Apļveida pārgājienu takas Igaunijas dienvidos (II daļa)

Viti ezera pārgājienu taka ir 2,5 km gara mainīga reljefa pārgājienu taka, kura vijās pa Viti paugurainajām ainavām. Uz informācijas tāfelēm atradīsiet informāciju par Vitipalu mežiem, šeit esošajiem dzeņiem, milzgraužiem un skudrām. Uz takas atrodas namiņš, 20 m augsts Viti skatu tornis un piknika vieta, kas atrodas Elvas senlejas smilšu atseguma krastā. Viti taka ir pa spēkam jebkura vecuma pārgājiena dalībniekiem.Viti ezera pārgājienu taka sākas un beidzas Viti takas stāvvietā. Taka ir marķēta ar dzeltenām svītrām.

Piedzīvojumu takā Tevi pavadīs dievību noslēpumainie skatieni un aizraujošas formas koki, bet strauta malā gaidīs poķi. Pašam sev par pārsteigumu nonāksi raganu salā. Lai tur nokļūtu, jāšķērso "Raganu loka" („Nõiakääru") tilts, un tad arī nonāksi īstā "Mazās raganiņas" („Väikese Nõia") raganu namiņā.1,5 km garā taka sākas un beidzas Raganu namiņa pikniku laukumā. Piedzīvojumu takas tuvumā atrodas gan bērniem, gan arī pieaugušajiem piemērota zema piedzīvojumu taka ar dažādām atrakcijām. Atpūsties var pikniku laukumā Raganu namiņa "Nõiamaja" jeb "Jõeharu" pikniku laukumā. Ugunskura laukuma tuvumā esošajā āra mācību klasē var darboties līdz pat pārdesmit apmeklētāji.  Taka daļēji ir izbraucama ar bērnu ratiņiem.

Pangodi ezera krastā, Pangodi ainavu aizsardzības zonā atrodas Palumegede ugunskura vieta un Palumegede pārgājienu taka. 1 km garā pārgājienu taka ar vairākiem kāpumiem un kritumiem sākas un beidzas pie Palumegede otras stāvvietas. Pārgājienu taka ir piemērota, lai savu atpūtu pie ezera padarītu daudzveidīgāku tiem, kas nakšņo Palumegede ugunskura vietā, kā arī izbauda dabu. Autostāvvietā ir liels informācijas dēlis, uz pārgājienu takas 8 norādes un soliņš. Ugunskura vieta ar iespēju nakšņot teltīs, vairākiem soliņiem un grila krāsni atrodas ezermalā esošajā klajumā, blakus nelielai peldvietai. Lūdzu, saudzējiet dabu!

Dodies pastaigā kopā ar ģimeni pa Taevaskoda pārgājienu taku, kas atrodas Ahjas upes senlejas ainavu liegumā. Taka sākas Taevaskoda stāvvietā un vijas uz apli pa abiem Ahjas upes krastiem, kur skatienu piesaistīs Mazās un Lielās Taevaskodas atsegumi, avotu alas un gleznaini skati. Pārgājienu takas sākumā ir informācijas stends ar takas un atpūtas zonas karti, kā arī takā ir norādes igauņu, angļu un krievu valodā. Apmeklētājiem ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem iespējams iziet alternatīvo taku līdz Lielajai Taevaskodai, garums 3 km. Informācijai: Taevaskoda pārgājienu takā var redzēt lidojam zivju dzenīšus.

Pārgājienu taka, kas sākas pie Kīdjerves apmeklētāju centra, vijās gar gleznainās Ahjas upes krastiem, kur lieliski redzami dažādi smilšakmens atsegumi (Senajalamegi, Palanumegi, Oosemegi, Laaritsamegi, Mesumegi utt.). Taka vijās pa vienu krastu līdz Saesāres aizsprostam, tur pāri tiltam un pa otru krastu atpakaļ. Uz takas atrodas Senajala ugunskura vieta, kur ir atļauta arī telšu uzstādīšana, un Roiupalu mācību takas ugunskura vieta. RMK Kīdjerves apmeklētāju centrā var saņemt pārgājienu takas karti.Pārgājienu taka vietām vijās garām augstiem krastiem, kā arī pa ceļam ir strauji pacēlumi un nogāzes. Lūdzam pa taku virzīties uzmanīgi!

