Iepazīsti Sāremā salu

Sāremā ir lielākā Igaunijas sala, kas atrodas Baltijas jūrā. Tās platība ir 2673 kvadrātkilometri, un tajā dzīvo aptuveni 32 000 cilvēku. Tiek minēts, ka šeit dzīvo tikai igauņi. Sala ir pazīstama ar savu skaisto dabu, unikālo kultūru un bagāto vēsturi. Viduslaikos Sāremā bija nozīmīgs tirdzniecības un tirdzniecības centrs Baltijas jūras reģionā, un tai bija galvenā loma Hanzas savienībā. Mūsdienās Sāremā ir populārs tūristu galamērķis, kas pazīstams ar gleznainām ainavām, burvīgajām mazpilsētām un skaistām pludmalēm.

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5000 gadus ilgi. Laika gaitā to ir iekārojuši gan Zviedri gan vācieši gan krievi, taču ņemot vērā salas atrašanās vietu un nošķirtību no kontinenta tai līdz pat šai dienai ir izdevies saglabāt savu etnogrāfisko identitāti, tai skaitā pamatnācijas īpatsvara saglabāšanos. Sala ir savā ziņā unikāla ar savām gadsimtu gaitā saglabātajām kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Vēl pāris gadus atpakaļ no Ventspils uz Sāmsalu kursēja regulārais prāmju reiss, taču uz šo dienu vienkāršākais veids, kā nokļūt Sāremā salā no Igaunijas cietzemes, ir ar prāmi no Virtsu ostas. Prāmis no Virtsu ostas kursē gandrīz katru pilno stundu. Brauciens pāri jūras šaurumam ilgst 30 minūtes un nokļūstot Muhu salas Kuivastu ostā, ceļš tālāk ved pāri simtgadīgajam uz jūras šauruma uzceltajam dambim uz Sāremā salu. Lai nokļūtu salas galvaspilsētā Kuresārē no cietzemes ir nepieciešama vien aptuveni stunda.

Kāli meteorīta krāteris

Meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas pie Kāli ciema. Tas pēc lieluma ieņem 8.vietu pasaulē. Krātera diametrs ir 110 m, bet dziļums — 22 m. Trieciena rezultātā izsviestā dolomīta vaļņa augstums sasniedz 16 m. To izraisījis meteorīts, kas uz Zemes nokritis pirms aptuveni 4000 gadiem. Laikā, kad meteorīts nokrita Sāmsala jau bija apdzīvota — tas nopostīja netālu esošo pili, kur cilvēki nodarbojās ar bronzas liešanu. Vēlākie salas iedzīvotāji izmantojuši krāteri sakrāliem nolūkiem un pirms 2600 gadiem uzcēluši tam apkārt 2,5 m biezu un 2 m augstu akmens sienu.

Kuresāre un Pangas klintis

Llielākā salas pilsētiņa, kurā atrodas Ārensburgas bīskapa pils, jeb Kuresāres pils, kas ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs. Tā ir celta no dolomīta blokiem 14. gadsimta otrajā pusē. Pils celtnes pamatā ir kvadrāts, kura malu garums ir 43 metri. Celtnes centrā atrodas kvadrātveida iekšpagalms, ko ietver velvētas ejas, tā saucamais klosteris pirmajā un otrajā stāvā. Vēl Kuresāre ir slavena ar saviem SPA atpūtas centriem, kurus katru gadu apmeklē 100 Latvijas iedzīvotāju. Ievadot populārajā meklēšanas vietnē bookung.com vārdu salikumu SPA Sāremā – vienā pašā Kuresārē tas atrod 115 vienības. Starp slavenākajiem Sāremā SPA varam minēt Georg Otts SPA Kuresārē vai Grand Rose SPA hetel. Kuresāre ir viena no skaistākajām Igaunijas mazpilsētām, kurā ir vērts pasēdēt kādā no pilsētas krodziņiem. Ceļotāji vienmēr šeit tiek gaidīti, par ko liecina labi pārdomātā un kvalitatīvā tūrisma infrastruktūra.

Pangas klintis - atrodas uz Pangas raga, kur atrodas visu Igaunijas salu varenākās klintis. Pangas klintis ir 2,5 km garas un vidēji 10—15 m augstas, bet pati augstākā vieta sasniedz pat 21 metru atzīmi. Nobirumi klinšu pakājē veido kaut ko līdzīgu nelielam liedadziņam, pa kuru var noiet gar klinšu apakšpusi.

Anglas vējdzirnavu parks

Laikam paši iespaidīgākie salas arhitektoniskie elementi – salā plaši attīstīties sāka 12. gadsimtā. Vienas no pirmajām bija tā sauktās vācu dzirnavas, jeb Staba dzirnavas kuras veidoja vertikāls stabs un tā augšdaļā bija nostiprināta kustīga rata vārpsta, kas vēja ratu allaž pagrieza pret vēju. Pavisam savādākas bija tā sauktās dāņu dzirnavas, arī holandiešu dzirnavas. Tām vēja rata vārpsta bija nekustīgi piestiprināta pie torņa, kas griezās ap savu asi. Latvijā pirmās vējdzirnavas fiksētas 14.gs. Rīgas apkārtnē. Vējdzirnavas Latvijā būvēja galvenokārt pilsētās un muižās. 19./20.gs. mijā visā Latvijā bija vairāk kā 600 vējdzirnavas, Šodien Latvijā ir saglabājušās salīdzinoši nedaudz vējdzirnavas (galvenokārt mūra konstrukcijas) un tikai dažas no tām joprojām ir darba kārtībā. Tāpēc ir vērts šīs dzirnavas aizbraukt apskatīt uz Sāmsalu, kur tās ir labi saglabājušās. 

Parka apmeklētāji var uzzināt par vējdzirnavu vēsturi Sāremā un to nozīmīgo lomu salas ekonomikā un kultūrā. Vējdzirnavas ir atvērtas sabiedrībai, un apmeklētāji var uzkāpt torņu virsotnēs, lai baudītu brīnišķīgus skatus uz apkārtējo lauku ainavu.

Sāremā daba

Viena no Sāremā dabas ainavas raksturīgākajām iezīmēm ir savvaļas ziedu pļavas, kas ir īpaši bagātīgas pavasara un vasaras mēnešos. Šajās pļavās aug ļoti dažādi savvaļas ziedi, tostarp orhidejas, magones un margrietiņas, un tās nodrošina nozīmīgu vidu dažādiem apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem. Sāremā dzīvo arī vairākas retas un apdraudētas augu sugas, piemēram, Sāremā prīmula, kas nav sastopama nekur citur pasaulē.

Runājot par savvaļas dzīvniekiem, Sāremā mīt vairāki zīdītāji, tostarp aļņi, brieži un mežacūkas, kā arī vairākas sikspārņu sugas. Sala ir arī nozīmīga vieta dažādām putnu sugām, tostarp baltajam ērglim, zivjērglim un citiem putniem.

Sāremā dabas skaistums un bagātīgā bioloģiskā daudzveidība padara to par unikālu un aizraujošu galamērķi gan dabas mīļotājiem, gan savvaļas dabas entuziastiem.