Apceļo Igauniju 5 dienās

Avots: Sven Zacek

Apceļo Igauniju 5 dienās

Un atkal jau alīna Andrušaite no sapnumedniece.lv mūs priecē ar iedvesmojošiem ceļojumu stāstiem. Šai reizē vēlamies iemest aci un dalīties ar burvīgo 5 dienu ceļojumu pa Igaunijas Ziemeļiem un Dienvidiem.

Kā saka pati Alīna – ko redzēt Igaunijā ir pāri pārēm, galvenais saprast savu vēlmju groziņu - vai baudīt dabu, vai atpūsties spa viesnīcā, vai iegrimt pilsētu kņadā. Igaunijā vienmēr būs ko darīt – gan pāriem, gan ģimenēm ar bērniem, gan senioriem. Koši zaļi meži, mierīgi ezeri, neparasti apskates objekti ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc apmeklēt Igaunijas dienvidu un ziemeļu pusi.

Kāpēc braukt uz Igauniju?

Igaunija latviešiem ir ļoti tuva gan ģeogrāfiski, gan mentalitātes ziņā, un ir piemērota gan tiem, kas runā krievu valodā, gan angliski runājošiem. Tāpat vairākos tūrisma objektos var atrast informāciju arī latviešu valodā. Igaunijas ziemeļu daļa ir izteikti krievvalodīga, pie Peipusa ezera dzīvo vecticībnieku komūnas, kas šeit ir no Zviedru impērijas laikiem, savukārt Narvā un tās apkārtnē, Kohtla-Jerve un Sillamē pilsētās tas ir Padomju Savienības dēļ, lielā mērā saistītas ar ražošanu.

Līdz šim esam pieraduši domāt, ka Igaunijas apmeklējums aprobežojas vien ar Spa Sāremā vai Tartu AHHAA centra apmeklējumu. Šoreiz mērķis ir piedāvāt mazliet plašāku skatu uz vēl neizzināto Igauniju, doties uz maz zināmām pilsētām vai ārpus tām, iet uz dabas parkiem, un redzēt vietas, par kurām raksta "neparastāko vietu" kontekstā Atlas Obscura vai pat neraksta nemaz. Par Igaunijas dienvidiem un ziemeļiem, maršrutā no Tartu, gar Peipusa ezeru līdz pat stāvkrastiem un pludmalēm ziemeļos un Krievijas pierobežas pilsētai Narvai.

Apmeklējot Igaunijas ziemeļus jārēķinās, ka tie ir tālāk uz ziemeļiem nekā Latvija, un brīdī, kad Rīgas pagalmos ceriņi jau sačokurojušies brūni, Narvā jūras krastā tie tikai sāk plaukt vaļā, un daudzviet dārzos vēl pilnā sparā zied ne tikai tulpes, bet pat ābeles! Savukārt rudeņos ezera tuvums nodrošina maigākus laikapstākļus, tādēļ te droši var braukt arī septembrī. Peipusa ezera vecticībnieki Jāņus svin divas nedēļas vēlāk nekā pie mums, tādēļ arī Jāņus var nosvinēt divreiz!

1.diena, 350 km, Alam-Pedja dabas rezervāts

Pirmā pieturas vieta – Alam-Pedja dabas rezervāts pie Selli-Sillaotsa takas. Šis dabas rezervāts aizņem 34 tūkstošus hektāru un ir lielākais Igaunijā.

Pati dabas taka ir 4.7 km gara, pie ieejas ir dažas stāvvietas un informatīvais plakāts, sīkāka informācija par to kā atrast taku rezervātā ir pieejama taku kartē. Šeit nedzird civilizāciju itin nemaz – apkārt dzied putni, īpaši skaļi kūko dzeguzes, šalko mežs un dzirdami tikai mūsu soļi. Ir takas apgabals, par kuru rakstīts, ka te var satikt čūskas, tādēļ siltā laikā vajadzētu iet uzmanīgi.

2.diena, 250 km, Ahhaa Centrs, Endlas Dabas Rezervāts

AHHAA Centrs

Ja laiks ir labs, noteikti apmeklējiet Eesti Roos rožu dārzu, kas ir lielākais Baltijas valstīs un 10 lielākais Eiropā (ieeja ir 2 eiro no personas). Tur varot iegādāties kādu no 1000 dažādu rožu šķirņu stādiem un iziet ekskursijā ar dārznieku, kas pastāsta vairāk par šo vietu.

AHHAA centrs Tartu - Zinātnes centrā pavadītas trīs stundas, izmēģinot naglu gultu, kaleidoskopu, vizinoties ar riteni pa striķi, pētot citas ekspozīcijas ir labākais, ko var izdarīt, tad ja ceļojuma planus pēkšņi pārsteidz draņķīgi laikapstākļi un āras izklaides ir jāatliek. Zinātnes centrā var noskatīties prezentāciju par ūdeni latviešu/angļu valodā, ko vada Ilva.

