Igaunijas zviedri ir viena no senākajām Igaunijas minoritātēm.
Viņi tiek dēvēti arī par piekrastes zviedriem, bet paši dod priekšroku dzejiskajam "aibofolke" - "salas tauta".
Igaunijas zviedri dzīvo piekrastes zonās un rietumu un ziemeļu Igaunijas salās, piemēram, Roņu salā, Vormsi (Ormsö), Riguldi (Rickull) un Noarootsi (Nuckö).
Igaunijas zviedri ieradās 13.gadsimtā un dzīvoja šeit līdz 1939.gadam, kad Igaunijā ienāca Padomju Savienības armija. Tad lielākā daļa no Igaunijas, zviedru valodā runājošās minoritātes, aizbēga uz Zviedriju, un šobrīd tikai neliels skaits zviedru joprojām dzīvo Igaunijā.
Nekad nav pastāvējis vienots igauņu-zviedru dialekts. Igauņu-zviedru valoda ir līdzīga austrumu Zviedrijas dialektam.
Roņu salā, Vormsi-Noarootsi-Riguldi, Pakri-Vihterpalu un Hīumā katrā ir savs dialekts. Tiek lēsts, ka Igaunijā igauņu-zviedru valodā runā mazāk nekā simts cilvēku un, iespējams, līdz vienam tūkstotim Zviedrijā.
Mūsdienās nelielas Igaunijas zviedru grupas pārgrupējas un atjauno kultūras mantojumu, studējot zviedru valodu un kultūru. Igaunijas Zviedru kultūras biedrība dibināta 1988.gada 27.februārī. Tā bija pirmā uz etniskās piederības pamatiem izveidotā biedrība Igaunijā, kas savā pulkā uzņem ikvienu, kas interesējas par Igaunijas zviedru kultūras mantojumu. Tā apkopo, saglabā, pēta un iepazīstina ar Igaunijas zviedru kultūras mantojumu, atbalsta Igaunijas zviedru reģionu kultūras un ekonomisko attīstību un māca zviedru valodu visā Igaunijā.
Ja Jūs interesē Zviedrijas un Igaunijas saistība, lasiet par Zviedrijas vēsturi un kultūru.