Šajā takā  ir pārsteidzoši daudz Dienvidigaunijas reģionam raksturīgu objektu: līkumainais Hatiku strauts, brīnišķīgi skati uz Ahjas upi un smilšakmens atsegumiem, vienīgais purvs (Linajärve) Ahjas upes senlejas krastos, pārsteidzoša "korķa" egle ar dīvainu mizu, priede-rekordniece un izgrebti attēli uz celmiem, kas iepazīstina ar mazajiem zīdītājiem. Taka ir marķēta ar oranžas krāsas atzīmēm uz kokiem. Vidējas grūtības pakāpes taka vietām ir viegli izstaigājama, taču pie stāvajām krasta nogāzēm pastāv paslīdēšanas risks.Taka ir piemērota tikai pastaigai.

Mācību taka ir lieliski piemērota purvu attīstības un floras iepazīšanai, kā arī priežu kultūru apskatei. Apļveida formas 1,8 km garā mācību taka vijas ap Valgesoo purvu. Takā ir apskatāma purvu augu valsts, "Barona priedulājs", kā arī ar koksnes skudrām (Formica aquilonia) bagātā mežmala. Taku visā garumā iespējams mērot ar ratiņkrēslu un bērnu ratiņiem. Pārvietošanās atvieglošanas nolūkos izveidota takas shēma un krāsu marķējumi uz kokiem. Pārgājienu takas sākumā ir skatu tornis un ugunskura vieta. Valgesoo purvs ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Purvs ir atzīmēts ar National Geographic dzelteno logu, kā arī ir ieteicams dabas mīļotājiem.

Apmēram 1 km garajā takā, kas iepazīstina ar skudru dzīvesveidu, ceļotājs mazītiņo skudru pasaulē var justies kā milzis. 20 ha platībā ir izvietoti aptuveni 200 skudru pūžņi, no kuriem lielākais ir 1,7 m augsts. Šeit var aplūkot arī rekordaugsto egli (42 m). Taka ir aprīkota ar norādēm, informācijas plāksnēm un tiltiņiem, kas šķērso skudru pārvietošanās ceļus. Takā atļauts tikai pastaigāties. Ejot pa pārgājienu taku, pūžņu tuvumā izmantojiet tikai tur uzstādītos tiltiņus. Dzelzceļa otrā pusē sākas Laari mežkopības izziņas taka. Skudru civilizācija piedāvā aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Ap Kirikumē (Kirikumäe) ainavas aizsardzības zonā izvietoto ezeru ir ierīkotas divas iezīmētas dabas takas: pirmā taka ved apkārt Kirikumē ezeram, savukārt otrā taka sniedz iespēju iepazīties ar purva ezeru, mežu un palieņu pļavu sistēmu, kas ir izvietota uz austrumiem no ezera. Abas takas ir lieliski piemērotas tiem ceļiniekiem, ko nebaida dabīgi šķēršļi - te nav nedz dēļu celiņu, nedz tiltu margu, arī kājas var viegli saslapināt. 1. taka(3,5 km) ir atzīmēta ar sarkanas krāsas, bet 2. taka (4 km)- ar zaļas krāsas apļiem, kas uzkrāsoti uz kokiem. Papildus te ir izvietotas ceļa norādes un informācijas plāksnes.  

Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.

Vellamegi 2,2 km garā pārgājienu taka ved taisnā līnijā no kalna pakājes līdz virsotnei. Vellamegi ir otrais augstākais meža klātais pakalns ar stāvām nogāzēm Igaunijā, tā augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Ņemot vērā augstumu starpību starp kalna pakāji un virstoni, kas ir 84 m, Vellamegi ar savu relatīvo augstumu ir augstākais Igaunijā. Nogāzes brīžiem ir ļoti stāvas (slīpums 35–40 grādi). Kopš 1992. gada Vellamegi mežiem ir noteikts egļu genofonda rezervāta statuss. Kalna pakājē atrodas pārgājienu māja, kurā iespējams atpūsties un izbaudīt pirmatnējo dabu (pēc iepriekšējas pieteikšanās RMK rezervāciju centrā tel. +372 628 1532).

