Kihnu salu sākotnēji apdzīvoja roņu mednieki un zvejnieki. Interesanti, ka pat mūsdienās Kihnu salā pamatā eksistē matriarhālā sabiedrība – kamēr vīri dodas zvejā, sievas sargā mājas pavardu. Turklāt salas iedzīvotājas joprojām ikdienā bieži valkā tradicionālos tautastērpus – ir pavisam ierasti uz salas redzēt sievieti, kura tautastērpā vada motociklu vai pat traktoru. Kihnu tradicionālā laulību ceremonija ir iekļauta UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sastāvā.

Kihnu ir lielākā sala Rīgas jūras līcī un septītā lielākā Igaunijas sala. Tā pirmoreiz pieminēta 1386. gadā (kā Kyne), bet tās iedzīvotāji - 1518. gadā. Ir 3000 gadu veci pierādījumi, kas liecina, ka Kihnu izmantojuši roņu mednieki un zvejnieki.