Savvaļas augi pavasara ēdienkartē

Avots: Anneli Tandorf

Savvaļas augi pavasara ēdienkartē

 Latviešiem nav sveši tādi jēdzieni kā pieneņu medus, lakšu lociņi, vai priežu pumpuru sīrups. Arī igauņi jau izsenis ir izmantojuši savvaļas augus pārtikā. Pavasarim ir tā maģiskā spēja, visam piešķirt īpašu spēku un uzrāvienu. Visi augi, kas pavasarī mostas ir pārpildīti ar dažādiem vitamīniem. Visi briestošie pumpuri, svaigās, maigās lapiņas un pirmie medainie ziediņi. Tiem, kas atzīst tikai apaļās vitamīnu ripiņas un skeptiski raugās uz dabas līdzekļu lietošanu veselības uzlabošanai - izlasiet šo – un iespējams Jūs mainīsiet savas domas!

Jaunie egļu dzinumi ir vitamīniem bagāti. Senos laikos jūrnieki un ziemeļzemju iedzīvotāji egļu skujas izmantojuši, lai kompensētu vitamīnu trūkumu. Jaunie egļu dzinumi satur ēteriskās eļļas, sveķus, karotinoīdus, tanīnus un daudz C vitamīna, kā arī tādus minerāļus, kā piemēram, kāliju un magniju. Pateicoties augstajam C vitamīna daudzumam tajos, egļu dzinumi ir nedaudz skābeni. Gatavojot, egļu dzinumi ēdienam piešķir mazliet eksotisku, spēcīgu rozmarīnam līdzīgu garšu. Egļu dzinumus pievieno arī raudzētiem dzērieniem, piemēram, alum, lai piešķirtu mazliet svaiguma. Jaunie egļu dzinumi jāvāc un jālieto uzreiz svaigi. Parasti maija beigās, 2–4 cm garie jaunie dzinumi ir sasnieguši īsto kondīciju, un ir mīksti un garšīgi. Lai saudzētu pašu koku, uzmanīgi nolauziet tikai pašu dzinumu, nebojājot pārējo koku. Nolasiet dzinumus no koka visām pusēm, lai netraumētu paša koka līdzsvarotu attīstību. Egļu dzinumus var uzkrāt arī ziemas sezonai, sasaldējot vai izžāvējot. Pirms sasaldēšanas, noskalojiet dzinumus ar siltu ūdeni un ļaujiet dabiski notecēt ūdenim. Vēlāk, jūs tos varat izmantot dažādos kokteiļos, salātos vai kā krāsainu ēdiena papildinājumu.

Pienene jau kopš seniem laikiem ir bijusi vērtīga nezāle. Tautas medicīnā pienenes izmanto, lai detoksicētu un sniegtu enerģiju ķermenim. Šis augs attīra asinis, samazina holesterīna līmeni, anēmiju, samazina sirdslēkmes un insulta risku, atšķaidot asinis. Jūs varat pagatavot salātus no tās ziediem un lapām. Pieneņu ziedu pumpurus var marinēt tāpat kā gurķus, izmantojot dažādas gurķu marinēšanas receptes. Savukārt saknes tiek kaltētas un grauzdētas tāpat kā kafija, lai samazinātu to rūgtu garšu. Pieneņu lapas ievāc auga ziedēšanas perioda sākumā, maija vidū. Lapas plānā kārtiņā izvieto uz papīra vai auduma un žāvē labi vedināmā, aptumšotā telpā.

Rabarberi ir pilni ar K vitamīnu, kalciju un kāliju, fosforu, dzelzi, B vitamīniem, C vitamīnu un karotīnu, ābolskābi, citronskābi un skābeņskābi, flavonoīdu savienojumiem un citiem noderīgiem minerāļiem. Neskatoties uz izteikti skābeno garšu, rabarberi satur līdz 93 procentiem ūdens, un tajos ir daudz šķiedrvielu. Vislabāk garšo tieši jaunie dzinumi. Līdz ar to rabarberi visbiežāk tiek izmantoti kūkās, ievārījumos un sulā. Rabarberi ir labi salātiem un dažādām marinādēm, jo padara gaļu maigu un sulīgu. Zemeņu-rabarberu dzirkstošais vīns un vairāki citi sausie rabarberu vīni pēdējos gados ir ieņēmuši vietu pie igauņu pusdienu galda.

Zaķskābene ir augs, kuru pazīst vairums cilvēku. Tā satur ievērojamu daudzumu skābeņskābes. Šī iemesla dēļ maziem bērniem ieteicams ierobežot šī auga lietošanas daudzumu. Ņemot vērā mazo ķermeņa svaru, augsts skābeņskābes līmenis var būt diezgan bīstams bērnu veselībai. Zaķskābenes var veiksmīgi iekļaut jauktajos un augļu salātos, aukstajās zupās, zaļajā sviestā un pat aukstajās zaļumu mērcēs. Lapas un ziedus izmanto arī ēdienu dekorēšanai, sākot no vienkāršām sviestmaizēm un beidzot ar krāšņām šokolādes kūkām. Sildot, zaķskābene gan zaudē tai raksturīgo izskatu un vitamīnus, bet tai pat laikā tiek samazināta arī skābeņskābes kaitīgā iedarbība.