Sännas Debess taka ir pārgājienu taka, uz kuras ir uzstādīts Saules sistēmas modelis ar mērogu 1:1 miljards. Saule un četras pirmās planētas atrodas Sännas muižas tuvumā, nākamās planētas atrodas  Pärlijõe upes ielejā starp Sännas un Hurdas ciematiem. Pārvietojoties pa šo pārgājienu taku, gūsiet izpratni par mūsu planētas izmēriem un gaismas ātrumu, varēsiet lasīt zinātnisko informāciju par planētām un Sauli, kā arī iepazīsieties ar Sännas reģiona kultūras mantojumu. Labi zināt: Ar Debess taku varat iepazīties paši, bet varat arī pasūtīt gidu no Sännas Kultūras rūpnīcas. NB! Ideja par ekskursiju - pārgājiens pa Sännas Debesu taku un picas pagatavošana akmens krāsnī.

5,2 km garā taka vijās apkārt Ersavas (Õrsava) ezeram, piedāvājot apskatei skaistas dabas ainavas. Uz takas pāri avotiem iet vairāki tiltiņi ar kāpnēm. Taka iepazīstina ar "Ziemeļu nometnes" darbību (Igaunijas Republikas armijas Petseri pilsētas Ziemeļu nometne tika izveidota 1926.gadā). Taka sākas un beidzas pie Verskas Ģimnāzijas stadiona, kur ir arī kārtīgas bērnu atrakcijas. Papildus uz taku var nokļūt no vairākām RMK atpūtas zonām. Skaistus ezeru skatus Setu zemē piedāvā tuvumā esošais Podmotsas ciems, kas pārstāv vienu no  21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un ir atzīmētas ar National Geographic dzelteno logu. Šo vietu apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem.  

Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju. Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī RMK Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.

Taka sākas Pūhajārv muižas parkā, iet cauri Murometas mežam un atgriežas parkā. Lai veiktu 3,5 kilometrus garo taku, ir nepieciešama no vienas līdz pusotrai stundai. Takas malās ir uzstādīti informācijas stendi, kas iepazīstina ar mūsu mežu, lauku floru un faunu. Taka ved gar seno Pūhajārves Kara ozolu (apkārtmērs 6,98 metri, augstums 22 metri) un 1841. gada Pūhajārv kara piemiņas akmeni, kuru var atrast starp Murometas meža ozoliem (uzstādījis tēlnieks Lembits Paluteders 1971. gada 11.septembrī). Takas malās ir atpūtas un ugunskura vietas.

Kekonena pārgājienu trase ir izmantotajam visa gada garumā. Vasarā tā gaida pārgājienu cienītājus, profesionālos sportistus un amatierus, kā arī riteņbraucējus, savukārt ziemā - slēpotājus. Savu savdabīgo nosaukumu trase ieguvusi par godu kādreizējam Somijas prezidentam U.K. Kekonenem, kas savulaik apmeklējis trasi. 15 km garā trase sākas Kēriku slēpošanas stadionā un vijas caur skaistām vietām, t.sk šķērso Harimē kalnu. Harimē ir viens no Otepē augstienes lielākajiem lavas kalniem - 211,3 m virs jūras līmeņa. Kekonena trase malā atrodas 26 m augstais Harimē skatu tornis. Enerģiskākie sportotāji var papildus veikt 5 km garo Harimē riņķi.

Sinialliku pārgājienu taka vijas pa Sinialliku skaistā ezera krastu, un aizved ceļotāju līdz noslēpumainajiem avotiem, kuru ūdeņiem zilu nokrāsu piešķir avotu dibenā esošās pelēkzilās dūņas. Siniallikas avots ir pazīstams kā upurēšanas avots, kura ūdeņiem esot dziednieciskas spējas. Interesenti var uzkāpt tuvējā pilsētas kalnā, kur 12.-13. gadsimtā  tika uzcelts seno igauņu cietoksnis.  Pārgājienu taku var uzsākt gan no vecās Sinialliku  dzelzceļa stacijas, gan no Karksi–Nuia – Viljandi šosejas puses. Pie pārgājienu takas ir plaša ugunskura vieta, kur arī lielākai grupai ir ērta nakšņošana teltīs.