5 dienu maršruts ar auto – igaunijas dienvidi un ziemeļi

Avots: Sven Zacek

5 dienu maršruts ar auto – igaunijas dienvidi un ziemeļi

Avots: Sven Zacek

Nereti, meklējot informāciju par ceļojumiem, vislabākos un interesantākos faktus mēs rodam nevis reklāmas rakstiņos, bet tieši īstu aculiecinieku dzīvajos ekskursiju aprakstos un skaistajās bildēs. Arī šoreiz, mēs vēlamies Jūs iepazīstināt ar Alīnas un Jēkaba Andrušaitu Igaunijas ceļojuma aprakstu, ko viņi tik skaisti un dzīvīgi ir aprakstījuši savā ceļojumu blogā sapnumedniece.lv. Kā raksta abi ceļotāji, tad viņu ceļojumu kontā ir jau vairāk nekā 45 valstis un pie tā viņi nemaz nedomā apstāties! Izbaudiet Sapņu mednieku smeķīgos, mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, aprakstus un īpaši kolorītās bildes! Lai izbaudītu dzīves skaistumu un veinreizību nemaz nevajg skaistas pilis un dārgus luksusa apartamentus – patiesās vērtības bieži slēpjas vienkāršās lietās un neskartās dabas pieskārienos!

Ko redzēt Igaunijā, kur baudīt dabu, un skaistākās apskates vietas? Kuras pilsētas Igaunijā noteikti vajadzētu apmeklēt? Koši zaļi meži, mierīgi ezeri un neparasti muzeji ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc apmeklēt Igaunijas dienvidu un ziemeļu pusi. Saklausīt klusumu purvos, pastaigāties gar jūras krastu, pieneņu pūkām virmojot, un redzēt muzejus, par kuriem būs sajūsmā arī tie, kas saka "es neesmu muzeju cilvēks".


Kāpēc braukt uz Igauniju?

Igaunija latviešiem ir ļoti tuva gan ģeogrāfiski, gan mentalitātes ziņā, un ir piemērota gan tiem, kas runā krievu valodā, gan angliski runājošiem. Tāpat vairākos tūrisma objektos bija arī informācija latviešu valodā. Igaunijas ziemeļu daļa ir izteikti krievvalodīga, pie Peipusa ezera dzīvo vecticībnieku komūnas, kas šeit ir no Zviedru impērijas laikiem, savukārt Narvā un tās apkārtnē, Kohtla-Jerve un Sillamē pilsētās tas ir Padomju Savienības dēļ, lielā mērā saistītas ar ražošanu.


1.diena, 350 km, Alam-Pedja dabas rezervāts

No Rīgas izbraucam trešdienas pēcpusdienā, mazliet vēlāk, nekā gribētos, pa ceļam pastāvam arī dažās vietās ceļu remonta dēļ (kā arī satiekam pirmo alni jau Latvijas pusē pie Valmieras, par laimi, iekšā krūmos un ne uz ceļa). Divas stundas pirms saulrieta esam klāt pirmajā pieturas vietā – Alam-Pedja dabas rezervātā pie Selli-Sillaotsa takas. Šis dabas rezervāts aizņem 34 tūkstošus hektāru un ir lielākais Igaunijā.


Taka ir 4.7 km gara, pie ieejas ir dažas stāvvietas un informatīvais plakāts, sīkāka informācija par to kā atrast taku rezervātā ir pieejama taku kartē. Uzkāpjot uz koka laipām secinām, ka tā ir vien divus dēlīšus plata un dažviet tie ir salūzuši, tāpēc jāiet uzmanīgi. Pēc neilga gājiena pa mežu, beidzot esam klāt pie purvainās takas daļas un te ieraugām skatu torni, kas ir diezgan neparastas konstrukcijas – tā izskatās kā māja! Tālāk taka ved pa apgabalu ar maziem kociņiem, un takas abās pusēs redzam dažādus augus.

2.diena, 250 km, Ahhaa Centrs, Endlas Dabas Rezervāts

AHHAA Centrs

Otrās dienas rītā pamostamies un saprotam, ka šīs dienas plānus nāksies mainīt, jo aiz loga stipri līst. Ja laiks būtu bijis labāks, mēs noteikti apmeklētu Eesti Roos rožu dārzu, kas ir lielākais Baltijas valstīs un 10 lielākais Eiropā (ieeja ir 2 eiro no personas). Tur varot iegādāties kādu no 1000 dažādu rožu šķirņu stādiem un iziet ekskursijā ar dārznieku, kas pastāsta vairāk par šo vietu. Laikapstākļu dēļ neaizbraucam arī uz Elistveres dzīvnieku parku, tomēr to nolemjam apskatīties atpakaļceļā.


Vēlāk raktuvju muzejā noderēja zināšanas par kalcija karbīdu, ko mums nodemonstrēja Ilva. Lekcijā ir daudz praktisku eksperimentu un tā būs interesanta ne tikai bērniem.

Endlas dabas rezervāts

Pēc pusstundas esam atpakaļ pie Endla rezervāta, novietojam automašīnu (stāvvietā ir atrodas Tooma ciematā), un dodamies meklēt dabas taku. Braukāšanas turpu-šurpu dēļ sanāk, ka mūsu maršruts šai dienai ir nedaudz garāks. Lai arī ik pēc dažiem desmitiem metru ir zīmes uz Männikjärve dabas taku, priekšā ir kāda zirgu saimniecība. Zīmes skaidri rāda, ka jāiet cauri, atveram vārtus un ejam tik iekšā, cerībā, ka tur nav suņi. Suņu nav, tālumā aplokā ganās zirgi, un naski, naski izejam cauri teritorijai, jo nepamet sajūta, ka esam privātīpašumā. Laiks sāk skaidroties vēl vairāk, cauri kokiem spīd saules stari un melleņu krūmi un sūnas šķiet neticami zaļā tonī.

Peipuss

No rīta pamostamies no trokšņa blakus numuriņā, jo no astoņiem rītā jau tur skan sarunas. Ja atbraucot naktī šķita, ka esam vienīgie apmeklētāji, tad izrādās, teju visi numuriņi ir aizņemti. Peipusa apkārtnes ciematiņos sarunas lielākoties noris krievu valodā, jo šeit savulaik atbēguši vecticībnieki no Krievijas, kad tos vajāja reliģiskās pārliecības dēļ. Mūsdienās šo ciematiņu šarms ir mazie, krāsainie koka namiņi, kuru dārzos aug sīpoli (augusta mēnesī igauņi dodas uz šejieni iegādāties sīpolus ziemai), žāvētās zivis un nesteidzīgā atmosfēra. 


Neskatoties uz to, ka ūdens šķiet pavēss, cilvēki peldas. Šī ir no tām vietām, kur uz mēnesi noīrēt namiņu un atpūsties no ārpasaules. Mēs gan dodamies tālāk, garām ziedošiem rapšu laukiem, priežu siliem, klusām pilsētām un tukšiem ceļiem uz Aidu karjeru.

Pilnu ceļojuma aprakstu lasiet Alīnas un Jēkaba blogā sapnumedniece.lv

Pēdējās izmaiņas: 13.09.2017
Ieteikumi