Endlas dabas rezervāts

Šī purva taka ir garāka par iepriekšējā vakarā redzēto, 7.3 km. Šajā vietā 1910.gadā uzsākti purvu pētījumi Igaunijā, un kopš 1950.gada tiek veikti ūdens līmeņa pētījumi purvā, aparatūra redzama drīz vien pēc uzkāpšanas uz purva takas. Šeit tiek celti jauni takas posmi, tādēļ tuvākajā laikā būtu jābūt pieejamām jaunām takas daļām.

3.DIENA, 180 KM, RĪTS PIE PEIPUSA EZERA, AIDU KARJERS, RAKTUVJU MUZEJS, VALASTES ŪDENSKRITUMS, ONTIKAS KLINTIS, TOILAS PILSĒTA UN ORU PARKS

Peipuss

Peipusa apkārtnes ciematiņos sarunas lielākoties noris krievu valodā, jo šeit savulaik atbēguši vecticībnieki no Krievijas, kad tos vajāja reliģiskās pārliecības dēļ. Mūsdienās šo ciematiņu šarms ir mazie, krāsainie koka namiņi, kuru dārzos aug sīpoli (augusta mēnesī igauņi dodas uz šejieni iegādāties sīpolus ziemai), žāvētās zivis un nesteidzīgā atmosfēra. Šī ir no tām vietām, kur uz mēnesi noīrēt namiņu un atpūsties no ārpasaules.

Aidu karjers

Te savulaik ticis rakts degakmens. Dažus gadus atpakaļ ieguve karjerā slēgta, un nu skatam paveras balti akmeņi un dzidri zils ūdens, kas šāds iekrāsojas kaļķakmens dēļ. Šeit gan nav Rummu redzēto pamesto ēku, taču nav arī citu cilvēku – apkārt valda pilnīgs klusums un miers. Kalnus ap karjeru pamazām pārņem nelieli kociņi, krūmi, zāle gan īsti šeit vēl neaug. Te pieejamas iespējas arī aktīvās atpūtas cienītājiem – pa karjeru var izbraukt ar kajakiem vai laivu, ir organizēti pārgājieni (Alatakuse Matkaklubi) un ekskursijas ar džipu (Adrenaator).

Raktuvju muzejs

Ja jau reiz nokļūts līdz raktuvēm, noteikti jāizmanto iespēja apmeklēt Eesti Kaevandusmuuseum jeb degakmens raktuvju muzeju. Ieteikums gida pavadībā izstaigāt un apskatīties ekspozīciju, kas izvērsta trijos stāvos, kā arī āra teritorijā. Kara laikā, no degslānekļa tika gatavota lidmašīnu degviela vāciešiem, un darbs raktuvēs bija svarīgāks par karadienestu, tajā strādājošie netika iesaukti armijā. Interesanti, ka dažādos darbos bijušas nodarbinātas arī sievietes.

Raktuves beigušas darbu 2001.gadā, un jau kopš to slēgšanas šeit tiek vadītas ekskursijas. Ar Eiropas Savienības naudu šeit veikti dažādi atjaunošanas darbi, tādēļ muzejs ir patiesi iespaidīgs. Ārpusē stāv milzīga kravas mašīna un kauss, tāpat arī mazie vilcieni ar degslānekļa paraugiem,

Valastes ūdenskritums un Ontikas klintis

Tālākais maršruts ved uz jūras krastu, uz klinšaino piekrasti. Šeit atrodas augstākais ūdenskritums Igaunijā, Valaste, kas ir, 30 m augsts. Diemžēl, pavisam klāt tam nevar piekļūt, jo skatu laukums ir avārijas stāvoklī un tāpēc ir slēgts. Mazliet karoties pāri žogam, ūdenskritumu var saskatīt (un svītrainās klintis tam aizmugurē), tāpat arī taka otrpus ūdenskritumam pieved pie bīstamas pārkares. Šī vieta ir izslavēta arī ziemā, kad te veidojas leduskritums.

Toilas pilsēta

Paliekot Toilā, iespējams pārnakšņot kārtīgā spa viesnīcā, kas ir cilvēku pārpildīta, te gan ir jārēķinās, ka ir gan automašīnas ar Krievijas numuriem, gan ekskursiju autobusi, gan ļoti daudz mašīnu ar Igaunijas numurzīmēm. Te viss kā kārtīgā kūrortā pienākas Gar krastmalu vijas Oru parks, kas ļoti atgādina Mežaparku, lieli koki, apstādījumi soliņi, tālāk ir arī daiļdārzi un lielākā augu daudzveidība Igaunijā.

