Igauņiem 2018. gads ir svarīgs, jo tad Igaunijas Republikai apritēja 100 gadu. Dzimšanas diena, turklāt apaļa, nozīmē svinības. Igaunija ir nolēmusi savu dzimšanas dienu atzīmēt cauru gadu visās iespējamajās dzīves jomās. Šeit sniegsim pārskatu par dažiem svarīgākajiem notikumiem, kas 100 gadu laikā ir notikuši Igaunijā un ar igauņiem.
1918-1928
1918. gada sākumā Igauniju sāka pamest Sarkanā armija un virsū nāca vācieši. Izmantojot iespēju, 23. februārī Pērnavā tika nolasīts "Manifests visai Igaunijas tautai", kurā tika pasludināta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas Republika. Nākamajā dienā, 24. februārī, manifests tika nolasīts Tallinā, tāpēc šajā dienā tiek atzīmēti Igaunijas valsts svētki un neatkarības diena.
1928-1938
1935. gadā Igaunijas sirdī, Paides pilsētā, piedzima pasaules slavenais komponists Arvo Perts (Arvo Pärt). Viņa darbus, cita starpā daudzās filmās, ir noteikti dzirdējuši vairums igauņu. Perts visvairāk ir pazīstams, pateicoties savai unikālajai kompozīcijas tehnikai - minimālisma stilam tintinnabuli. 7 gadus pēc kārtas klasiskās mūzikas datubāze "Bachtrack" ir nodēvējusi Pertu par pasaulē visvairāk spēlētāko dzīvo komponistu.
1938-1948
1941. gadā pagāja 500 gadi no brīža, kad, kā stāsta leģenda, Melngalvju brālība par prieku pilsētniekiem uzstādīja Tallinas rātslaukumā pasaulē pirmo publisko Ziemassvētku egli (1441). Vēl mūsdienās katru gadu novembra mēnesī Rātslaukumā tiek izgreznota Ziemassvētku eglīte, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropā. Tā priecē Tallinas Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus līdz pat janvārim.
1948-1958
1957. gadā pagāja 100 gadi kopš tā, kad Brēmenē dzimušais Maskavas tirgotājs barons Ludvigs Knops (Ludwig Knoop) par 50 000 rubļu iegādājās Narvā Krēnholma salu, uz kuras izveidoja tekstilrūpniecības uzņēmumu "Kreenholmi Manufaktuur". "Kreenholmi manufaktuur" bija 19. gadsimta otrajā pusē vismodernākais rūpniecības uzņēmums Krievijas Impērijā un vairākus gadu desmitus - lielākā tekstilrūpnīca visā Eiropā. Fabrikas ražojumi izpelnījās 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē Grand Prix. Uzņēmums kopā darbojās 153 gadus, darbība tika izbeigta 2010. gadā. Šobrīd var noklausīties kādreizējā rūpniecības giganta stāstu un apbrīnot tā majestātiskās drupas Narvas muzeja ekskursijā, kas notiek fabrikas teritorijā pie Eiropas Savienības austrumu robežas.
1958-1968
1961. gadā Igaunijā tika uzņemta pasaulē pirmā panorāmas skata mākslas filma "Bīstamie līkumi" (,,Ohtlikud kurvid"). Tā tika filmēta ar Maskavā būvētu panorāmas filmēšanas kameru, turklāt pirmo reizi pasaulē uzņēmumi tika veikti uz jauna tipa krāsainās filmiņas, tādējādi rosinot lielu interesi gan speciālistu, gan arī skatītāju vidū. "Bīstamie līkumi" ir komēdija, kas stāsta par divām pilnīgi vienādām dvīņumāsām - motosportisti Vaiki un balerīnu Maretu. Tās, uzdodoties viena par otru, sastrādā daudz un dažādus stiķus. Noteikti ir vērts apmeklēt pavisam nesen atklāto Igaunijas filmu muzejuun izmēģināt savu roku filmu uzņemšanā!
