Igaunija zem lupas – skaitļi un fakti

Avots: Remo Savisaar

Igaunija zem lupas – skaitļi un fakti

Paskatīsimies uz Igauniju no dažādu starptautisko reitingu kompāniju skatu punkta. Lai gan, uzzreiz varam teikt, ka jebkurš pētījums, lai vai cik autoritatīvs institūts to nebūtu veidojis, vienmēr ir mazliet subjektīvs, tāpēc iesakām uz visām lietām skatīties mazliet ar smaidu.

Tā piemēram, vai zinājāt, ka saskaņā ar starptautisko reitingu aptaujām, secināts, ka Igaunijā ir visvairāk modes industrijas pārstāvju uz vienu iedzīvotāju, nekā jebkurā citā pasaules valstī ?!  Igauņiem tas protams glaimo, iedomājieties – atrasties vienu vienīgu skaistuļu vidē!

Vai vēl kāds fakts – 2018. gadā prestižais Legatum Institute, sastādot ikgadējo valstu labklājības reitingu, 167 valstu konkurencē - Igaunija sīvā cīņā dažādās jomās ierindojusies 21 vietā, kā viena no pasaules vislaimīgākajām, bagātākajām, veselīgākajām un drošākajām pasaules valstīm.

Photo by: Visit Estonia


Savukārt Pasaules ekonomikas foruma (Globālais konkurētspējas ziņojums (GCI)) par 2019. gadu vēsta, ka Igaunija  ierindojusies 32. vietā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tā ieņēma 29. vietu.
Pirmajās vietās šajā reitingā ieņem tādas valstis kā Singapūra, ASV, Honkonga, Nīderlande un Šveice. Savukārt no Austrumeiropas valstīm aiz Igaunijas atrodas tādas valstis kā Čehija un Slovēnija.

Jomas, kurās Igaunija gūst panākumus

Makroekonomiskās stabilitātes novērtējuma skalā Igaunija ir sasniegusi maksimālo punktu skaitu 100 un šo godpilno pirmo vietu dala ar 33 citām valstīm. Galvenie rādītāji, pēc kuriem tiek veidota šī skala ir inflācija (augstākais rādītājs starp visām valstīm ar inflāciju diapazonā no 0,5 līdz 4%) un valsts parāda dinamika (mēra valsts parāda attiecību pret IKP pret svērto kredītreitingu).
Tādos rādītājos, kā veselība un IKT attīstība Igaunija ieņem 52 vietu.

IMD pasaules konkurētspējas indekss - Igaunija šajā indeksā  iekļauta  2001. gada, un 2006. gadā mēs sasniedzām labāko rezultātu - 19. vietu. 2019. gadā Igaunija ir ierindota 35. vietā.

Salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, Igaunija atrodas nedaudz zem vidējā līmeņa. Zviedrija (9. vieta), Somija (15. vieta) un Vācija (17. vieta) vienmēr ir bijušas Igaunijai priekšā, izņemot 2006. gadu, kad Igaunija apsteidza Vāciju. Zviedrija konsekventi atrodas desmitniekā un Somija ir top 20.

Vēl viens starptautisks rādītājs Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss (ITCI) 2019 – Igaunijai TOP rādītājs jau sešu gadu garumā!

Latvija un Lietuva attiecīgi ierindojas trešajā un ceturtajā vietā, jo mūsu nodokļu sistēmas ir salīdzinoši līdzīgas. 
Ne tikai Baltijas valstis, bet arī Jaunzēlande, Šveice un Luksemburga ir pirmajās vietās šajā reitingā.
Citas valstis atšķirībā no Igaunijas izvēlējušās vienu kategoriju nodokļu sloga piemērošanai. Tā piemēram - Latvija un Lietuva akcentē patēriņa nodokli, Šveice īpašuma nodoki, Jaunzēlande uzņēmumu nodokli. Igaunija ir vienīgā, kurā ir vienādis nodokļu slogs katrā kategorijā.

Igauņiem ir pamats arī  lepoties par savas valodas skanīgumu: aptaujājot ārzemniekus, kas studē Igaunijā, ko viņi domā par igauņu valodu, noskaidrots, ka skaistākie igauņu vārdi ir lauluhääl, laulupidu, lauluväljak, Ilus, Armastus, helilooja, liblikas, nunnu, Oo, lill, Ooküsimusi, jäääär un daudzi citi vārdi. Igauņu valoda no ārzemnieku viedokļa tika atzīta, kā skanīga un skaista valoda, taču to ir grūti mācīties. Dažs labs pat to ir salīdzinājis kā pasakai līdzīgu mistisku valodu. Ārzemniekiem ir grūti izrunāt burtus O un U tādos vārdos kā tõenäoline, jõekäär, õunasüda, mahl, Kols, lehm, peaaegu un nädalavahetus. Minētā aptauja tika veikta galvenokārt starp somu, vācu, ungāru, ķīniešu, latviešu un citiem studentiem.

Starp citu, igauņu valodā uz visas plašās pasaules runā tikai aptuveni 1,1 miljoni cilvēku.

Kas attiecas uz mākslu un kultūru, tad arī kultūras pasākumu apmeklējumu ziņā igauņi ir pirmrindnieki – atzīts, ka teātra apmeklējumu ziņā Igaunija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā:
Savukārt dzīvildzes pētījumos noskaidrots uz 2015. gadu Igaunija ierindojusies augstajā 23. pozīcijā 96 valstu konkurencē. Starp citu, Latvija, šai pašā reitingā ierindojas 35. vietā, savukārt Lietuva – 63.
Vienmēr un visur viens no valstu labklājības pamatrādītājiem ir iedzīvotāju lasītprasmes novērtējums – saskaņā ar starptautiskajiem novērtējumiem Igaunijā ir 100% lasītprasmes līmenis iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma.

Vai zinājāt, ka daudzo dažādo reitingu vidū ir arī tāds Laimes faktora reitings (The World Happiness Report), tad lūk šajā reitingā 2019. gadā 156 valstu vidū Igaunija ierindojuies 55. pozīcijā laimīgāko valstu vidū, tikai nedzaudz piekāpjoties Latvijai, kas šajā pašā reitingā ieņem 53., bet Lietuva augsto 42. pozīciju.

Arī vides tīrības ziņā Igauņiem ir ko lepoties. Šeit gan jāsaka, ka Vistīrākā gaisa faktors ir atkarīgs no daudziem dažādiem faktoriem, tādēļ dažādos avotos tīrākā gaisa tituls tiek piedēvēts atšķirīgām valstīm, tā piemēram - Somijā (2016. gadā), Islandē (2015. gadā). Jebkurā gadījumā igauņi var lepoties - mēs esam vieni no 10-15 valstīm uz visas plašās pasaules ar tīrāko gaisu.

Photo by: Visit Estonia

Igauniju ar pilnu pārliecību var nosaukt par vienu no zaļākajām valstīm. Saskaņā ar aptaujām, meži (% no kopējās zemes platības) Igaunija ir 6.vietā Eiropā (ne pasaulē). Somija un Zviedrija šai pašā sarakstā ieņem 1. un 2.vietu, savukārt Slovēnija un Melnkalne 3. un 4.vieta, bet Latvija 5.vietu.

Ir tāda tautas paruna - "Mazs cinītis gāž lielu vezumu"  - izskatās, ka  šis teiciens tiešā mērā attiecas uz Igauniju!

Vai ne!

Pēdējās izmaiņas: 23.02.2020

Kategorija: Vēsture un Kultūra

Newsletter