Rudens ražas un garīgie svētki

Vēlais rudens ir laiks, kad lauku saimniecībās raža jau ir novākta, laikapstākļi paliek arvien drēgnāki un dienas  arvien īsākas. Igaunijā, tāpat kā daudzās ziemeļu valstīs, šis rudens sezonas laiks saistās ar veļu laiku. Mirušo jeb aizgājušo dvēseļu atceres un piemiņas laiks, kas jau izsenis saistās ar dažādiem veļu iebarošanas un pielabināšanas rituāliem. Visā pasaulē šajā laikā aktīvi tiek svinēti Halovīna svētki , bet Igaunijā ir savas, vietējās tradīcijas kā piemēram Mārtiņdiena un Sv. Katīnas diena.

Tradīciju pirmsākumi

Daudzās valstīs septembra beigas, līdz pat Ziemassvētkiem, saistās ar veļu laiku, kad mirušo dvēseles dodas uz dzīvo valstību. Šis laiks arī sakrīt ar aktīvās lauksaimniecības darbu un ražas novākšanas beigu laiku, kā arī protams ar gada vistumšākā laika iestāšanos un ziemas sākumu. Senos laikos pastāvēja uzskats, ka mirušo dvēseles ir jāpabaro, tādējādi tos iepriecinot un pielabinot, lai nodrošinātu saimes mājlopu, (aitu un liellopu) aizsardzību. Veļu barošana saistāma arī ar pārtikas ziedojumiem veļiem un speciāliem rituāliem.

Mārtiņdiena un Sv. Katrīnas diena

Mārtiņos (Mardipäev) – 10. novembrī un Sv. Katrīnas dienā (Kadripäev) – 25. novembrī Igaunijā ir divas svētku brīvdienas. Abās svētku dienās, bērni kopš seniem laikiem tradicionāli apmeklēja ciemata mājas, dziedot, stāstot mīklas un vācot dažādus saldumus.

Mārtiņdienas bērnus pastaigā pa vietējām mājām vienmēr vadāja Mardi-tēvs (Mārtiņtēvs), tērpies tumšā apģērbā, trokšņojot, spēlējot kādu instumentu vai sitot pa kastroļiem. Ķekatnieku ierašanās saimniecībā nozīmēja veiksmes vēlējumus novāktajai ražai. Un protams, kā veiksmes simbols visai ciema apstaigāšanas komandai galdā tika pasniegta zoss kā veiksmes simbols.

Savukārt Sv. Katrīnas dienā bērnus vadāja Kadri māte, kas valkāja gaišas krāsas apģērbu. Šajā dienā galdā tika celti pupas, zirņi, dažādas putras, kā arī mājās gatavots miestiņa alus. Kadri ir populārs sieviešu vārds Igaunijā, kā arī no vecajām dievībām, tā bija liellopu aizbildne, un svinot šos svētkus tika lūgta aigādnība un veiksme govīm un aitām, pārlaižot ziemu.

Mūsdienu tradīcijas

Mūsdienās Igaunija vairs nav tikai lauksaimniecības zeme, kā tas bija kādreiz, taču Mārtiņdienas un Sv. Katrīnas dienas svinību tradīcijas ir dzīvas un turpina svinēt, īpaši jaunieši, it sevišķi mazpilsētās un laukos. Tradicionāli skolas bērni tērpušies tumšas krāsas apģērbā Mārtiņos staigā apkārt pa mājām dziedot mardilaul (Mārtiņdziesma), savukārt Sv. Katrīnas dienā ģērbti gaišas krāsas drēbēs un dziedot kadrilaul (Katrīnas dziesma) staigā apkārt pa mājām. Tādējādi sava veida tradīciju turpināšana, kas saistās ar ražas svētku svinēšanu un gadalaiku maiņu, igauņu sabiedrībā vēl joprojām ir dzīva un tiek atzīmēta tieši novembra mēnesī.

Avoti: Folklore.ee un Eestikultuurist.ut.ee