Rudens ražas un garīgie svētki

Avots: Visit Estonia

Rudens ražas un garīgie svētki

Avots: Visit Estonia

Vēlais rudens ir laiks, kad lauku saimniecībās raža jau ir novākta, laika apstākļi paliek arvien drēgnāki un dienas kļūst arvien īsākas. Igaunijā, tāpat kā daudzās ziemeļu valstīs, šis rudens sezonas laiks saistās ar veļu laiku. Mirušo jeb aigājušo dvēseļu atceres un piemiņas laiks, kas jau izsenis saistās ar dažādiem veļu barošanas un pielabināšanas rituāliem. Visā pasaulē šajā laikā aktīvi tiek svinēti Halovīna svētki , bet Igaunijā ir arī savas, vietējās tradīcijas kā piemēram Mārtiņdiena un Sv. Katīnas diena.

Tradīciju pirmsākumi

Daudzās valstīs septembra beigas un līdz pat Ziemassvētkiem saistās ar veļu laiku, kad mirušo dvēseles dodas uz dzīvo valstību. Šis laiks arī sakrīt ar aktīvās lauksaimniecības darbu un ražas novākšanas beigu laiku, kā arī protams ar gada vistumšākā laika iestāšanos un ziemas sākumu. Senos laikos pastāvēja uzskats, ka mirušo dvēseles ir jāpabaro, tādējādi tos iepriecinot un pielabinot, lai nodrošinātu saimes mājlopu, tādu kā aitu un liellopu aizsardzību. Veļu barošana saistāma arī ar pārtikas ziedojumiem veļiem un speciāliem rituāliem šajā sakarā.

Lauku dzīve

Igaunija jau no pašiem pirmsākumiem tiek saistīta lauksaimniecību, lielākā daļa cilvēku savu iztiku pelnīja tieši lauksaimniecībā un nodarbojoties ar lopu audzēšanu.

Photo by: Visit Estonia

Mārtiņdiena un Sv. Katrīnas diena

Mārtiņos (Mardipäev) – 10. novembrī un Sv Katrīnas dienā (Kadripäev) – 25. novembrī Igaunijā ir divas svētku brīvdienas. Abās svētku dienās, bērni kopš seniem laikiem tradicionāli apmeklēja ciemata mājas, dziedot, stāstot mīklas un vācot dažādus saldumus.

Dvēseļu ēdiens

Senos laikos veļi tika cienāti tikai ar pašu labāko saimniecībā pieejamo ēdienu, tādu kā kartupeļi, gaļa un piena produkti.

Photo by: Danel Rinaldo

Mārtiņdienas izgājienos bērnus pastaigā pa vietējām mājām vienmēr pavadīja Mardi-tēvs (Mārtiņtēvs), tērpies tumšā apģērbā, trokšņojot, spēlējot kādu instumentu vai sitot pa kastroļiem. Ķekatnieku ierašanās saimniecībā nozīmēja veiksmes vēlējumus novāktajai ražai. Un protams, kā veiksmes simbols visai ciema apstaigāšanas komandai galdā tika pasniegta zoss kā veiksmes simbols.

Savukārt Sv. Katrīnas dienā bērnus vadāja Kadri māte, kas valkāja gaišas krāsas apģērbu. Šajā dienā galdā tika celti pupas, zirņi, dažādas putras, kā arī mājās gatavots miestiņa alus. Kadri ir populārs sieviešu vārds Igaunijā, kā arī no vecajām dievībām, tā bija liellopu aizbildne, un svinot šos svētkus tika lūgta aigādnība un veiksme govīm un aitām, pārlaižot ziemu.

Mūsdienu tradīcijas

Mūsdienās Igaunija vairs nav pārsvarā lauksaimniecības zeme, kā tas bija kādreiz, taču Mārtiņdienas un Sv. Katrīnas dienas svinību tradīcijas ir dzīvas un turpina svinēt, īpaši jaunieši, it sevišķi mazpilsētās un laukos. Tradicionāli skolas bērni tērpušies tumšas krāsas apģērbā Mārtiņos staigā apkārt pa mājām dziedot mardilaul (Mārtiņdziesma), savukārt Sv. Katrīnas dienā ģērbti gaišas krāsas drēbēs un dziedot kadrilaul (Katrīnas dziesma) staigā apkārt pa mājām. Tādējādi sava veida tradīciju turpināšana, kas saistās ar ražas svētku svinēšanu un gadalaiku maiņu, igauņu sabiedrībā vēl joprojām ir dzīva un tiek atzīmēta tieši novembra mēnesī.

Svētki turpinās

Mārtiņdiena&Sv.Katrīnas diena ir populāri tautas svētki it īpaši bērnu un studentu vidū, tāpat kā Helovīns daudzās citās pasaules valstīs.

Photo by: Stina Kase
Pēdējās izmaiņas: 24.04.2017
Ieteikumi