TOP 10 pārgājienu takas

Viru purva taka ir viena no vislabāk pieejamajām purva takām Igaunijā. Tā vijas garām Lahemā raksturīgajām mežu un purvu ainavām. Taka ir 3,5 km gara, apļa garums ir 6 km. Mācību taka iepazīstina ar purva floru, bijušajām smilšu kāpām, kalnu korēm un tīreļu mežiem. Taka vijas pa dēļu celiņu, takas vidū atrodas skatu tornis. Taka ir marķēta un uz tās ir norādes.  Noderīga informācija: Līdz skatu tornim (1400 m) izveidotais dēļu celiņš ir piemērots arī braukšanai ar invalīdu vai bērnu ratiņiem. Arī piekļuve skatu tornim ir izveidota, rēķinoties ar īpašām vajadzībām. Lai saglabātu augu valsti un segumu, virzieties tikai pa dēļu celiņu, nebrauciet šeit ar velosipēdu.

4 kilometrus garā taka vijās cauri dažādiem mežiem pa zemes un dēļu takām, pāri kanāliem un avotiem. Priežu meža malā atrodas 10 metrus augsts skatu tornis, kur var atpūtināt kājas. Taku var iziet sausām kājām jebkurā gadalaikā. 2 kilometrus garā takas lielākoties vijās pa cietas virsmas celiņu, un tā pilnībā ir izbraucama gan ar bērnu ratiņiem, gan invalīdu ratiņiem. Abās takas daļās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar vietējo dabu. Neuzstādiet teltis un nekuriet ugunskuru, atkritumus paņemiet līdzi. Ogas un sēnes lasiet tālāk no tiltiem un takām, lai arī nākamie pārgājiena dalībnieki varētu apskatīt meža veltes.

Netālu no Eidaperes izvietotais Mukri augstais purvs ir radies pirms aptuveni 10 000 - 9000 gadu ezera pārpurvošanās rezultātā, un tas tiek uzskatīts par vienu no Igaunijas vecākajiem purviem. Interesanti fakti: Mukri augstajā purvā ir ierīkots 14 m augsts skatu tornis, un purvu šķērso dēļu celiņš. Purvā atrodas 2,2 ha liels Mukri ezers, kas bagāts ar saliņām un ūdensrozēm. Kas nebaidās no tumšā ūdens, var šeit baudīt atsvaidzinošu peldi. Savukārt uz puva uzkalniņiem Tevi gaida ogas. Mukri augstais purvs ir viens no nedaudzajiem mitrājiem, ko var šķērsot, nesaslapinot kājas. Ja dēļu celiņš šķiet pārāk vienkāršs risinājums, var doties aizraujošā pārgājienā ar purva kurpēm.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā. Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Šis ir viens no Kervemā lielākajiem purviem. Purvu masīva teritorija aizņem aptuveni 1000 ha. Akačiem bagātā, gleznainā augstā purva spilgtākā iezīme ir tā divu pakāpju reljefs - divos atšķirīgos augstumos izvietotās akaču joslas. Pavasaros un rudeņos purvu apmeklē tūkstošiem ūdens putnu. Purva vidū plešas Kakerdajas ezers. Trīs ceturtdaļas kilometra attālumā no Kakerdajas ezera uz austrumiem atrodas 2,6 ha lielā sugām bagātā Hījesāres purva sala, domājams, šī bija sena patvēruma un upurēšanas vieta. Dabas taka 4 km garumā ir klāta ar dēļu celiņu. 2020. gadā Kakerdajas trases Kalajerves trases daļā (3,4 km) tika uzstādīti atstarotāji. Ieteicams līdzi paņemt lukturīti.  