Parastā skābene ir garda un kraukšķīga pavasara šķiedrvielu deva, pilna ar C vitamīnu, kas ātri mazina stresu un veicina gremošanu. Miecvielas un rūgtvielas piešķir augam skābenu, nedaudz rūgtu garšu. Šis ir Igaunijā bieži sastopams augs, kas aug pļavās, kā arī piekrastes un palienes pļavās, ceļmalās, krūmos, grāvjos, pie upēm un ezeru krastos. Sasmalcinātas lapas parasti izmanto zupās un salātos, gan neapstrādātas, gan vārītas. Homeopātijā to lieto pret saaukstēšanos, un kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanai.

Svaigie savvaļas ķiploki jeb latviski Lakši atrodami jau aprīļa beigās. Pateicoties intensīvajam aromātam, savvaļas ķiploki attīra ķermeni no kaitīgiem mikrobiem un palīdz noregulēt gremošanu. Vai jūs zinājāt, ka pavasarī savvaļas ķiploki satur 15–20 reizes vairāk C vitamīna nekā citroni? Savvaļas ķiploki ir lieliski salātos, zupās, zāļu sviestā! Tomēr paturiet prātā, ka savvaļas ķiploki Igaunijā, tāpat kā Latvijā atrodas starp aizsargājamiem augiem, tāpēc tie ir jāiegādājas tirgū, veikalos vai no draugiem, kas tos audzē savā dārzā.

Nātre ir pirmais enerģijas avots, ko mums piedāvā pavasaris. Saskaņā ar igauņu tautas medicīnas tradīcijām, var izmantot visas nātru daļas, tomēr mūsdienās vairāk zināma tieši nātru lapu izmantošana zupās vai salātos. Nātres palīdz apkarot nogurumu, uzmundrina, nodrošina daudz C vitamīna, kalcija, dzelzs, kālija utt. Nātres samazina iekaisumu un uzlabo asins sastāvu. Senatnē igauņi uzskatīja, ka nātre ir raganas augs, tāpēc to bieži izmantoja dažādos burvestību un maģijas rituālos. Augu iemeta ugunī, lai pasargātu māju no zibens, vai pievienoja mazgāšanas ūdenim, lai noņemtu lāstus. Tika uzskatīts, ka nātre aizsargā no ienaidniekiem, spokiem un ļaunajiem gariem.

Podagras jeb vienkārši dārza gārsa ir kā īsta "skabarga" dārzniekiem, taču tai pat laikā, tai piemīt ļoti daudz labu īpašību, tieši veselības uzlabošanā. Gārsu var iekļaut zupās, pesto un salātos. Bada laikos igauņi mēdza izmantot gārsu, jo to varēja pievienot ēdieniem, lai padarītu to apjomīgāku un tādējādi ilgāk varētu paēdināt saimi. Igaunijas dienvidos maizes mīklai pievienoja gārsu. Šis augs tika izmantots arī kā komprese iekaisumu mazināšanai. Mūsdienās veselīgas ēšanas entuziasti gārsu izmanto, lai pagatavotu dažādus kārumus, pat ievārījumu.

Gaiļbikšu ziedēšana rit pilnā sparā tieši maijā un jūnijā. Šim skaistajam pavasara ziediņam Igaunijā ir vairāk nekā 200 pielietojuma veidu. Lai aizpildītu pieauguša cilvēka C vitamīna dienas devu, ir jāapēd vien svaigu gaiļbikšu ziedu ķekaru. Tiek uzskatīts, ka gaiļbikši izvada no organisma nevajadzīgas šlakvielas, palīdz atjaunoties šūnām, tai ir nomierinošas dabas iedarbība, mazina nemieru un bezmiegu, mazina galvassāpes, migrēnas un šķīdina krēpas. Gaiļbikši ir lieliska droga tējas pagatavošanai, ziedēšanas laikā tie ir ideāli piemēroti salātiem.

Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par savvaļas augu ārstnieciskajām ;ipašībām un to pagatavošanas īpatnībām, apmeklējiet eko saimniecības (Energia talu) darbnīcas vai arī piedalieties Klaara-Manni ekodārza (Klaara-Manni maheaed) dārzaugu darbnīcās. Dodieties makšķerēt ar zvejniekiem Peipusa ezerā un iemācieties pagatavot ezera zivis pēc vietējo receptē.

Ja ir vēlēšanās un luste varat uzaicināt uz savām viesībām meistarus no Garšas piedzīvojumu nama (Maitseelamuse Koda), vai arī rezervēt meistarklasi uz vietas restorānā Mežs (Elamustoitlustus Metsarestoranis).

Pēdējās izmaiņas: 04.06.2020
Ieteikumi
Igaunijas superēdieni - biete
Igaunijas superēdieni - biete

Ir pienācis laiks uzmundrināt Jūsu imūnsistēmu ar “New Nordic” receptēm no Igaunijas labākajiem šefpavāriem.

Igauņu Superēdieni - Upenes
Igauņu Superēdieni - Upenes

Upenes ir vietējās favorītes, no kā tiek gatavoti saldskābi ievārījumi un spiestas sulas, kas ieņem goda vietu uz galdiem vasarā un piepilda pielieka

Peipusa ezera kulinārais mantojums un Sīpolu ceļš
Peipusa ezera kulinārais mantojums un Sīpolu ceļš

Peipusa ezeru īpašā vide, zvejniecības tradīcijas, Sīpolu ceļš, vecticībnieku tradīcijas, Igaunijas īpašais kulinārais mantojums, vietējā pārtika, sīp

Buckwheat porridge
Igauņiem savs Superēdiens – griķi

Rakstos par igauņu Superēdieniem piedāvājam ielūkoties vienkāršās receptēs, ar kurām iepazīstina ievērojami Igaunijas labākie šefpavāri.