Igaunija pārņem ES Padomes prezidentūru

Avots: Maris Tomba, Visit Estonia

Igaunija pārņem ES Padomes prezidentūru

Avots: Maris Tomba, Visit Estonia

Igaunija pirmo reizi pārņem ES Padomes prezidentūru. Tādēļ nav brīnums, ka nākamo mēnešu prioritāšu saraksta pašā augšgalā ir informācijas sabiedrības un e-valdības tēma. Proti, digitalizācijas jomā Igaunija ir īsta līdere: mazākā no Baltijas valstīm jau 2015. gadā tika atzīta par "Most digital Country in the World" (Digitālāko valsti pasaulē). Tomēr tehniskais progress ir tikai viens no aspektiem valstij, kas saviem visiem ir sagatavojusi daudz pārsteigumu.

  • Internets ir cilvēktiesības

No dziedošās revolūcijas, kurā Igaunija no 1987. gada līdz 1991. gadam izcīnīja savu neatkarību, līdz digitālajai revolūcijai bija tikai viens solis. Kopš 2000. gada valdība visiem saviem pilsoņiem garantē piekļuvi internetam. Gandrīz visu valsti nosedz Wifi tīkls.

  • Digitālā sabiedrība

Igaunijas valdība saviem pilsoņiem rāda piemēru – jau kopš 1999. gada valdība strādā bez papīriem. Un tas paātrināja sabiedrības digitalizēšanu. Šodien Igaunija tiek uzskatīta par līderi digitālās pārvaldības jomā. Pilsoņi var izmantot vairāk nekā 600 e-valdības pakalpojumus. Igauņiem uz iestādēm ir jāiet tikai precēšanās, šķiršanās vai mājas pirkšanas gadījumā. Katram pilsonim ir savs digitālais paraksts. TurklātIgaunija ir pirmā valsts, kas piedāvā virtuālu dzīvesvietu, tā saukto e-Residency. Kā e-rezidents persona gan netiek uzskatīta par valsts pilsoni, tomēr, izmantojot digitālo ID, var saņemt dažādus Igaunijas valdības pakalpojumus.

  • Izgudrotāju valsts

Pateicoties savai digitālajai kultūrai, Igaunija ir ļoti auglīga zeme perspektīviem jaunajiem uzņēmumiem ("start-up"). Tas, ka igauņi ir būtiski iesaistīti tiešsaistes videozvanu pakalpojuma Skype, Starpship piegādes robota un TransferWise naudas pārskaitījumu pakalpojuma izstrādē, ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir apmēram 400 "start-up" uzņēmumi visā valstī, labākais rādītājs uz iedzīvotāju skaitu visā Eiropā.

  • Mūzika kā kultūras dzinējs

Igaunija tradicionāli ir mūzikas un dziedātāju valsts, un igauņiem kopēja dziedāšana ir asinīs. Rūnu dziedāšanas (Runolaulud) saknes slēpjas laikā pirms Kristus. 18. gadsimtā – arī vācu kultūras ietekmē – izplatījās ritmiskā tautasdziesma. Šodien igauņiem ir bagātākais tautasdziesmu krājums pasaulē – vairāk nekā 133 000 dziesmas. No 1987. līdz 1991. gadam Igaunijā notika"Dziedošā revolūcija". Demonstrācijā Lauluväljak, dziesmu svētku laukumā Tallinā 300 000 cilvēku kopā dziedāja padomju laikā aizliegto valsts himnu. Arī mūsdienas Igaunijas Dziesmu festivāls, viens no lielākajiem pasaules koru festivāliem, reizi piecos gados Tallinā pulcina vairāk nekā 100 000 cilvēku. Turklāt Igaunija var lepoties ar pašreiz visvairāk spēlēto komponistu pasaulē - Arvo Pērtu.

  • Cietuma apmeklējums kanoe

Reti kur pasaulē ir iespēja apmeklēt cietumu kanoe. Tādu iespēju piedāvā mazais Rummu karjers. Proti, vietā, kur padomju laikā cietumniekiem bija jāstrādā akmens lauztuvē, tagad atrodas ezers. Kad padomju armija 1991. gadā valsti pameta, kādu laiku neviens par pamesto cietumu nerūpējās. Kad gruntsūdens līmenis sāka spējicelties, daļa no rakšanas aprīkojuma tika applūdināta. Šodien cietuma ēkas daļa, kas paceļas virs ūdens, izskatās gandrīz kā glezna. Un jebkurā gadījumā – tas ir unikāli.

  • Salu paradīze spa mīļotājiem

Igaunijas lielākā sala Sāremā iedzīvotāju vidū tiek apzīmēta arī ar iesauku "Spāremā". Tas tādēļ, ka Baltijas jūras ceturtajā lielākajā salā ir atrodams lielākais spa iestāžu skaits uz vienu iedzīvotāju visā pasaulē: 14 000 iedzīvotāji un 1200 spa iestādes.

  • Unikāls futbols

Diez vai būs iespējams atrast vēl kādu futbola stadionu, kura vidū aug pasaulslavens koks. Tā gadījies Orisāre stadionā Kuresāre pilsētas tuvumā. Tā kā padomju laikā nebija pieejamas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību izvest milzīgu nezināma vecuma ozolu, stadions vienkārši tika izveidots tam apkārt. 2015. gadā šis koks pat tika ievēlēts par Eiropas Gada koku. Nav gan zināms, vai koka "spēlētājs" ir pozitīvi ietekmējis vietējās komandas spēles iemaņas.

  • Stāvēšana uz galvas

Igauņiem patīk šūpoties, un ne tikai jaunībā. Tik ļoti patīk, ka "kīkings" ir kļuvis par iespaidīgākajām šūpošanas sacensībām pasaulē. 1996. gadā igaunim Ado Koskam ienāca prātā ideja tradicionālās koka šūpoles jeb kīku ražot no tērauda. Kopš tā laika drosmīgākajiem iespējams veikt pat 360 grādu apgriezienu gaisā un burtiski nostāties uz galvas. Šādas šūpoles pa šo laiku ir izplatījušās visā valstī. Ar savu aizraušanos ar kīkingu igauņi ir aplipinājuši pat amerikāņus.

  • Pastaigas kā viduslaikos

Viena no labāk saglabātajām viduslaiku pilsētas ainavām visā Eiropā atrodas Tallinas vecpilsētā un Doma kalnā. Lai gan aiz akmens sienām iedzīvotāji jau sen dzīvo ar visām digitālajām ērtībām, garāmgājēji var izbaudīt unikālo, pagātnes atstāto pēdu pārpilno atmosfēru. UNESCO Tallinas vecpilsētu jau pirms daudziem gadiem pasludināja par pasaules kultūras mantojuma daļu.

  • Daba

Daba ir bagātība, ko Igaunijā var izbaudīt gandrīz bezgalīgi. Igaunija ar saviem 28,4 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru ir viena no visretāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Turklāt dabas mīļotāji var apmeklēt vairāk nekā 2000 salas. Krasta līnija vien ir 3800 kilometru gara. Tas dod neierobežotas iespējas pastaigām, niršanai, braukšanai ar velosipēdu, laivošanai ar kajaku un daudziem citiem laika pavadīšanas veidiem brīvā dabā.

Pēdējās izmaiņas: 16.10.2017

Kategorija: Vēsture un Kultūra, Daba un Savvaļas Dzīvnieki

Ieteikumi