Igaunijas Dziesmu un deju svētki (saukti arī Dziesmu svētki un Deju svētki) tiek uzskatīti par visigauniskāko tradīciju. Šos abus atsevišķos pasākumus parasti uztver kā vienu lielu pasākumu, un abu svētku dalībnieki – dziedātāji un dejotāji – apvienojas svinīgā gājienā, kas sākas Tallinas centrā un ved līdz pat Dziesmu svētku parkam (Lauluväljak).

Mūsdienās jaunieši arvien mazāk interesējas par pagātnes mantojumu un tradīcijām, arvien retāk valkā tautastērpus un prot senās tautasdziesmas un dejas. Ņemot vērā igauņu tautas nelielo skaitu un to, ka pēc rakstura esam līdzīgāki nopietnajiem, atturīgajiem un apdomīgajiem Ziemeļvalstu ļaudīm, nevis temperamentīgākajiem slāvu tautību kaimiņiem, igauņu Deju svētku tradīcijas šķiet vēl jo pārsteidzošākas. Un tomēr ik pēc dažiem gadiem atkal tūkstošiem dejotāju veido skaistus deju rakstus neskaitāmu sajūsminātu skatītāju acu priekšā.

  • Igaunijas vispārējie Deju svētki (Deju svētki) notiek ik pēc 5 gadiem.
  • Šo svētku starplaikos tiek rīkoti citi deju pasākumi – Igaunijas jauniešu Deju svētki.

Deju svētku vēsture

Mūsdienu Deju svētku priekštecis bija Pirmie Igaunijas Spēļu, deju un vingrošanas svētki, kas notika 1934. gadā. Tajos piedalījās pusotrs tūkstotis tautasdeju dejotāju.

Visu laiku lielākie Deju svētki (devītie) notika 1970. gadā, apvienojot vairāk nekā 10 000 dalībnieku. Tajos laikos dejotāji jau tika iedalīti dažādās vecuma kategorijās – no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem, dejošanas veterāniem. Visjaunākajam dejotājam šajos svētkos bija tikai četri gadi, bet vecākajam – 76! Visos nākamajos svētkos bija optimālais dalībnieku skaits – 8000.

Sešdesmito gadu sākumā, pieaugot jauniešu koru, orķestru, tautas deju kolektīvu un dalībnieku skaitam, radās nepieciešamība rīkot atsevišķu pasākumu. Tāpēc tika nolemts organizēt jauniešu Dziesmu un Deju svētkus, kas pirmoreiz notika 1962. gadā. Šie svētki notiks arī 2011. gadā.

Deju svētki ir kā vienots uzvedums par kādu konkrētu tēmu. Dejotāji košajos tautastērpos veido skaistus, krāsainus rakstus deju laukumā. Pašas dejas tiek speciāli radītas tieši šiem svētkiem. Galvenokārt to autori ir igauņu horeogrāfi, taču programmā tiek iekļautas arī dažas senlaiku tradicionālās dejas. Piemēram, tautasdeja "Tuljak" vienmēr ir svētku repertuārā. Vēl viena tradīcija ir Igaunijas kartes kontūras veidošana svētku laukumā, kas arī ir iekļauta deju soļos.

2003. gada novembrī UNESCO pasludināja Igaunijas Dziesmu un deju svētku tradīciju par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu.

Tā kā Deju svētki Igaunijā bauda tik lielu popularitāti, tiek rīkoti arī daži radniecīgi pasākumi.

  • Iespējams, slavenākais no tiem ir Igaunijas vīru Deju svētki, kas pirmoreiz notika 2006. gadā. Tas piesaistīja skatītāju uzmanību visā Igaunijā un ar savu inovatīvo pieeju būtiski ietekmēja visus turpmākos Deju svētkus.
  • Otrie Igaunijas vīru Deju svētki, kas notika 2010. gadā, bija veltīti pirmatnējiem dabas spēkiem.
  • 2011. gada jūlijā Jogevas pilsētā notiks pirmie sieviešu Deju svētki.