4.DIENA, 280KM, PUHTITSAS KLOSTERIS (UN NEJAUŠI ARĪ VASKNARVA), SILLAMĒ PILSĒTA, LANGEVOJES ŪDENSKRITUMS, SINIMĒ SKATU TORNIS, NARVA-JESŪ, NARVAS PILS

Pihticas klosteris

Pihticas klosteris atrodas vietā, kas jau kopš seniem laikiem uzskatīta par svētu, kur kāds gans pieredzējis augstāku spēku klātbūtni pie avota. Svētavots aizvien ir šajā vietā, un vietas nosaukums tulkojas kā "svēts". Apmklējot šo vietu noderēs lakatiņš, lai ieietu baznīcā. Ārā nedzīs arī bez lakata, tomēr cienot vietējās paražas, labāk to tomēr paņemt līdzi. Ap baznīcu ir iekopts dārzs, kur krāšņi zied tulpes, ābeles, ķeizarkroņi un citas puķes.

Narvas pils

Narvas pils (Hermaņa pils jeb Hermanni linnus pilsētā apzīmējumos). Atbraucot pie pils, var ieraudzīt, ka tepat ir Krievija!. Pāri upei, dažu desmitu metru attālumā, pretējā upes krastā ir Ivangorodas pilsēta un tradicionāla krievu pils. Leģenda vēsta, ka no tās ir pazemes tunelis uz Narvas pili.

Savukārt Narvas pils ir tipiska rietumeiropas pils, kuru 1256.gadā uzcēla dāņi. Te arī tilts, uz kura automašīnu rinda, lai iebrauktu Krievijā. Drošības labad izslēgt, lai izvairītos no varbūtības pieslēgties Krievijas tīklam un radīt papildus izmaksas. Ieeja pilī ir tieši blakus Igaunijas robežkontroles punktam. Pirmā ekspozīcija vēstī par Narvas vēstures salīdzinoši neseno posmu – par nemieriem pēc atdalīšanās no Padomju savienības. Ņemot vērā lielo krievvalodīgo pārsvaru, arī šeit ir bijis satraukums par to, vai viņu intereses tiks pārstāvētas. Mūsdienās, kad tiek runāts par interneta troļļu "fermām", propagandu un viltus ziņām, šīs izstādes galvenais vēstījums ir, ka sarežģītākais posms Narvas vēsturē šajā saistībā jau ir pagājis.

Sillamē pilsēta, Langevojes ūdenskritums un Sinimē skatu tornis

Sillamē pilsēta - lai arī šajā pilsētā nav īpaši daudz kādu krāšņu apskates vietu, tomēr vēsturiski tā ir ārkārtīgi nozīmīga, jo savulaik, tā bija slepena. Šī pilsēta nebija atrodama ne uz vienas oficiālas kartes, tai nebija adreses.


Vēsturiski aizsākusies kā kūrortpilsēta, pirmoreiz pieminēta 16.gadsimtā, Sillamē bija vieta, kuru apmeklēja gan Pēteris Čaikovskis, gan te bieži atpūtās Ivans Pavlovs ("Pavlova suņi"). Tomēr pēc Otrā pasaules kara klusās pilsētas dzīve izmainījās pilnībā, jo šeit tika uzcelta slepena urāna bagātināšanas rūpnīca "Nr 7" ar iesauku "Krāsu fabrika", kuras adrese bija "Pasta kastīte Nr 22". Runā, ka rūpnīcas celtniecībā piedalījās 18 000 cilvēku, kaut pirms kara šīs pilsētiņas iedzīvotāju skaits nebija vairāk par 3 tūkstošiem. Celtniecībā piedalījās kareivji un cietumnieki. Vēlāk rūpnīcā tika nodarbināti cilvēki ar labu kvalifikāciju un izglītību. Viens no veidiem kā to dzīvi padarīt patīkamāku slepenajā pilsētā, bija tiem nodrošinātu labus apstākļus, kas atspoguļoja arī pilsētas arhitektūra. Staļina neoklasicisma stilā celtās ēkas tur ir aizvien. Piemēram, pilsētas galvenajā laukumā esošā ēka nekas nav bijusi baznīca, taču tā izskatās tieši tā.


Sillamē osta ir piektā lielākā Baltijas valstīts, un tās teritorija ir slēgta, pie rūpnīcas klāt tikt nevar, taču var aizbraukt līdz Langevojes ūdenskritumam blakus pilsētai. Tikai pie paša ūdenskrituma vairs nevēdī naftas smaka, kas liek domāt, ka kā kūrortpilsēta šī vieta tik drīz vien neatjaunosies.

