Populārākās bezmaksas kempingi - TOP vietas

Avots: Sven Zacek

Populārākās bezmaksas kempingi - TOP vietas

Ja Jūsu izpratne par perfektām brīvdienām ietver sevī pārgājienu brīvā dabā pa nacionālajiem parkiem vai dabas rezervātu takām, gulēšanu zem zvaigžņotām debesīm, tad Igaunija pilnīgi noteikti ir jāiekļauj savu brīvdienu galamērķu sarakstā. Igaunijas dabas ainavas ir tīkamas acij un sirdij, tās aizkustinās ikvienu, gan vientuļnieku, kas alkst pēc miera un klusuma, gan ģimenes ar bērniem. Mērenais klimats un fakts, ka Igaunijā nemājo indīgie dzīvnieki ir īstā vieta, kur bez rūpēm un raizēm par savu veselību, ikviens var atvilkt elpu no ikdienas nogurdinošā ritma. Pie mums ir pieejamas daudzas un dažādas gana iespaidīgas pārgājienu takas, no kurām garākā sasniedz pat 820 km un tā vijas cauri visaj valstij. Gar ceļu malām ir izvietojušies dažnedažādi kempingi un pieejamas koka nojumes, kurās ceļiniekiem atpūtināt nogurušās kājas, papusdienot vai arī pārnakšņot.

Lahemā nacionālais parks un RMK Oandu Dabas centrs

Lahemā nacionālais parks ir dibināts 1971. gadā, un tas ir izveidots, lai saglabātu Ziemeļigaunijas dabas un kultūras mantojumu, bioloģisko daudzveidību, ainavas, nacionālo kultūru un konservatīvu dabas aizsardzības saglabāšanu. Lahemā viena no Eiropas svarīgākajām meža aizsardzības zonām. Oandu dabas centrā tiek iepazīstināta Lahemā nacionālā parka daba un dabas pārgājieni, mežs un koku audzēšana laika gaitā.  No dabas centra pagalma var nokļūt uz Oandu meža dabas takām un Vesu-Oandu pārgājienu taku, pa savienojošajām takām arī uz Bebru taku un Altjas mācību taku.

Lasīt vēl

Aegvīdu - Kervemā atpūtas zona un dabas centrs - informācijas centrs

Par šo skaisto "Igaunijas Šveici" leģendas vēsta, ka vecais sātans Kervemā zemes virsmā bija iztaisījis rievu. Ainavai ir raksturīgi "kalni", purvi un purvu ezeri un meži. "Kalni" ir sauszemes ledus kušanas rezultātā radušies stāvi eskeri. Lielākie purvi ir Koitjerve, Kennu Sūrsoo un Vehma un Kakerdaja. Ezeri un lielākās purva saliņas šeit ir gandrīz simts. Nāciet pārgājienā, brauciet ar velosipēdu, trenējieties vai vienkārši pastaigājieties. Kempingi un telšu vietas aicina atpūsties gan dabas fotogrāfus, gan arī putnu un dzīvnieku vērotājus, gan arī sēņotājus un ogotājus. Informācijas punktā varat saņemt informāciju par atpūtas iespējām un pārgājienu takām, apskatīt izstādes, dabas filmas un mācību programmas.

Lasīt vēl

Menikuno purva pārgājienu taka

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā. Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Lasīt vēl

Peipsivēres dabas lieguma zona

Kopš 1981. gada Peipsivēre (ar agrāko nosaukumu Emajegi-Sūrso dabas lieguma zona) ir valsts nozīmes dabas lieguma zona. Dabas lieguma zonas galvenās vērtības ir slapjo biotopu daudzveidība un upes grīvas teritorija. Purvāju kopējā platība ir aptuveni 25 000 ha, ko kuriem 7000 ha regulāri applūst. Šī teritorija ir iekļauta Natura 2000 putnu un dabas teritoriju sastāvā, kā arī pēc savas platības šis ir Igaunijas piektais lielākais purvājs un arī Igaunijas lielākais deltas purvājs. Uz 3 km garās Emajegi mācību takas ar dēļu celiņu, kas sākas pie Kantsi kroga ēkas, telšu uzstādīšana un ugunskura kurināšana ir atļauta tikai šim nolūkam sagatavotās un marķētās vietā.Teritorija ir ideāli piemērota putnu vērošanai un zvejai. 

