Lielākā sala ar labi saglabājušos un atjaunotu viduslaiku cietoksni tās vienīgajā pilsētā Kūresārē. Akmens žogi, salmu jumti, vējdzirnavas un mājas gatavots alus ir zīmes, kas norāda, ka esat ieradušies Sāremā.
Otrā lielākā sala ir izveidojusies meteoru eksplozijas rezultātā. Šeit ir lidosta ar reisiem uz Tallinu, taču ziemā varat nokļūt no kontinenta uz salas arī pa ledus ceļu. Hījumaa labi pazīstama ar tas bākām, neskarto dabu, Krustakalnu, un salas iedzīvotāju humora izjūtu.
Klusi zvejnieku ciemati, vējdzirnavas, salmu jumti, daudz briežu, aļņu un putnu, kā arī nomaļā atrašanās vieta ir tie, kas liek šo vietu atzīt par patiesi igaunisku. Svētas Katrīnas baznīca ir viena no vecākajām Igaunijā, un tajā saglabājušies pagānu kapakmeņi.
Pazīstama kā čūsku sala, sākotnēji to apdzīvoja piekrastes zviedri. Tā bija slēgta teritorija padomju okupācijas laikā. Unikāls padomju un Zviedrijas vēstures apvienojums, ko papildina neskartā daba.
Sākotnēji to izmantoja roņu mednieki un zvejnieki, bet tagad Kihnu ir kultūras ziņā nozīmīga pamatā matriarhāta sabiedrība. Sievietes sargā kultūras mantojumu, kamēr vīrieši iet jūrā un zvejo. UNECO iekļāvis Kihnu laulību ceremoniju Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā.
Vistālāk uz dienvidiem un tuvāk Latvijai nekā Igaunijai novietotā sala, kas tiek dēvēta par «Rīgas Līča pērli». Ja atbraucat uz šejieni, pajautājiet par milzīgo šokolādes lāča skulptūru un apmeklējiet koka baznīcu. Abas šīs lietas ir satriecošas.
Igaunijā ir vairāk kā 1500 salu un saliņu – paradīze gājputniem un to vērotājiem.