Igaunijas folklora lielā mērā balstīta ir animismu, bet būtisku ietekmi uz to atstājušas arī kaimiņvalstis un iekarotāji.

No animisma posma igauņi mantojuši apjomīgās stingri pantos strukturēto dziesmu kolekcijas. Lielākā daļa Igaunijas vēsturiskā mantojuma ir saglabāta senās tautas dziesmās un leģendās, kas izdziedātas un atstāstītas (nevis citādi nodotas) no paaudzes uz paaudzi.

Tās tika pierakstītas tikai pirmās Igaunijas neatkarības laikā (1918. -1939.). Vēlākajam laika posmam starp abiem pasaules kariem bija izšķiroša loma folklora saglabāšanā un popularizēšanā. Šajā laika posmā visas dziesmas, leģendas un ticējumi tika rūpīgi apkopoti un izpētīti, lai labāk saprastu to nozīmi.

Šīs dziesmas apraksta visu dzīvi, no dzimšanas līdz kāzām, nāvei un aizkapa dzīvei.

Jaunie tautas komponisti un rakstnieki sāka veidot savus darbus, balstoties uz šo vēsturisko mantojumu. Viņu vidū ir Evalds Āvs, Eugens un Villems Kappi, kas sarakstījuši operas par nacionālajiem varoņiem. Eduards Tubins sarakstījis baletu «Kratt» un vairākas simfonijas.

Kori kļuva par svarīgu kultūras sadarbības veidu dažādu kopienu starpā, un Igaunijas koru mūzika izceļas ar to, kā tā izmanto harmoniju un tautas dziesmu tekstus. Dziesmas ir saglabājušas nozīmīgu lomu līdz pat mūsdienām, un Igaunijas Dziesmu svētki ir labākā vieta, kur baudīt koru mūziku.

Igaunijā notiek daudzi ikgadēji tautas mūzikas festivāli, piemēram, Viru Folk un Viljandi tautas mūzikas festivāls, kur tiekas dziedātāji un muzikanti no visas pasaules, lai kopā izpildītu dažādu kultūru un uzskatu kopienu dziesmas. Viņi arī izspēlē un izrāda dažādus mītus, leģendas un mīklas.