Ik pēc pieciem gadiem Igaunijas Dziesmu svētku parku (Lauluväljak Tallinna) piepilda smaidoši cilvēki tautastērpos. Iztēlojieties desmitiem tūkstošus dziedātāju apvienojamies varenā korī un simtiem tūkstošus apmeklētāju, kas sēž zālē un klausās tradicionālās kora dziesmas – ārzemju tūristiem tas izraisa patiesu izbrīnu, pārsteigumu un sajūsmu!

Īpaši apbrīnojami ir tas, ka Igaunijas iedzīvotāju nelielā skaita dēļ igauņu valodā runā tikai nepilns miljons cilvēku, un tomēr desmitā daļa no tiem apmeklē šo pasākumu. Senās Dziesmu svētku tradīcijas droši vien ir galvenais iemesls, kāpēc igauņus, kas nav izpelnījušies slavu popmūzikas vai globāla līmeņa nopietnās mūzikas jomā, joprojām dēvē par “dziedātāju tautu”.

Dziedāšanai un dziesmām ir bijusi ļoti svarīga loma Igaunijas vēsturē. Zemnieki senlaikos dziedāja, arot muižas zemi, dziesmas iedvesmoja tautu atmodas laikā Igaunijā, mūsu karavīri dziedāja tautasdziesmas, cīnīdamies pasaules karos, un pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, Dziedošā revolūcija (kas sākās tieši šeit, Dziesmu svētku parkā) ļāva mums atgūt neatkarību no Padomju Savienības. Igauņu nacionālā tautasdziesmu kolekcija atpaliek tikai no Īrijas. 2007. gadā Igaunijā tika sarīkoti pasaulē pirmie panku dziesmu koru svētki. 2010. gadā Igaunijā notika pasaulē pirmie digitālie Dziesmu svētki. Mūsu Nakts dziesmu svētki (Öölaulupidu) un (M)Ärkamisaeg (Atmodas laiks/Saskatīšanas laiks) ir veltīti mūsu neatkarības godināšanai, un tie ir vērienīgākie mūzikas pasākumi pasaulē, rēķinot pēc dalībnieku procentuālās daļas no iedzīvotāju skaita (vairāk nekā 25 %)! Vispārējo Dziesmu svētku apvienotais koris (vairāk nekā 20 000 dziedātāju) ir arī pasaulē lielākais pastāvīgais koris.

Tallinas Dziesmu svētku parku Lauluväljak savā mūžā ir apmeklējis katrs igaunis. Uz skatuves zem “Dziesmu arkas” var vienlaikus sastāties gandrīz 30 000 dziedātāju, bet tās priekšā ir vieta gandrīz 200 000 skatītāju. Grūti iedomāties, ka Dziesmu svētki varētu notikt kaut kur citur, nevis šeit. Taču pati tradīcija ir dzimusi Igaunijas dienvidos, otrajā lielākajā pilsētā Tartu, un pirmie apvienotie Dziesmu svētki, kas notika Tartu 1869. gadā, tiek uzskatīti par mūsdienu Dziesmu svētku pirmsākumu.

Dziesmu svētku norise tika pārcelta uz pašreizējo vietu Lauluväljak pirms Otrā pasaules kara, 1928. gadā. Tolaik skatuve bija daudz mazāka, un arī skatītājiem bija krietni mazāk vietas, tāpēc apjomīgu renovācijas darbu laikā uzbūvēja jaunu skatuvi divreiz lielākam dalībnieku skaitam un arī augstāku torni Dziesmu svētku dzīvajai ugunij. Mūsu Dziesmu svētku skatuve – Dziesmu arka – ir unikāla arhitektoniska konstrukcija, un, ja skaņa ir pietiekami spēcīga, šī arka tiešām paceļas augstāk!

2003. gadā UNESCO pasludināja Igaunijas Dziesmu un Deju svētku tradīciju par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu.

Igaunija nav vienīgā valsts ar šādām Dziesmu svētku tradīcijām, un mūsu svētku parks izskatās stipri līdzīgs svētku norises vietām Rīgā (Latvijā) un Viļņā (Lietuvā). Taču mēs, par laimi, esam spējuši saglabāt gan Dziesmu, gan Deju svētku tradīcijas, un Igaunijā svētki tiek rīkoti vērienīgākos mērogos.