Vormsi sala ir bagāta ar nostāstiem par vikingiem un kultūru: apbrīnojiet ķeltu krustus kapos, paegļu laukus, neparastos laukakmeņus un bākas.

Vormsi atrodas starp Hījumā salu un kontinentu. 

Tās platība ir 92 kvadrātkilometri un tā ir ceturtā lielākā sala Igaunijā.

Salas nosaukums Vormsi nācis no vācu valodas vārda «Worms» vai tā zviedru analoga «Ormsö» (abi nozīmē – čūsku sala)

Vēsturiski Vormsi iedzīvotāji bija piekrastes zviedri, un pirms Otrā Pasaules kara salu apdzīvoja vairāk kā 2500 cilvēku. Padomju okupācijas laikā Vormsi atradās pierobežas zonā, kur viesi varēja ierasties tikai ar valdības atļauju, un kur bija stingri liegts izbraukt jūrā (šis aizliegums attiecās pat uz vietējiem zvejniekiem).

Tagad Jūs varat ielūkoties Vormsi senākajā vēsturē, apmeklējot 14. gadsimtā uzcelto baznīcu. Vormsi kapi ir vienīgā vieta Igaunijā, kur var aplūkot 13. gadsimta ķeltu krustus.

Vormsi salu ar tās paegļu laukiem, piekrastes pļavām, neparastajiem laukakmeņiem un bākām vislabāk apceļot ar divriteni vai kājām. Izbaudiet piekrastes pļavas, meldru krāvumus, mežus, līčus un lagūnas, kuras sniedz patvērumu daudz dažādiem augiem un putniem. Lai nodrošinātu dabiskās vides aizsardzību, 2000. gadā tika izveidots Vormsi ainavas rezervāts.

Lai nokļūtu uz salas, varat izmantot prāmi(12 km ceļojums, kas aizņem 45 minūtes) no Rohukula ostas (108 km no Tallinas). Ir arī sabiedriskais transports, kas kursē starp ostu un pilsētas centru. Ja brauciet ar mašīnu, pārliecinieties, ka esat uzpildījuši pietiekami daudz degvielas, jo Vormsi uzpildes staciju nav.

Vormsi ir piemērota vieta tiem cilvēkiem, kas interesējas par reto dabu un kam patīk miers un klusums. Tā piesaista arī Zviedrijas vēsturi un Padomju savienības vēstures entuziastus.