Takas pirmā daļa ir zemes ceļš, kas vijās zem augstsprieguma līnijas, pēc tam pāri pļavai līdz Marimetsas strautam, bet tālāk gar strauta krastu līdz atpūtas vietai. Uz takas ir informācijas plāksnīte. No atpūtas vietas iet dēļu celiņš līdz Marimetsas purvam. Takas beigās uz koka platformas atrodas 7,6 metrus augsts skatu tornis.  Marimetsas purvā iespējams redzēt gan zemos purvus, pārejas purvus, gan arī augstos jeb sūnu purvus, šeit ir daudz dažādu putnu un daudzveidīga flora. Takas garums turp- atpakaļ ir 9 km, no tā dēļu celiņš ir 2 x 2 km. Izbrīvējiet sev 4 līdz 5 stundas, taka vietām ir slapja - neaizmirstiet gumijas zābakus! Ir pieejama sausā tualete, soliņi atpūtai, informācijas plāksnīte ar karti un takas shēmu.

Oidremas un Tuhu purvi ir vieni no lielākajiem purviem Rietumigaunijā, tie atrodas tikai 10km attālumā no jūras un pēc savas attīstības stadijas tiek uzskatīti par jauniem purviem. Austrumu daļā esošo purvu sauc par Tuhu zemo purvu, savukārt rietumu daļā – par Tūdi (Tuudi) augsto purvu. Pēckara laikā bijuši mēģinājumi purvu nosusināt, bet par laimi lielākā daļa ir palikusi cilvēka darbības neskarta. Derīgi zināt: Pastaigu taka ir apmēram 900m dēļiem izlikta taka, nepieciešamais laiks 1 stunda, ieteicams ņemt līdzi gumijas zābakus.

Hüpassāres 5 km garā pārgājienu taka vijās caur purvaino mežu uz Kuresoo purvu. Taka sākumā un beigās ir ugunskura vietas, kur var grilēt un ieturēt maltīti svaigā gaisā. Šeit ir atļauta arī nakšņošana teltīs. Dēļu celiņš vijas garām savdabīgiem, iegareniem purvājiem, kuru malās ir uzbūvētas platformas, lai ceļotāji atpūtinātu kājas un baudītu purva mierīgo noskaņu. Dēļu celiņš vijas ne tikai gar purviem un gleznainajiem purvu skatiem, bet gan arī garām purva saliņai, kur varat vērot vārnu ģimenes darbības. Takas beigās atrodas komponista Marta Sāres mājas muzejs. 

3 km garā pārgājienu taka atrodas Jervamā apriņķī - Vētsas dabas rezervātā. Rezervāts ir izveidots ar mērķi aizsargāt augsto purvu, pārejas purvu un purva mežu dabu. Pārgājienu takas sākumā ir uzstādīts informācijas dēlis. Ejot pa Vētsas pārgājienu taku, var redzēt seno Paides-Tallinas ziemas ceļu, kas labi saglabājies 1,2 km garā posmā. Vietā, pa kuru veda ziemas ceļš, kūdras slāņa biezums pārsniedz 3 m. Muižu laikā purva vidū esošie akači tika savienoti ar grāvjiem, kas redzami līdz pat šodienai. To mērķis bija apūdeņot  Lokutas upes augštecē izvietotās ganības. Teritoriju starp akačiem, kas izveidojusies pēc ūdens režīma izmaiņas, sedz reti sastopams,100 gadus vecs purva priedulājs.

Putnu ceļa pārgājienu takas putnu vērošanas tornis atrodas Keraveres dabas rezervātā, kas ir viena no visvairāk apmeklētajām putnu interesentu vietām. Šeit ir manītas vairāk nekā 200 putnu sugas. No sešus metrus augstā putnu vērošanas torņa var vērot putnus, to migrāciju un ligzdošanu, kā arī pavasara plūdus un daudzveidīgo upju, pļavu un mežu augu un dzīvnieku valsti. Šīs teritorijas mērķis ir aizsargāt retas putnu, dzīvnieku un augu sugas, kā arī to dzīvesvietas, mežu un pļavu un iekšzemes ūdenskrātuvju aizsardzība. Aizsargājamās sugas ir melnais stārķis, mazais ērglis, jūras ērglis, vairākas sikspārņu sugas, meža vimba, platgalve utt.