Peipusa ezera kulinārais mantojums un Sīpolu ceļš

Avots: Visit Estonia

Peipusa ezera kulinārais mantojums un Sīpolu ceļš

Avots: Visit Estonia

Peipusa ezera platība (Peipsimaa vai Peipusa zeme, kā to sauc vietējie) sastāda 3142 km², ar 175 km garo krasta līniju, tā krastos izvietojušies 314 ciemi, kuros dzīvo ap 24 000 iedzīvotāju.

Peipusa ezera zonas īpašās virtuves pamatprincipi: sezonas augļi un dārzeņi pagatavoti bez konservantiem, iegādāti no vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem, galvenā uzmanība tiek vērsta uz īpašajām audzēšanas tradīcijām, kā piemēram tā paša Peipsi (sīpols) audzēšanas tradīcijas. Peipusa ezera īpšā ekovide, zvejniecības tradīcijas, sālīšanas un marinēšanas dažādie paņēmieni, kā arī svaigo zivju lielā daudzveidība un protams neiztrūkstošais vietējo produktu klāsts no apkārtnes mežiem un purviem.


Igauņiem ir tāds teiciens, ka Peipuss ir kā pieliekamais kambaris, no kura var pabarot visus Igaunijas cilvēkus no visiem valsts rajoniem un nodrošināt tos ar pārtikas precēm. Tikai šai vietai raksturīgās tirdzniecības vietas, kas izvietojušās gar visu Peipusa ezera piekrasti, regulārie specializētie gadatirgi. Peipusa apkārtnes vietējā virtuve ir slavena ar savu īapšo šarmu un kvalitāti, piemēram: Peipsi (marinēti) gurķi, sīpoli, sīgas, sēpijas, asari, kā arī daudzās meža veltes - ogas, sēnes, kā arī brieža gaļa.


Tas viss veido Peipusa ezera apkārtnes īpašo šarmu. Piekrastes auglīgā zeme veidojusies pakāpeniski, sākot jau no leduslaikmeta perioda, kā arī ainaviskā vide, kuru iekopuši jau izsenis ezera apkārtnē dzīvojošie igauņu senči, no Krievijas ieceļojušie vecticībnieki un baltvācu muižnieki, izstrādājot savu tikai šim reģionam raksturīgo pārtikas kultūru, kuru mēs šodien redzam un baudam.

Šo, tikai Peipusa ezera zonas virtuvi pamatā veido zivis un sīpoli (piemēram, sīpolu pīrāgs) un dāsnās meža velšu izmantošanas tradīcijas. Savu lomu šīs īpašās virtuves tapšanā nospēlējusi arī šī reģiona īpašās reliģiskās un baznīcas svētku tradīcijas. Tā piemēram, viena no īpašajām šīs vietas interesantajām tradīcijām ir - dzert tēju bez cukura, toties tā vietā tā tiek vārīta ar pienu.


Šejienes vietējie iedzīvotāji ir slaveni visā Igaunijā ar savām īpašajām sīpolu audzēšanas tradīcijām. No tā arī cēlies nosaukums - Sīpolu ceļš. Sīpolu ceļš - viens ceļš, divas valstis, trīs kultūras (igauņu, krievu un krievu vecticībnieku). Vairāk informācijas par šo unikālo ceļu: http://www.sibulatee.ee/en/about/

Pēdējās izmaiņas: 26.04.2017
Ieteikumi