No I Pasaules kara laikiem vairs nav saglabājušās pārāk daudz ēku, taču ar vietējo cilvēku un ceļvežu palīdzību šobrīd var atrast un izpētītīt, piemēram, Pētera Lielā bastiona paliekas Paldiski un cietoksnis Naisārē. Tāpat arī, pastaigājot pa Orjaku ostas piestātni Hījumā, kas celta 1912. gadā, var iepazīt šodien mazāko Igaunijas ostu, kas atjaunota uz bijušās godības palieku drupām.
Brīvības cīņu laikus igauņi iepazīst no senču nostāstiem un daudzajiem atjaunotajiem Brīvības kara pieminekļiem (lielāko daļu no tiem gan tika iznīcināti padomju gados). Tomēr, daži no tiem ir palikuši neskarti līdz pat mūsdienām, piemēram, 1932. gadā uzstādītais Neatkarības kara memoriāls Pilistveres kapos. Taču ir vēl dažas nozīmīgas vietas, kas saglabājušās no Pirmās Republikas laikiem.
Ziemeļu nometne jeb Igaunijas Aizsardzības spēku Petseri ziemeļu nometne, (2. divīzijas štābs) kas izveidota Verskā 1926. gadā Õrsavas ezera krastā. Tas savulaik bija Aizsardzības spēku vasaras mācību centrs, kur jātnieku bataljoni un artilērijas spēki no visas Igaunijas pulcējās uz mācībām. Tur atradās karavīru kazarmas, staļļi, virsnieku mājas, ēdnīca un kazino. Lielākā daļa ēku tagad ir iznīcinātas, taču ir saglabājušās kazarmas un dažas mājas, kurās dzīvojuši karavīri.
Ziemeļu nometnes centrālā atrašanās vieta ir Reeg House, kas apmeklētājiem tika atvērta 2020.gadā. Jūgendstilā celtā, ģenerāļa Nikolaja Reega vasaras residence, kas atjaunota autentiskā veidolā, neapšaubāmi ir Ziemeļu nometnes arhitektūras pērle. Kopš 2020. gada jūnija ēkā darbojas Verskas apmeklētāju centrs. Centra ekspozīcija sniedz informāciju par Petseri Ziemeļu nometni, kas šeit tika dibināta 20. gadsimta 20. gados, par Neatkarības kara notikumiem, kā arī ārstniecisko dūņu un minerālūdens izmantošanu šajā kūrorta zonā. Apmeklētāju centrā ir neliela kafejnīca un pieejami gidu pakalpojumi. Te, atkarībā no sezonas var iznomāt velosipēdus, laivas vai ūdens velosipēdus un pat slidas ziemā, kā arī var novietot savu treileri.
Muzejos ir apkopots daudz materiālu no Otrā pasaules kara laikiem. Viens no tiem, kurā atradīsit daudz informācijas par dramatiskajām kaujām ir Vaivara Zilo kalnu muzejs. Te atradīsit igauņu vēstures traģiskāko brīžu prezentācijas.
Viena no šādām ir tā dēvētā Jalaka līnija, 4 kilometrus no Tartu, netālu no Räni ciemata. Tā ir prettanku tranšeja, ko 1941. gada vasarā izraka vācu spēki pa Rīgas šoseju. Toreiz Tartu iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 55 gadiem – (vīrieši un sievietes) - padomju vara iestādes nosūtīja te veikt tranšeju rakšanas darbus. Savukārt vācu okupācijas laikā Jalaka līnija 1941.-1942. gados tika izmantota kā ieslodzīto nāvessoda izpildes vieta. 2008.gadā Tartu koncentrācijas nometnē vietā te tika atklāts Terorisma upuru piemiņai veltīts piemineklis, ko izveidojuši Elmārs Rebass un Väino Tamme. Arī šodienas acīm raugoties var nojaust kādreiz veidotā pieminekļa varenību.
Igauņi ir mācījušies no citu kļūdām un, par laimi, dažādu režīmu laikos uzstādītie pieminekļi nav iznīcināti, bet saglabāti un kopti kā tāda laikmeta zīme, kas turpmākajām paaudzēm atgādina to, kam igauņu tauta ir gājusi cauri. Stebelas aizsardzības baterija Sāremā ir viens no šī laika dzīvajiem lieciniekiem.
Dienvidigaunijā, it īpaši Veru apgabalā, no militārās vēstures ekspertiem ir daudz ko dzirdēt par tā saucamo Meža brāļu periodu. Te saglabājušās gan mežabrāļu bunkuru vietas, gan viņu piemiņai veidotās piemiņas vietas, piemēram, tēlnieka Mati Karmina egles kokā radītais memoriāls Vastseliinas kapsētā ar Hando Runnela dzejoli "Mežs" un tekstu "Par Igauniju līdz nāvei". Mežabrāļu bunkurs ir apskatāms arī Viruma muzejā.
Gadu desmitiem ilgušais aukstais karš igauņiem nozīmēja okupāciju, pie tam, pašā Eiropas pierobežas zonā. Šis laiks Igaunijā atstājis bagātīgu mantojumu, sākot no militārām pilsētiņām, raķešu bāzēm un slēgtiem militāriem objektiem, robežsardzes vajadzībām. Daži no šiem objektiem ir pārveidoti un kļuvuši par populāriem tūristu apskates objektiem.
Igaunijas ziemeļu piekrastē strauji attīstās Hara osta - zemūdeņu bāze. Visi šīs apkaimes pagātnes notikumi ir apkopoti un piedzīvojuši pārmaiņas, ļaujot tūristiem sajust tā laikmeta nedaudz baiso gaisotni.
Kadila / Rohu raķešu bāze Lääne-Virumaa noslēpusies dziļi mežē un spēj pārsteigt ikkatru, kas te nokļvis. Desmit metrīgās arkveida ēkas un iekšējo ceļu tīkls rada priekšstatu par to, kā darbojusies slēgtā un tik ļoti slēptā teritorija. Šodien tur var nokļūt arī pateicoties RMK (Igaunijas valsts meži) pārgājienu takai un netālu izveidotajām atpūtas vietām.
Maantee ciematā, kas atrodas Sõrve pakājē Sāremā, apskatāma daļēji saglabājusies militārā pilsētiņa.
Igaunijas Lauku tūrisma asociācija sadarbībā ar vietējiem un Latvijas sadarbības partneriem piedalās projektā "Militārais mantojums", kas kartē, iezīmē un organizē daudz un dažādas ar militārās vēstures mantojumu saistītas apskates vietas. Projekts joprojām turpinās, taču virtuālā karte jau ir saraibināta ar apskatāmajiem objektiem.