Igaunijas līkumotā un raibā krasta līnija nav blīvi apdzīvota un ir ļoti dabiska – te ir smilšainas pludmales, akmeņaini krasti, klintis un arī purvaini apvidi, kas īpaši piemēroti ūdensputniem. Igaunija ir paradīze putnu vērotājiem. Pie mums ir vairāk nekā 1500 dažāda izmēra salu, kas veido gandrīz 10% no valsts sauszemes. Tikai apmēram desmit salas ir pastāvīgi apdzīvotas: pārējās pieder putniem, un perēšanas laikā piekļuve tām var tikt ierobežota. Lielākās salas – Saaremaa, Hiiumaa un Vormsi – var apmeklēt visu gadu ar prāmja palīdzību, bet ziemās lielākoties tiek atklāti ledus ceļi.

Baltijas jūra ir saistīta ar Atlantijas okeānu ar šaurajiem Dānijas jūras šaurumiem, tādēļ Igaunijā nav ievērojamu paisumu un bēgumu, un jūras ūdens sāļums ir zems. Tas ir palīdzējis rasties unikālai sālsūdens un saldūdens sugu kombinācijai, kas pielāgojušās dzīvei šādos apstākļos

Jūra Igaunijas vēsturē – zveja, tirdzniecība un jūras kaujas

 Lielākā daļa Igaunijas vēsturisko iztikas ieguves veidu ir bijuši saistīti ar jūru. Neskaitot zvejniecību, notikusi aktīva tirdzniecība ar kaimiņos esošo Somiju. Igaunijai bija vairāk graudaugu, bet Somijai vairāk zivju, kā arī notika apmaiņa ar citām precēm. Citi izdzīvošanas veidi bija roņu medības un sāls un alkohola kontrabanda. Tā kā Igaunijas ziemeļos auga daudz priežu, kas bija piemērotas burukuģu mastu būvēšanai, 19. un 20. gadsimtā notika intensīva kuģu būvēšana, Käsmu tika nodibināta jūrskola. Igauņu kapteiņi un Igaunijā būvētie kuģi bija sastopami jūrās visā pasaulē.

Pateicoties labvēlīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam Krievijas, Skandināvijas un kontinentālās Eiropas kuģu ceļu krustcelēs, Igaunija kļuva par lielu kārdinājumu iekarotājiem. Militāro darbību pēdas jūrā atrodamas vēl šodien – nirējiem ir pieejams daudz kuģu vraku.

Послушай звуки на побережье и малых островах: