Aegna

Salas, kas ir daļa no Tallinas, platība ir 3 km² un lielāko daļu klāj priežu, egļu, alkšņu meži. Plašs koku sortiments uz tik mazas salas. Krasta līnija ir 10 km gara- piemērotā garumā, lai izstaigātu un atrastu jauku vietu, kur sauļoties vai vienkārši atpūsties smilšu kāpās.

Labākā vieta, kur baudīt pludmali, ir smilšu pludmale salas ziemeļu daļā, kuru ieskauj maģisks akmeņu labirints. Tiek uzskatīts, ka to cēla 12.-15.gs. gadsimtā piekrastes zviedri. Uz salas nav akmeņu: ledus laikmets Aegnā atnesa daudz laukakmeņu (piemēram, Eerikukivi un Tulekivi), kas igauņu izpratnē ir milzīgi- lielākais no tiem ar apkārtmēru 14 metri diametrā un 4 metri augstumā.

Pa salu var pārvietoties ejot pa īpašām pārgājienu takām, no kurām garākā ir 6,5 km. Tā kā Aegnā ligzdo rets jūras ērglis, Kurikneeme speciālajā aizsargjoslā no februāra vidus līdz jūlija beigām cilvēku pārvietošanās nav atļauta. Lai gan jūras ērgli var neieraudzīt, tur, visticamāk, būs redzami citi dzīvnieki, piemēram, zaķi, lapsas un mežacūkas.

Kempings un ugunskura ierīkošana salā ir atļauta tikai Lielajā Ziemeļu pludmalē, Suurepaad pludmalē Lemmiku un oficiālajās kempinga un ugunskura vietās, kur ir arī grils. Ja kempings nav pirmā izvēle, varat apmesties arī naktsmītnē. Tā kā sala ir ainavas aizsardzības zonā, trokšņu līmenis tiek stingri regulēts. Dienā tas var būt tikpat skaļš kā muzikants, bet naktī tas ir pielīdzināms cilvēka runas skaļumam.

17. lielākā Igaunijas jūras sala Aegna izcēlās no jūras apmēram pirms 5000 gadiem.

Vai zināji, ka Aegnas salu zviedru valodas ietekmē dēvē arī par vilku salu? Viduslaikos uz salas turēja zirgus. Aegna ir vēsturiski nozīmīga sala, jo tajā papildus bronzas laikmeta atradumiem ir atrastas arī vikingu laikmeta pēdas.

Tāpat kā daudzām citām salām, arī Aegnai ir savs sakars ar militāro jomu- militārie objekti tur atrodami vēl šodien. Pirmā pasaules kara laikā tur tika uzbūvēts 3 km garš nocietināts dzelzceļš un bruņu torņi ar lielgabaliem. Sarkanā armija tos iznīcināja 1918. gadā. Brīvības kara laikā piekrastes lielgabali tika atjaunoti, bet 1941. gadā tos atkal nopostīja kopā ar mājām un munīcijas noliktavām. Taču 60. gados atlikušās mājas tika nodotas uzņēmumiem kā brīvdienu mājas, un tad jau parastie cilvēki drīkstēja ceļot uz salu.

Ir vairāki veidi, kā nokļūt Aegnā: brauciet pa regulāru maršrutu izmantojot ūdens taksometru vai laivu pakalpojumu. Variet baudīt ceļu pa jūru dodoties uz salu ar kuteri.  Tie, kas nebaidās no jūras, var ierasties salā braucot kajaku tūrē.