Dienvidigaunijas neskartās dabas pērles

Dienvidigaunijas neskartās dabas pērles

Avots: Renee Altrov

Igauņi tic, ka daba un viss, kas ir tajā (svētvietas, koki, akmeņi, ūdeņi utt.) ir kā dzīvas būtnes un dvēseles, kam ir dziedinošs efekts uz cilvēkiem un visiem procesiem, kas norit mums apkārt. Šī iemesla dēļ, mēs dodamies dabā, lai gūtu spēkus un atjaunotos atkalsavienojoties. It īpaši būtiski tas ir tad, kad mums vajag iztīrīt galvu, atbrīvoties no stresa līmeni vai pārdomāt dzīvi. Labākās vietas, kur to izdarīt atrodas Dienvidigaunijas klusajos un slepenajos nostūrīšos, kaut kur dziļi pie dabas krūts vietās, kur kilometriem tālu nav sastopama neviena dzīva dvēsele! Izmēģini!

Hermas mūri Piusas upes senlejā

Võru maakond, Härmä küla

Hermas Kalna (Härma Mäemine) mūris jeb Pagraba mūris ir Igaunijas augstākais devona laikmeta smilšakmens atsegums. Senlejas krasta augstums te sasniedz 43 metrus. 150 m garā atseguma redzamās daļas augstums ir 19 m. Hermas Apakšējais jeb Kelgusnīdu mūris ir 20,5 m augsta, izvirzīta klints, kuras māla slāņu spilgtās krāsas un majestātiskā piramīdas forma padara to par Piusas senlejas gleznaināko objektu. Upes ielokā izvietotā pļava ir lieliska vieta telšu uzstādīšanai un ugunskura kurināšanai.

Lasīt vēl

Loodi Dabas parks un smilšakmens atsegums

Viljandi maakond, Loodi küla

Loodi Dabas parka ziemeļu daļā atrodas Vīlandes senleja, kuru uzskata par Sakalas visvecāko senleju. Dienvidu pusē atrodas Sinialliku (Zilavotu) pilskalns un Paistu senleja, kur atrodami daudzi atsegumi.Interesanti zināt: Loodi-Pistmē (Loodi-Stāvkalnā) atrodas viens no Igaunijas visvecākajiem lapegļu mežiem – vislielākais Eiropā. Aiz Loodi muižas atrodas Paistu mākslīgais ezers, pie kura sākas pārgājienu taka. Taka ved pa mainīga reljefa apvidu, ejot pa kuru nokļūsi līdz vislielākajam atsegumam, ko tautā dēvē par Loodi Elli. Atseguma zemākajā daļā ir ala, no kuras iztek avots.

Lasīt vēl

Zilais avots

Viljandi maakond, Sinialliku küla

Avots ir pazīstams kā sens upuravots, kas savu nosaukumu ieguvis no kristāldzidrā ūdens un savdabīgās zilās nokrāsas, kuru veido dibenā nogulsējušies zilie māli. Interesanta informācija: leģenda stāsta par zilacainu meiteni, kura, muižnieka piesmieta un bēdu sagrauzta, esot noslīcinājusies avotā. Avots arī atdošot noslēptos dārgumus, ja no tā vienlaikus dzers septiņi brāļi. Vēl cilvēki ticēja, ka Zilajam avotam piemīt dziedinošas spējas, un tajā upurim tika mestas sudraba monētas. Netālu no avota atrodas pilskalns, kurā 12.-13. gadsimtā atradās senigauņu pils, un Sinialliku (Zilā avota) ezers.

Lasīt vēl

Kallastes stāvkrasts

Tartu maakond, Kallaste

Kallastes pilsētā atrodas Igaunijā garākais devona smilšakmens atsegums – saskaņā ar 2001. gada mērījumu rezultātiem aptuveni 930 metru garš. Atseguma maksimālais augstums ir 8 metri. Sākot no pilsētas dienvidu puses un, virzoties līdz centrālajam laukumam, ir redzami 11 atsegumi. Kad paisuma laikā paceļas ūdens līmenis, tad viļņi lauž atsegumu, tādēļ smilšakmens atsegumos ir izveidojušās daudzas alas. Lielākās no tām ir 1,5 metrus augstas un līdz pat 6 metriem dziļas. Vistālākā dienvidu daļa un augstākā atseguma daļa no 1959. gada ir iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstā. 

Lasīt vēl

Kassinurmes pilskalns un svētbirzs

Jõgeva maakond, Patjala küla

Kassinurmes senā apmetne tikusi izveidota pirms 7 tūkstošiem gadu, bet pilskalns šajā vietā uzcelts pirms 2 tūkstošiem gadu. Svētbirzs tika atklāta ciemata celtniecības gaitā, un tā ir viena no vecākajām svētvietām Igaunijas teritorijā. Atjaunots ir senā pilskalna fragments. Šobrīd svētbirzs ir kļuvusi par vēstures interesentu iecienītu vietu, kur tiek rīkotas senatnīgu kauju spēles, tiek atdzīvinātas senas tautas tradīcijas un svinēti tautas kalendāra svētki. Veselības taka piedāvā iepazīt daudzveidīgo vietējo dabu un izbaudīt gleznaino reljefu.

Lasīt vēl

Tellingumegi kalna skatu tornis un atpūtas vieta

Valga maakond, Tsirgumäe küla

Tellingumegi kalnā (78,5 m) izveidota atpūtas vieta, kurā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, koka šķūni, apjumtu galdu, šūpoles un DC. No 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkločainās Mustjegi upes palienēm. Netālu Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka vai 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes iespējams doties arī 60 km garā senās Livonijas kultūras mantojuma takā cauri Igaunijai un Latvijai pa Gaujas krastu.

Lasīt vēl
Pēdējās izmaiņas: 13.09.2017
Ieteikumi
${pagebanner.title}