Iekļauts UNESCO sarakstā

Avots: Visit Estonia

Iekļauts UNESCO sarakstā

Igaunijas daudzveidīgais kultūras mantojums nepaliek ēnā. No senām dziesmām, kāzu un pirts tradīcijām līdz galvaspilsētas arhitektūrai — tik daudz UNESCO sarakstā iekļautu dārgumu, ko iepazīt dažādās brīvdienās.

Tallinas vecpilsēta

Tallinas pilsēta radusies tālajā 13. gadsimtā, kad krusta karā devušies Teitoņu ordeņa bruņinieki šeit uzcēla nocietinātu pili. Tā strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Hanzas Savienības pilsētu, kuras bagātību lepni demonstrēja tās sabiedrisko ēku — baznīcu un tirgotāju namu — krāšņums. Tās, neskatoties uz gadsimtu gaitā piedzīvotajiem uguns un karu postījumiem, ir apbrīnojami labi saglabājušās.

Setu dziedāšanas tradīcija

Setu leelos aizved gadsimtiem tālā pagātnē, kur valda senatnīgums un lauku dzīvesveids. Seti dziedāšanu uzskata par dabisku un ikdienišķu tradīciju, veidu, kā paust domas, emocijas, uzkrāt atmiņas un nodot tās nākamajām paaudzēm. Dziedāšanas tradīciju Setomā dzīvu uztur gan vecākās, gan jaunākās paaudzes ļaudis. Vēstures gaitā vispazīstamākās vietējās dziesminieces spēja atminēties līdz pat 20 000 vārsmu, nopelnot "Setu Dziesmu mātes" godu.

Kihnu salas iedzīvotāju tradicionālais dzīvesveids

Igaunijas rietumkrasta salā Kihnu mājo aptuveni 600 iedzīvotāju. Salas iemītniekiem joprojām ir ciešas saites ar tradicionālajām saknēm, kas tiek uzturētas dzīvas arī šodien. Sievietes no vietējās vilnas tradicionālajās stellēs auž audumus, ada cimdus, zeķes, šuj svārkus un blūzes, bieži izmantojot košas krāsas, dzīvīgas līnijas un sarežģītus izšuvumus. Kihnu kāzu ceremonija, kas balstās uz kristīgo ticību, ilgst trīs dienas.

Veromā dūmu pirts

Dūmu pirts tradīcija ir nozīmīga Igaunijas dienvidos dzīvojošās Veromā kopienas ikdienas dzīves daļa. To veido bagātīgs tradīciju kopums, kurā ietilpst pati pirtī iešana, prasme sagatavot pirtsslotas, kā arī pirts būvniecība, atjaunošana un gaļas kūpināšana pirtī. Pirts ēku vai telpu apkurina akmeņiem nokrauta krāsns, pirtī ir pacelts sols, uz kura sēdēt vai atlaisties. Tai nav skursteņa, degošās koksnes dūmi nonāk telpā. Dūmu pirts tradīcijas pamatā ir ģimeņu paraža, ko, lai atslābinātu ķermeni un prātu, parasti piekopj sestdienās, kā arī pirms lieliem svētkiem vai ģimenes godiem.

UNESCO salas

Jau 1990. gadā UNESCO Rietumeiropas salas izvēlējās par savas programmas „Cilvēks un biosfēra" tēmu. Unikālās, neskartās un daudzveidīgās dabas saglabāšanu ir veicinājušas šejienes cilvēku zināšanas un iemaņas simtiem gadu dzīvot saskaņā ar dabu.

Šeit Jūs atradīsiet lieliskus piedzīvojumiem gan jūrā, gan arī uz zemes. Arī kosmoss ir skāris šīs (īpašās) salas. Kerdlas meteorītu krāteris, kas radās pirms 455 miljoniem gadu Hījumā, un kura diametrs ir 4 km, arī mūsdienās mums atgādina par sevi ar veselīgu artēzisko ūdeni. Daudz jaunāks un mazāks ir Kāli krāteris Sāremā. Šeit ir Sārtes ģeoparka sirds, kas apmierina pat visprasīgāko interesi par iežiem.

Pateicoties (Rietumigaunijas) salu tradicionālajai, vietējai un bioloģiskajai pārtikai, ir radušies pārtikas festivāli, kas ir slaveni ar savu plašo izvēli un vērtīgajām garšām. Burvīga ir salu māksla un īpašie rokdarbi, kuru radīšanu ir iedvesmojusi šejienes vide, kā arī kuri paliek atmiņā uz ilgu laiku.

Strūves ģeodēziskais loks

2005. gada 15. jūlijā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts Tartu Universitātes astronomijas zinātnieka F.G.V.Strūves (F. G.W. Struve) ģeodēziskais loks, kas tika izveidots, lai mērītu Zemes formu un izmērus laika posmā no 1816. līdz 1855. gadam. Tas ir 2820 km garš meridiāna nogrieznis, kas stiepjas no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Melnajai jūrai. No sākotnējiem mērījumu punktiem ir zināms, ka ir saglabājušies 34 punkti, no kuriem trīs atrodas Igaunijā. Strūves meridiānas loka UNESCO pasaules mantojuma objekts Tartus ir Tartu observatorijas ēka. Piemiņas plāksne, kas norāda loka atrašanās vietu, atrodas ārpus ēkas, blakus observatorijas ēkai.

UNESCO literatūras pilsēta Tartu

2015. gada beigās Tartu tika pieņemta UNESCO radošo pilsētu tīklā un saņēma starptautiskās literatūras pilsētas nosaukumu. 2004. gadā izveidotais radošo pilsētu tīkls aptver arī citas jomas: kino pilsētas, gastronomijas pilsētas, mūzikas pilsētas utt. – kopā septiņas kategorijas. Kā trīs galvenās iniciatīvas idejas Tartu piedāvāja pilsētas telpas literāros projektus (kā pilotprojetu autobusu dzeju Tartu autobusos), studentu tulkošanas sadarbību ar partnerpilsētām ar mērķi iepazīstināt autorus, un piepilsētu nomales teritorijas iepazīstinošu literāro ne-pilsētas projektu, kuru mērķgrupa galvenokārt ir tekstu sastādītāji un netradicionālu pieredzi meklējoši vietējie iedzīvotāji un tūristi.

Igaunijas Dziesmu un deju svētki

Tie notiek ik piecus gadus un iesaista tūkstošiem krāsu pilnos tautastērpos tērpu koristu un dejotāju. Šī dzīvespriecīgā āra pasākuma saknes meklējamas jau 1869. gadā, kad dzima Igaunijas nacionālā kustība. Pirmie svētki norisinājās Tartu (1869. g.), bet augošā interese un popularitāte drīz nozīmēja, ka svētkiem nepieciešama pašiem sava vieta. Kopš 1928. gada līdz pat šim brīdim mīlēto svētku mājas ir Tallinas Dziesmusvētku estrāde, kas atrodas ainaviskas priežu audzes vidū Tallinas nomalē. Deju svētki ir nesenāka tradīcija, kas aizsākusies 1934. gadā, bet mūsdienu skatītājiem tās abas ir nedalāmas.

Fotoattēlu autoru vidū ir Kaspars Orasmē (Kaspar Orasmäe), Jāks Nilsons (Jaak Nilson).
Avots: http://whc.unesco.org/

Pēdējās izmaiņas: 16.10.2018

Kategorija: Vēsture un Kultūra

Ieteikumi