Kihnu ir tāda kā apslēpto dārgumu sala, kas savus apkelētājus sagaida ar neskaitāmiem pārsteigumiem, vai tie būtu aizraujošie salas vēstures stāsti, vai varbūt noslēpumainās kultūras un neskartās dabas vērtības.
Pietauvojoties nelielajā ostiņā, ja būsiet atvērts jauniem horizontiem, jūsu ceļš tālāk salā vedīs ar salas iedzīvotājiem vismīļākajiem pārvietošanās līdzekļiem – kravas auto vai motociklu ar blakusvāģi.
Lai tā pa īstam varētu izbaudīt salas un tās tuvākās apkārtnes aprises, vispirms ir jādodas uz atjaunoto salas bāku, no kuras paveras brīnišķīgs skats pāri visai salai un tās piekrastei - jūra, pati sala un apkārtnes saliņas. Braucot tālāk salā ik pa brīdim starp priežu mežu un lauku masīviem pavīd vietējo iedzīvotāju lauku sētas.
Šī nelielā saliņa pašā jūras vidū vislabāk iepazīstama, ja izvēlēsieties Kihnu Reesuratas - 23 km garo ekskursiju pa salu, kuru pie tam ir iespējams iziet jebkurā sezonā. Dodoties šajā visnotaļ izzinošajā ekskursijā uzzināsiet par salas četriem ciematiem, tās dabu, brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī pašiem salas pamatiedzīvotājiem un to tradīcijām. Piemēram, Kihnu muzejā (atrodas vecajā skolas ēkā Linakülā) tiek piedāvāta vietējo tradīciju un paražu izstāde, tostarp stāsts par slaveno kapteini Kihnu Jõnn. Šī ir vieta, kur cītīgi tiek kopta un glabāta Kihnus kultūra un vēsture (daļa no UNESCO mantojuma saraksta).
Kihnu salas akmeņi un Rīga
Viens no ievērojamiem Kihnu ieguldījuma reģionā aspektiem ir akmeņainie krasti, kas kalpoja kā vērtīgs resurss kaimiņvalstīm. No Kihnu krastiem iegūtie ieži ir nonākuši Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kur tos izmantoja ceļu seguma un māju būvniecībā. Ar Kihnu salas piekrastes akmeņiem brugētie ceļi ir saglabājusies līdz pat šodienai. Dodieties uz vecrīgu un tur tos var apskatīt un izpētīt. Šo raupjo Kihnu iežu transportēšana uz Rīgu ir apliecinājums salas ģeoloģiskajai nozīmei un Igaunijas - Latvijas harmoniskajai sadarbībai. Tas simbolizē abu tautu savstarpējo paļāvību.
Kihnu pavasarī
Pavasara ziedi Kihnu salā sāk ziedēt pāris nedēļas vēlāk nekā Igaunijas kontinentālajā daļā. Līdz ar to apmeklētāji var izbaudīt pavasara ierašanos atkal un atkal! Rūpīgi izstrādātie pārgājieni dabā ar stāstiem un leģendām par salas kultūru un vēsturi, aizved apmeklētāju uz tādām vietām, kur citādi nemaz nebūtu iespējams nokļūt.
Igaunijas nacionālā zivs ir reņģe – šeit tā tiek godā celta ikvienā maltītē. Baltijas siļķu tradicionāli gatavotos ēdienus, ko gatavo pēc vietējām receptēm var nobaudīt gandrīz ikvienā amatniecības gadatirgū. Kūpināta siļķe ļoti labi garšo kopā ar Kihnu pašcepto maizi, un kur nu bez vietējā alus brūvējuma. Meistarklasēs un darbnīcās, ja ir vēlēšanās var iemācīties kā pareizi pagatvot zivju fileju, vai kādu citu no vietējiem zivju ēdieniem.
Savukārt, ja ir vēlme un āķis lūpā noķert kādu no šīm gardajām zivīm, var piedalīties īstā zvejas reisā.
Kihnu vasarā
Vasaras sākumā, kad ceriņi ir pilnos ziedos, mājsaimnieces sāk gatavoties mājas kafe dienām, kas notiek pašā jūnija sākumā. To sauc par Kihnu Keretäüs un apmeklētājiem piedāvā vietējos ēdienus un visādas citādas izklaides.
Vasaras saulgriežu priekšvakarā tiek izstādītas vecās zvejas laivas. Kihnu Mere Pidu (Kihnu jūras svētki) sākotnēji tika atzīmēta kā zvejnieku diena - lielākais salas festivāls, kas iepazīstina ar vietējo ikdienas dzīvi. Ikviens pasākuma apmeklētājs var piedalīties dažās aktivitātēs - rokdarbu un ēdienu izstādēs, darbnīcās, izrādēs, konkursos, koncertos jūlija vakaros un ballītēs. Augustā „Kihnu tansu päe" notiek pasākumi, kur māca Kihnu tautas tradicionālās dejas. Regulāri arī tiek rīkoti tematiskie semināri, koncerti un ballītes. Kihnu ir pat savs vietējais sporta pasākums - Männäkäbä maratons. Šis ir ne tikai sporta pasākums, bet arī veselīgas aktivitāte, kas ietver arī dejas.
Kihnu rudenī
Oktobrī notiek Kihnu vijolnieku festivāls - labākie vijoles meistari no visas Igaunijas pulcējas, lai sacenstos un radītu jaunas radošas idejas. Mūzika vieno visus Kihnu cilvēkus – radot vai klausoties mūziku.
Metsamaa - vietējā lauku saimniecība, kas demonstrē vietējo dzīvesstilu, kā arī vietējās un valsts svētku tradīcijas.
Sv. Katrīnas dienā, kas iekrīt gada vistumšākajā laikā, Kihnu salas iedzīvotāji sanāk kopā, kopējā pasākumā, gatavo kopīgu maltīti, ietērpjas ķekatnieku kostīmos – jautri dziedot un spēlējot kādu mūzikas instrument klīst no mājas uz mājām.
Kihnu ziemā
Pēc aukstās ziemas, kad jūra vēl ir sasalusi, pastāv iespēja apmeklēt Kihnu pa slaveno ledus ceļu. Tas ir apmēram 11 km garš, un tie, kas meklē kaut ko nebijušu un elpu aizraujošu, var izmēģināt šo vienreizējo piedzīvojumu.
Slēpojot, vizinoties ar ragavām vai braucot ar automašīnu pa ledus ceļu, var satikt vietējos zvejniekus, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu. Kāpēc gan nepamēģināt ! Neaizmirstamas sajūtas un vienreizējs piedzīvojums garantēts!
Ziemassvētku vakaros tiek kurināta pirts, visi ietērpjas tradicionālajās drēbēs, kapsētā tiek sadegtas sveces un visi dodas uz baznīcu. Vēlāk gaida Ziemassvētku vakariņas. Tradicionālās Ziemassvētku eglītes vietā Kihnu salā tiek izmantoti priežu koki. Pie vakariņu galda cilvēki atskatās uz aizejošo gadu un kaļ jaunus plānus.