Pa ceļam uz Narvu nevar nepamanīt, ka netālu ir arī skatu tornis. Waze tādu neatrod vispār, bet Google kartēs tas ir (Sinimae vatetorn).

Skats no torņa ir skaists – ostas pacēlāji tālumā pie jūras, koši zaļie koki vakara saulē, pļavā izlaiž govis un blakus kūtij ligzdā guļ stārķis, un te noteikti var sagaidīt krāšņu saulrietu.

Narva un Narva-Jesū

Narva-Jesū, kas ir kūrortpilsēta blakus Narvai. Narva-Jesū ir neskaitāmas spa viesnīcas, pludmale un pieeja upei, kur daudzi makšķerē. Šeit nevajag gaidīt Jūrmalas suvenīru bodes un neskaitāmas kafejnīcas, jo dzīve te notiek katrā viesnīcā atsevišķi, un no restorāniem redzama tikai gruzīnu virtuve un franču kafejnīcas. Jārēķinās, ka pa dienu šeit automašīnas novietošana ir maksas, ko diemžēl var apmaksāt tikai ar īsziņu. Pēc 8 vakarā stāvēšana ir bezmaksas. Taču, dzīvojot lielajās viesnīcās, tām ir savas stāvvietas, tādēļ šīs pilsētas apskati ieteiktu atstāt vakaram vai arī nakšņojot kādā no viesnīcām. Pludmale te ir idilliska. Kluss, mierīgs, nav daudz cilvēku, tālumā bāka un mols.Izejot cauri mazajām ieliņām, pa privātmāju rajonu, vakara saules staros dzīvžogi spīd koši zaļi un kopā ar elektrības vadiem paliek tāda izteikti Amerikas sajūta.

5.DIENA, 430 KM, KRĒNHOLMAS MANUFAKTŪRA, ATGRIEŠANĀS GAR PEIPUSU UN ELESTVERES DZĪVNIEKU PARKS UN MĀJAS

Krēnholmas manufaktūra

Vieta, kas bijusi slavena Eiropas mērogā – Krēnholmas manufaktūra, kas mūsdienās ir Narvas pilsētas teritorijā un ir blakus slimnīcai. 1856.gadā Ludvigs Knoops iegādājās Krēnholmas salu (tulkojumā no zviedru valodas – vārnu sala) un sāka tekstil-rūpnīcas celtniecību, kas kļuva par modernāko Krievijas impērijā un lielāko visā Eiropā, izmantojot arī ūdens spēku no apkārtējiem ūdenskritumiem. Rūpnīcas uzplaukuma laikā šeit strādāja gandrīz 11 000 cilvēku. 2010.gadā rūpnīca bankrotēja, tagad tiek izmantoti tikai atsevišķi cehi, kurus īrē individuāli uzņēmumi.Šobrīd ēkas pieder kādam privātam uzņēmumam, un plānos ir kompleksa pārbūve, saglabājot vēsturiskās ēkas, izveidojot koncertzāli vienā no pagalmiem ar labāko akustiku, birojus un tirdzniecības centru. Ja šīs projekts izdotos, tas būtu lieliski, jo komplekss ir iespaidīgs un tā vēsture ir saglabājama. Ekskursija aizņem pusotru stundu, un kļūst par vienu no spilgtākajām atmiņām šajā braucienā.

Gar Peipusa ezeru atpakaļ un Elistveres dabas parks

Atpakaļceļš Latvijas virzienā - vēlreiz piestāt Mustves pilsētā, lai apskatītu baznīcas, pakavētos ostā un izjustu pilnīgo mieru, kas te valda.
Iziet cauri Elistveres dabas parka takām un sastapt Igaunijas dabā sastopamos dzīvniekus. Apmeklējot dabas parku ar bērniem, noteikti būs interesanti aizbraukt arī uz netālu esošo Vudilas ūdens atrakciju parku.

Kopsavilkums

Cik daudz vēl nezināmas un nedzirdētas vietas slēpj Igaunija? Ar pilnu šī burvīgā ceļojuma aprakstu varat iepazīties sapnumedniece.lv blogā. Kā raksta pati Alīna - mēs noteikti Igaunijā atgriezīsimies vēl, jo tik daudzi dabas parki, rezervāti un muzeji vēl palikuši neizzināti! Pie reizes, nopērkot arī pa kādam suvenīram no Igaunijas – lāceņu ievārījums un rakstainās zeķītes patiks katram!

Igaunija kā galamērķis ir garāka atvaļinājuma vērta un ne tikai Rietumvalstu tūristiem, kas nekad nav redzējuši stārķus un brīnās par odiem.

Pēdējās izmaiņas: 28.09.2018
Ieteikumi