Lasīt vēl

Alam-Pedjas dabas aizsargājamā teritorija un Ilmatsalu zivju dīķi

Alam-Pedjas dabas aizsargājamā teritorija tika izveidota 1994. gadā, un ir viena no Igaunijas vislielākajām aizsargājamām teritorijām, kas ir iekļauta Natura 2000 aizsargājamo teritoriju sarakstā. Zemienes pamatvērtība ir ekoloģiskā daudzveidība, dažādas purvu biocenozes un upes, kas piedāvā aizsardzību aizsargājamajiem putniem un to dzīvesvietām.  Teritorijai var piekļūt no Ilmatsalu zivju dīķu puses, kur sākas arī Ilmastalu-Keraveres Linnutee (tulk. - putnu ceļa) pārgājiena taka. Šeit ir arī putnu vērošanas tornis, mācību klase un ugunskura un piknika vieta. Pārgājienu taka un zivju dīķu apkārtne ir viena no svarīgākajām migrējošo ūdensputnu dzīvotnēm, kur var satikt līdz 200 putnu sugām, no kurām vairākas ir apdraudētas. 

Lasīt vēl

Neljateeristi dabas taka

Neljateeristi dabas taka vijas Kepu pussalas ziemeļu piekrastē. Pārgājiena laikā varat iepazīt Kepu pussalai raksturīgās ainavas. Meiraso ir mazs piekrastes avots, var novērott aizsargājamo īves koku, bet Megipes laukakmens un Megipes Sillasoo Jaankivi akmens pludmalē ir kā atmiņa no Ledus laikmeta.  Pludmalē atrodas oriģināla zvejnieku būdiņa.   Takas iziešana aizņem apmēram vienu stundu un sausā laikā to var iziet bez gumijas zābakiem. Taka ir aprīkota ar ceļa norādēm un informācijas tāfelēm. Takas tuvumā ir meža būdiņa, kur ir kamīns, soliņi un galds. Blakus būdiņai ir telšu laukums un ugunskura vieta.

Lasīt vēl

Rae ezera pārgājienu taka un telšu laukums

Rae ezera pārgājienu taka un telšu laukums ir meža vidū esoša mierīga un klusa atpūtas vieta.  Papildus peldēšanas un makšķerēšanas iespējām, varat baudīt daudzveidīgu dabu un iziet Rae ezera krastā sākošos 1,7 km garo pārgājienu taku. Lai nokļūtu līdz 5 m metru augstajam skatu tornim, ir jāšķērso laipas, piekaramie tilti, dēļu celiņš un arī nogāzti koki. Taka nav gara, bet ļoti aizraujoša un interesanta. Atpūtas vietas tuvumā atrodas 2003. gadā uzbūvētās kārtīgas zivju kāpnes, ļaujot zivīm nonākt no Uras upes uz Rae ezeru. Telšu laukumā ir trīs ugunskura vietas, šķūnī ir malka, šūpoles, sausās tualetes un atkritumu tvertnes.

Lasīt vēl

Strūves ģeodēziskā loka punkts Kāreperē, Arukilas kalnā

Strūves ģeodēziskā loka punkts ir astronoma un uzmērītāja Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā izdarītu mērījumu kopums, lai precizētu Zemes lielumu un formu un sastādītu precīzas topogrāfiskās kartes. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 265 uzmērīšanas punktiem un sniedzās no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Melnajai jūrai. Viens no triangulācijas punktiem atrodas arī Kāreperē Arukilas kalnā. Punkts ir apzīmēts ar informācijas stendu. Tuvumā atrodas Kāreperes disku golfa trase, grila un piknika vieta, kā arī jaukas ciemata šūpoles.2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Lasīt vēl

Selli-Sillaotsa mācību taka

Daudzveidīgā Selli-Sillaotsa mācību taka, kas vijās pa grants ceļu, purviem un mežiem, atrodas Alam-Pedjas dabas liegumā. Mācību takas sākums vijās pa priežu meža Laevas purva malu. Šeit ir uzbūvēts 12 m augsts skatu tornis "Suuretüki" , no kura paveras lielisks skats uz apkārtni.  Taka turpinās pa dēļu celiņu (dēļu takas, kas nosegta ar tīklu, platums ir 47 cm) un tālāk pa dažādās attīstības stadijās esošu purvu, kas pazīstams arī kā lieliska dzērveņu vieta. Taka 3,5 km garumā vijās mežā un purvā, un 1,2 km garumā pa grants ceļu.  Uz takas ir 11 informācijas stendi, divas tualetes un nojume.  Takas garums ir 4.7 km.

