Apģērba kultūra - Igauņu tautastērpi

Avots: Toomas Tuul

Apģērba kultūra - Igauņu tautastērpi

Avots: Toomas Tuul

Dziesmu un deju festivālu laikā, kad visā valstī pland rakstaini svārki, visi laižas draiskās dejās koka tupelēm un pastalām kājās un gaisā treļļo igauņu tautas dziesmu melodijas. Krāsainie tērpi ir tradicionālais tērpu dizina mantojums no sendienām.

Skaistums ir detaļās

Igauņu tradicionālās nacionālās drēbes līdzinātās daudziem citiem Eiropas reģionā dzīvojošo tautu nacionālajiem tērpiem; lina krekli, vilnas svārki sievietēm, bikses vīriešiem, adītas zeķes, ar pērlītēm izšūti aksesuāri. Grezni rotātās drēbes tika valkātas tikai īpašos gadījumos, kā piemēram, kāzās un lielās svnībās, bet ikdienas tērps bija funkcionāls un vienkāršs, piemērots lauksaimnieku tradicionālajam dzīvesveidam.

Meistarība katrā sīkumā

Seto sievietes nēsā lielas, koniskas piespraudes un tikai Setomaa apgabalam raksturīgās kaklarotas.

Photo by: Kaspar Orasmäe

Kas padara šo apģērbu tik īpašu? Šeit nozīme ir katrai rotājuma detaļai. Katram Igaunijas novadam ir savas tērpa krāsu shēmas un svītru secība, kas ieausta svārku audumā. Precētas sievietes var atšķirt pēc īpašām galvassegām, kas nosedz matus un priekšautiem. Stikla vai akmens krelles parasti tika valkātas, lai būtu laba veselība. Seto reģionā dienvidaustrumu Igaunijā, līgavas uz kāzām ap kaklu lika vismaz divus kilogramus sudraba rotaslietu. Brošas un cimdi tika nēsāti, lai aizsargātu valkātāju no ļaunajiem gariem. Savukārt Halliste reģionā, vīrieši vilka zeķes uz kreiso pusi, dodoties sēt linus, lai raža padodas.

Vijīgās svītras

Dejotāji uzstājas brīvdabas muzejā netālu no Tallinas

Photo by: Toomas Tuul

Izsmalcinātie svētku tērpi

Tautastērpi netika valkāti tikai padomju laikos, jo tie simbolizēja valstisko lepnumu, savukārt valkāšanas tradīcijas savu atdzimšanu piedzīvoja atkal pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1990.gadā. Šodien, jūs varat redzēt uz ielām igauņu tradicionālos tērpus tikai īpašos gadījumos, kā piemēram, valsts svētku laikā un dažādos kultūras festivālos, izņemot Setomaa un Kihnu salu, kur tautastērps joprojām ir daļa no cilvēku ikdienas dzīves. Tautastērpu var īpaši pasūtīt pie amatniekiem, taču tā pagatavošana ir samērā dārga un var ilgt vairākus mēnešus. Ir cilvēki, kas tautastērpu izgatavo paši, līdz ar to ir iespēja apmeklēt speciālus rokdarbu kursus, taču ir jāapbruņojas ar kārtīgu pacietību, jo tas ir ilgs process, kas prasa kārtīgas iemaņas.

Smalkie roku izšuvumi

Sākotnēji, košo krāsu, kā piemēram sarkanās krāsas, iegūšanai, tika izmantoti dabas materiāli – dažādas saknes un garšaugi, lai nokrāsotu lina un vilnas audumus.

Photo by: Kaspar Orasmäe

Suvenīru un tautisko apģērbu meklējumos

Tā kā lielākajā daļā gaunijas tautastērpi netiek valkāti regulāri, tikai kultūras pasākumos, tad apmeklēt tematiskās izstādes ir lielisks veids, kā iepazīties ar tautastērpa valkāšanas un darināšanas tradīcijām. Apmeklējot Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu, Heimtali muzeju, ir iespēja iepazīties ar tematiskajām ekspozīcijām, kā arī sadzīves tradicijām Igaunijas Vēstures muzejā un Brīvdabas muzejā Tallinā. Ja jūs vēlaties iegādāties kādu igauņu tradicionālo rokdarbu - piemēram, svītrainas zeķes vai mežģīnes, meklējiet tos tuvākajos suvenīru veikalos, vai pie vietējiem māksliniekiem.

Šādi veikali piedāvā vietējos dizaina izstrādājumus:

Igauņu nams un rokdarbu veikals pie Brīvdabas muzeja Tallinā
Disainimaja, Tartu 
Eestietno.ee studija veikals, Pärnu 
Viru rokdarbu studija, Rakvere 
Pitsu rokdarbu veikals, Hiiumaa 
Lohu rokdarbu veikals un Kihnu vietējo rokdarbu veikals, Kihnu

Papildavoti: Estonica.org, Eestikultuurist

Pēdējās izmaiņas: 25.05.2017
Ieteikumi