Igaunija savā jubilejas gadā kā dāvanu saņēma dabas filmu “Vēju tēstā zeme” (“Tuulte tahutud maa”). Filmas autori, igaunis Jozeps Matjuss un soms Ate Henriksons, triju gadu garumā pavadīja vairāk nekā četrsimt dienu, filmējot Igaunijas mežonīgo dabu. Jozeps un Ate arī ar jums padalīsies ar vietām, kas viņiem šajā laikā kļuvušas īpašas.
Pavasaros un rudeņos Matsalu nacionālā parka palienēs un piejūras pļavās notiek īsti putnu svētki, jo te lidinās simtiem tūkstošu putnu. Dabas parka apvidus, īpaši palienes un piekraste, putniem ir nevainojama vieta, kur apmesties un ieturēties. Haeskā, Klostri un Penijē atrodas labi skatu torņi. Pēc pavasara atkušņa daži ceļi var būt applūduši, tādēļ, dodoties pārgājienā, ir vērts ņemt līdzi gumijas zābakus.
Meža pļavas Igaunijā nav pārāk izplatītas, taču sugu daudzveidības ziņā tās ir ļoti bagātas, jo tajās var ievākt gan pļavas, gan meža augus. Somā nacionālajā parkā esošā Teramā meža pļava ir īpaša ar saviem staltajiem ozoliem. Kad Somā nacionālajā parkā iestājas piektais gadalaiks, tad pa meža pļavu ir iespējams pārvietoties kanoe laivā. Tā ir patiesi īpaša pieredze. Rudenī ir vērts izstaigāt arī kādu no nacionālā parka daudzajiem purviem, piemēram, Rīsas vai Ingatsi purvus. Pēc pirmajām salnām sfagni vietām iekrāsojas koši sarkani, tā, ka pirmajā acu uzmetienā ir grūti atrast tajos noslēpušās dzērvenes. Tie, kuri dod priekšroku pastaigām mežā, var izstaigāt Kūranīdu pārgājienu taku, kur var apbrīnot veco apšu raupjos stumbrus.
Igaunijas ziemeļrietumu piekrastes liedagi ar dziedošajām smiltīm ir īstens saldais ēdiens. Vasarā tie nav pārblīvēti ar cilvēkiem. Rudenī un ziemā dažkārt rodas sajūta, ka cilvēks šeit savu kāju nekad nav spēris. Atskaitot vien dažas norādes un iestaigātas taciņas. Piekrastē ceļš ved cauri sila mežam, kur rudeņos var atrast varen daudz sēņu un brūkleņu. Nevā atrodas arī dabas centrs, kur var uzzināt vairāk par vietējās dabas izveidi un saņemt derīgas norādes tālākam ceļam.
Igaunijas stāvkrasts bez šaubām ir īpašs. Akmens un jūras satikšanās vietas ir gluži kā brīvdabas ģeoloģijas stundas, kur miljoniem gadu seni klinšu slāņi ir rokas stiepiena attālumā. No Sakas stāvkrasta plūst Kivisillas jeb Sakas ūdenskritums, kas ir 22,8 metru augsts un ieņem godpilno otro vietu kā otrs augstākais ūdenskritums. Sakas ūdenskritumu apsteidz vien Valastes ūdenskritums (30 m). Ūdeņiem bagātā laikā dabas mīļotājiem šī ir obligāta pieturvieta. Vasaras laikā smilšainā piekrastes strēle ir ideāla vieta savrupai liedaga atpūtai.
Novēlam visiem patīkamu dabas atklāšanu! Dodoties ceļā, vēl viens ieteikums no Jozepa un Ates - redz tie, kuriem ir laiks pamanīt.