Igaunijas vēsture stiepjas kā garš un līkumots ceļš cauri laikam, tā stāsta par dažādām nācijām: no vikingiem līdz vācu, zviedru, dāņu un krievu izcelsmes karaļiem, karalienēm un tirgoņiem. Igaunijā dziļi iesakņojies pagāniskais gars un eiropeiskā lietu izpratne nozīmē, ka valsts un tās iedzīvotāji ir ciešā sasaistē ar dabu, vienlaikus esot neatkarīga ES un NATO dalībvalsts ar augošu inovāciju attīstītājas reputāciju.
Vēstures sākums: senie ieceļotāji
Drīz pēc leduslaikmeta beigām Eiropā, ap 9000. gadu p.m.ē. Baltijas jūras krastos apmetās pirmie igauņu senči. Līdz m.ē. 800. gadam mūsdienu Igaunijas teritorijā jau bija izveidojušies tradicionālie ciemi un ciematu sabiedrība. Daudzi no šajā laikā dibinātajiem ciematiem joprojām ir apdzīvoti.
Visiespaidīgākais senās igauņu kultūras piemērs ir ritmiskais pants, kā arī īpašā tautas dziesmu izpildīšanas tradīcija, katru rindu vairākkārt atkārtojot ar tematiskām variācijām. Šobrīd senās kultūras paliekas var iepazīt Kihnu salā un Setu robežreģionā - Igaunijas dienvidaustrumos. Igauņiem ir viena no lielākajām tautas dziesmu kolekcijām pasaulē, rakstveidā ir reģistrētas aptuveni 133 000 tautas dziesmas.
Dabas garīguma uztvere ir it visur, tā ir dziļi iekļāvusies Igaunijas tautas kultūras vēsturē – koki un zeme ir pielūdzami objekti, kam piemīt īpašs spēks. Mežs vienmēr ir bijis šī reģiona dzīvības avots un Igaunijas pirmatnējā reliģijā uzskatīts par svētu vietu, kurā mūsdienu igauņu senči pielūdza koku garus.
Igaunijas vikingi
Laikā no m.ē. 800. līdz 1200. gadam Baltijas jūras reģionā notika savstarpēji vikingu sirojumi, viņu vidū bija arī igauņu vikingi. Šajā laikā Igaunijas lielākās salas Sāremā (senāk zināmas arī kā Ēzele) iedzīvotāji bija izveidojuši ievērojamus jūras spēkus. Viszināmākais tā laika notikums bija Igaunijas vikingu veiktā Norvēģijas karalienes Astrīdas un viņas dēla, nākamā karaļa Olafa Trigvesona, nolaupīšana. XII gadsimta sākumā šejienieši izlaupīja un iznīcināja toreizējo Zviedrijas galvaspilsētu Sigtunu. Sāremā sala joprojām ir vikingu laikmeta dārgumu pilna, pamatā te var atrast sudraba monētas un stienīšus.
Viduslaiku uzplaukums
XIII gadsimtā Igaunijas teritorijā ieradās kristietības ieviesēji, ar laiku tās iedzīvotāji tika pievērsti jaunajai ticībai, bet zeme nonāca Teitoņu ordeņa un dāņu pārvaldībā. Šis ir laiks, kurā vācieši kļuva par zemes saimniekiem un ieguva lielu ietekmi pār Igauniju uz nākamajiem 700 gadiem. Teritorija, kas tagad zināma kā Igaunija un Latvija kļuva par viduslaiku Livoniju – cieši saistītu mazu valstiņu grupu, kas iekļāvās Svētās Romas impērijas vācu garīdzniecības pārvaldīto valstu kopumā.
Tallina, Igaunijas viduslaiku pērle, Lībekas pilsētas tiesības no Dānijas karaļa ieguva 1248. gadā, Igaunijas galvaspilsēta un vairākas citas vietējās pilsētas saskaņā ar tām tika pārvaldītas līdz pat XIX gadsimta beigām. Šajā laikā Igaunijas nozīmīgākās pilsētas Tallina, Tartu, Pērnava un Viljandi bija Ziemeļeiropā Baltijas jūras tirdzniecībā dominējošās, bagātās tirgotāju ģilžu un to tirdzniecības pilsētu komerciālās un aizsardzības konfederācijas – Hanzas savienības – dalībnieces. Ja šodien Jūs dotos pastaigā pa Tallinas vecpilsētu un pavērtos augšup, tur redzētu bijušās sāls, tējas un miltu noliktavas, kas aprīkotas ar bēniņu durvīm un āķiem, kas kādreiz kalpoja kravas pacelšanai.
Pavisam drīz plaukstošā viduslaiku valsts ieinteresēja kaimiņvalstis, kas vēlējās paplašināt savas ietekmes zonu, kā rezultātā līdz XVIII gadsimtam Igauniju pārmaiņus pārvaldīja gan Dānijas, gan Zviedrijas karaļi, gan Krievijas cars.
Šajā periodā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs dibināja Tartu Universitāti, iestādi, kas vēlāk spēlēja nozīmīgu lomu Igaunijas nacionālajā atmodā. Tieši šeit tika iesvētīts zilas, melnas un baltas krāsas karogs, kas 1918. gadā kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas oficiālo karogu.
Mūsdienu Igaunija
Igaunijas Republika kopš 1918. gada ir neatkarīga valsts, kuras pastāvēšanu uz pusgadsimtu pārtrauca II Pasaules karam sekojošā Padomju okupācija. Igaunija savu neatkarību atguva 1991. gadā, tās atjaunošanas laiks tiek saukts arī par Dziesmoto revolūciju, ko iedvesmoja vairāk nekā gadsimtu senā dziesmu svētku tradīcija.
Šodienas Igaunija ir plaukstoša un nākotnei ticoša ES un NATO dalībvalsts, kuras iedzīvotāji var piedalīties vēlēšanās elektroniski un dibināt uzņēmumu mazāk nekā pusstundas laikā. Daudzi to jau ir izdarījuši, un viņu vidū ir Skype un Wise dibinātāji.