Lasīt vēl

Mehikormas gājēju taciņa un pludmales promenāde

Teritorijā starp Mehikormas ostu un bāku ir uzbūvēts triju dažādu veidu apļveida ceļš, kas atrodas dažādās augstuma pakāpēs, lai apmeklētāji varētu izbaudīt Peipusa ezera burvību un iepazīties ar šeit esošo dabisko vidi. Ceļi ir izveidoti tā, lai nepārtraukti varētu iziet aptuveni 1,3 kilometrus, sākot un beidzot tajā pašā vietā. Daudzpusīgā taka ietver gan koka laipu celiņus, dēļu celiņus uz mitras pie ezera esošas augsnes un cietā seguma vieglās satiksmes ceļus blakus ostas akvatorijai. Uz platākām platformām var sarīkot pikniku vai uzturēties ilgāk, lai vērotu apkārtējo dabu.

Lasīt vēl

Gaujas kultūras mantojuma taka

2010. gada rudenī senajā Livonijā Valgas apriņķī, pašreizējās Igaunijas un Latvijas robežupes Gaujas krastos, tika izveidota 60 km gara velosipēdu taka, kas iepazīstina ar abu valstu kultūras mantojuma objektiem. Taka sākas pie Tellingumegi kalna stāvvietas, takas galos un robežas šķērsošanas vietās ir izveidotas atpūtas vietas un informācijas stendi ar takas shēmu. Norādes takā izvietotas tādos krustojumos, kuros velobraucējs var nomaldīties. Norādes aizved arī pie apskates objektiem, kas atrodas tālāk no galvenā maršruta. Objektu informācijas stendi ir igauņu, latviešu un angļu valodā. No tās pašas stāvvietas var doties arī pa otru 18 km garu velosipēdu taku.

Lasīt vēl

Pihajerves pārgājienu taka

Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju. Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī RMK Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.

Lasīt vēl

Tuhkanas pludmale un atpūtas vieta

Ziemeļsāremā esošā Tuhkanas pludmale ir viena no labākām peldvietām salas ziemeļu pusē. Caur priežu mežu ved no dēļiem izlikta taka no autostāvvietas līdz 500 m platai smilšu pludmalei. Atšķirībā no Sāremā salas dienvidu pludmalēm šeit ūdens kļūst ātri dziļš. Mazliet stiprāka vēja gadījumā Tuhkanas krastā var izbaudīt īstas bangas. Sporta mīlētājus pludmalē gaida volejbola laukums. Apkārtējie meži piedāvā prieku sēņotājiem un ogotājiem. Autostāvvietā esošajā "Valsts Mežu" atpūtas vietā ir sols un galds, informācijas stends un tualete.

Lasīt vēl

Nevas dabas rezervāts, RMK Nevas atpūtas zona un apmeklētāju centrs

Nevas dabas rezervāts un atpūtas zona Rietumigaunijas zemienē  tika  izveidota, lai aizsargātu piejūras ainavas un augu kopienas. Tā aptver plašas purvu teritorijas, mežu masīvus un smilšu pludmales. Perakilas apkārtnes ezerus ieskauj 5 m augstas piejūras kāpas, ezeros aug baltās ūdensrozes un dižās aslapes. Piekrastes zona piesaista pludmales prieku baudītājus un sērfotājus, bet apkārtējos mežos ir daudz melleņu, brūkleņu un sēņu. Atpūtas zonā ir informācijas punkts, ugunskura vietas un telšu laukumi.  RMK Nevas atpūtas zonā atrodas Nevas apmeklētāju centrs, kur var saņemt informāciju par apkārtnes apskates vietām un padomus par pārgājienu maršrutu sastādīšanu.

Lasīt vēl
Pēdējās izmaiņas: 16.05.2018