgi iemīlējās viens otrā. Tā kā jaunie cilvēki nespēja būt šķirti uz ilgāku laiku, priesteris pārģērba meiteni par jaunekli, atveda viņu uz pili un iekārtoja korī. Ilgu laiku tas bija viņu noslēpums, bet vienā dienā krāpšana tika atmaskota. Bīskapa lēmums bija bargs: priesteri ieslodzīja pils cietumā un mērdēja viņu badā līdz nāvei, un meiteni dzīvu iemūrēja Kristāmā kambara sienā, kura celtniecība tajā laikā tika uzsākta. Vairākas dienas bija sadzirdami nabagas sievietes kliedzieni, līdz tie apklusta. Bet viņas dvēsele joprojām nevar rast mieru un reizēm viņa parādās Kristāmā kambara logā, lai sērotu pēc sava mīļotā un pierādītu mīlestības nemirstību.