Seti ir etniskā un lingvistiskā minoritāte, kas dzīvo dienvidaustrumu Igaunijā un ziemeļrietumu Krievijā.
Setu kultūra attīstījusies, savienojoties austrumu un rietumu kultūrām (katõ ilma veere pääl - "uz robežas starp divām pasaulēm"). Aptuvenā setu populācija Igaunijā ir 10 000 – 13 000, no kuriem ap 3000 - 4000 dzīvo uz savu senču zemes.
Viņu pierobežas statuss devis setiem iespēju saglabāt savu valodu, dzīvesveidu, pārtiku un unikālos tautas tērpus.
Seti ir ļoti ticīgi cilvēki. Katrai saimniecībai ir savs ikonu stūrītis (pühäsenulk), un gandrīz katram ciematam ir sava maza kapela (Tsässon). Kā likums, kapela ir aizslēgta, un atslēgu glabā ciema vecākais vai kapelas saimnieks / saimniece. Iespēja apmeklēt setu kapelu var rasties brīvdienās, kad tā ir atvērta publiskām lūgšanām.
Kapelas tradīcijas pareizticīgajiem setiem ir svētas. Baznīcas svētkos cilvēki pulcējas, lai godātu priekšteču dvēseles. No rīta notiek dievkalpojums, kam seko procesija apkārt kapelai. Pēc tam cilvēki dodas uz savu senču kapiem, kur ēd un dzer. Bieži vien ēdiens tiek atstāts arī mirušo dvēselēm.

Ja vēlaties dzirdēt arhaisko setu valodu, atrodiet iespēju noklausīties setu “leelo” kori. “Leelo” ir setu tautasdziesmas, kur dziedātājs improvizē vārdus, bet koris pēc tam tos atkārto. Slavenākie dziedātāji varēja izdziedāt līdz pat 10 000 - 20 000 rīmēm, iegūstot titulu "setu dziesmu māte".
Noteikti jāapskata arī tradicionālie setu ciemati. Slēgtie kopienu ciemati Setomā ir būvēti tā, lai nebūtu iespējams ieskatīties kaimiņa pagalmā. Tipiska setu sēta ir ar slēgtu iekšējo pagalmu, kuru ieskauj ēkas, augstiem vārtiem un sadalošiem žogiem - "pils sēta".
Setomā patiks ikvienam, kuru interesē dažādas kultūras, reliģija un tradīcijas – turklāt Setomā vērts apmeklēt arī skaistās dabas dēļ.
Īpaši neaizmirstams Setomā apmeklējums būs dažādo setu tradicionālo svētku un svinību laikā: Kirmask, setu Karalistes dienās, setu “leelo” dienās, Lieldienās un baznīcas svētku dienās.