1968-1978
1972. gadā Minhenes olimpiskajās spēlēs ar nedēļu ilgu atstarpi zelta medaļas ieguva divi Igaunijas vīri - svarcēlājs Jāns Taltss (Jaan Talts) un augstlēcējs Jirijs Tarmaks (Jüri Tarmak). Tie ir vislabākie Igaunijas sasniegumi vasaras olimpiāžu vēsturē. Ik viens var sajust olimpisko spēļu satraukumu, pārbaudot savu reakcijas ātrumu vai sporta komentētāja prasmes, Tartu esošajā Igaunijas Sporta un olimpisko spēļu muzejā, kas ir lielākais sporta muzejs Baltijas valstīs.
1978-1988
Astoņdesmitie gadi kā Igaunijā, tā arī Latvijā un Lietuvā bija lielu pārmaiņu laiks, kas spēlēja lielu lomu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā. 1987. gadā sākās tā sauktā Dziedošā revolūcija, kad pēc liela pārtraukuma, cilvēki atkal uzdrošinājās publiski dziedāt patriotiskas dziesmas. 1989. gadā notika triju Baltijas valstu protesta akcija Baltijas ceļš - miermīlīga demonstrācija bez asinsizliešanas, kurā teju 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, veidoja vairāk nekā 600 kilometrus garu nepārtrauktu cilvēku ķēdi.
1988-1998
Igaunijā piensaimniecība tiek nopietni attīstīta kopš 19. gadsimta otrās puses. 1995. gadā Igaunijas zinātnieki guva piensaimniecībā pasaules mēroga panākumus - Tartu Universitātes zinātnieki, kuri ir vieni no labākajiem pasaulē, atklāja pienskābes baktēriju Lactobacillus fermentum ME-3, ko tagad visi zinošie cilvēki meklē savos piena produktos. Ja vēlies paplašināt savas zināšanas par pienu vai pat pats pagatavot sviestu, saldējumu un biezpiena sieriņus, tad dodies uz Igaunijas piensaimniecības muzeju.
1998-2008
21. gadsimta sākumā Igaunija spēra lielus soļus digitālajā pasaulē. 2003. gadā Igaunijā radās "Skype", 2 gadus vēlāk pirmo reizi pasaulē notika elektroniskās pašvaldību vēlēšanas, vēl 2 gadus vēlāk elektroniski varēja balsot arī Igaunijas parlamenta vēlēšanās. Šobrīd Igaunija ir pirmā valsts pasaulē, kur teju visi (99%) publiskie pakalpojumi ir digitāli.
2008-2018
Par godu savai 100. dzimšanas dienai Igaunija 2018. gada 15. septembrī dāvinās visai pasaulei Pasaules sakopšanas talku "Teeme ära!" (tulk. - Izdarīsim!). Tā ir Igaunijā 2008. gadā aizsākta kustība, kuras gaitā 50 000 igauņu atbrīvoja visu valsti no atkritumiem tik vien kā 5 stundu laikā. 2017. gadā "Teeme ära!" kampaņa (angļ.val. - Let's do it!) ieguva Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņa balvu. 2018. gadā miljoniem brīvprātīgo no 150 valstīm sanāks kopā uz vienu dienu, lai kopīgiem spēkiem sakoptu vidi, stājoties pretī pasaules atkritumu problēmai, kas saasinās aizvien vairāk. Vien iedomājies sakopšanas talku, kas sāksies Jaunzēlandē un beigsies Havaju salās!
2019–2021
2019. gads bija lielu uzvaru un atklājumu gads. Igaunija ieguva vietu ANO Drošības padomē, Tartu uzvarēja konkursā par 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, arheologi atklāja aptuveni simts vikingu zobenu fragmentus padarot to par līdz šim lielāko vikingu zobenu atradumu Igaunijā. 2020. gadā Tallina tika iekļauta 2022. gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas sarakstā un Igaunija oficiāli kļuva par Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti. 2021. gadā 30. novembris iezīmēja brīdi, kad Igaunija ir bijusi brīva ilgāk nekā okupēta. Tajā pašā gadā igauņi ievēlēja arī savu pirmo sieviešu kārtas premjerministri, valsts ieguva savus pirmos miljardierus un Aneta Kontaveita iekļuva WTA finālturnīrā, sasniedzot šodienas pasaules labāko spēlētāju desmitnieku.
Uzzini arī citus pārsteidzošus faktus par Igauniju!
