Dienvidigaunijas neskartās dabas pērles

Hermas Kalna (Härma Mäemine) mūris, jeb Pagraba mūris ir Igaunijas augstākais devona laikmeta smilšakmens atsegums. Senlejas krasta augstums sasniedz 43 metrus. 150 m garā atseguma redzamās daļas augstums ir 19 m. Hermas Apakšējais jeb Kelgusnīdu mūris ir 20,5 m augsta, izvirzīta klints, kuras māla slāņu spilgtās krāsas un majestātiskā piramīdas forma padara to par Piusas senlejas gleznaināko objektu. Upes ielokā izvietotā pļava ir lieliska vieta telšu uzstādīšanai un ugunskura kurināšanai.

Loodi Dabas parka ziemeļu daļā atrodas Vīlandes senleja, kuru uzskata par Sakalas visvecāko senleju. Dienvidu pusē atrodas Sinialliku (Zilavotu) pilskalns un Paistu senleja, kur atrodami daudzi atsegumi.Interesanti zināt: Loodi-Pistmē (Loodi-Stāvkalnā) atrodas viens no Igaunijas visvecākajiem lapegļu mežiem – vislielākais Eiropā. Aiz Loodi muižas atrodas Paistu mākslīgais ezers, pie kura sākas pārgājienu taka. Taka ved pa mainīga reljefa apvidu, ejot pa kuru nokļūsi līdz vislielākajam atsegumam, ko tautā dēvē par Loodi Elli. Atseguma zemākajā daļā ir ala, no kuras iztek avots.

Avots ir pazīstams kā sens upuravots, kas savu nosaukumu ieguvis no kristāldzidrā ūdens un savdabīgās zilās nokrāsas, kuru veido nogulsnējušies zilie māli. Leģenda vēsta par zilacainu meiteni, kura muižnieka piesmieta un bēdu sagrauzta, esot noslīcinājusies avotā. Avots arī atdošot noslēptos dārgumus, ja no tā vienlaikus dzers septiņi brāļi. Vēl cilvēki ticēja, ka Zilajam avotam piemīt dziedinošas spējas, un tajā upurim tika mestas sudraba monētas. Netālu no avota atrodas pilskalns, kurā 12.-13. gadsimtā atradās seno igauņu cietoksnis un Sinialliku (Zilā avota) ezers.

Kallastes pilsētā atrodas Igaunijā garākais devona smilšakmens atsegums – saskaņā ar 2001. gada mērījumu rezultātiem aptuveni 930 metru garš. Atseguma maksimālais augstums ir 8 metri. Sākot no pilsētas dienvidu puses un, virzoties līdz centrālajam laukumam, ir redzami 11 atsegumi. Kad paisuma laikā paceļas ūdens līmenis, tad viļņi atsitas pret atsegumu, tādēļ smilšakmens atsegumos ir izveidojušās daudzas alas. Lielākās no tām ir 1,5 metrus augstas un līdz pat 6 metriem dziļas. Vistālākā dienvidu daļa un augstākā atseguma daļa no 1959. gada ir iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstā. Saskaņā ar leģendu alās kādreiz atradās velna smēde.

Kassinurmes senā apmetne tikusi izveidota pirms 7 tūkstošiem gadu, bet pilskalns šajā vietā uzcelts pirms 2 tūkstošiem gadu. Svētbirzs tika atklāta ciemata celtniecības gaitā, un tā ir viena no vecākajām svētvietām Igaunijas teritorijā. Atjaunots ir senā pilskalna fragments. Šobrīd svētbirzs ir kļuvusi par vēstures interesentu iecienītu vietu, kur tiek rīkotas senatnīgu kauju spēles, tiek atdzīvinātas senas tautas tradīcijas un svinēti tautas kalendāra svētki. Veselības taka piedāvā iepazīt daudzveidīgo vietējo dabu un izbaudīt gleznaino reljefu.

No Tellingumegi (78,5 m) 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Tuvumā Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe.  Kalnā izveidotajā atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi, šūpoles un DC. Šeit var nakšņot arī teltīs. Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka vai 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa 60 km garu senās Livonijas kultūras mantojuma taku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai pa Gaujas krastu.