Setu svinamās dienas un svētki

Avots: Visit Estonia

Setu svinamās dienas un svētki

Setumā zināma ar savu valodu, īpašo tautas dziedāšanu, tautastērpiem, sudraba rotām, rokdarbiem un citām tradīcijām. Arī laika skaitīšana šeit rit nedaudz citādi. Baznīcas svētkus svinot, seti seko t.s. vecajam kalendāram: vairumu svarīgo dienu seti atzīmē 13 dienas vēlāk nekā citi igauņi. Pareizticīgajiem setiem zināmi ap 60 baznīcas svētku, papildus ir arī citi lieli notikumi, un daži svētki tiek svinēti paralēli Igaunijas kalendāram ‒ svinību pietiek! Tiesa setiem patīk svinēt, bet daudzi svētki ir lokāli, tie lielākoties tiek godāti vien zināmā vietā. Ja rodas interese redzēt kādu svētku svinēšanu savām acīm, tad esat laipni gaidīti mazās grupās, godājot, protams, vietējās paražas.

Setu gadskārta sākas janvāra vidū. 14. janvārī seti viens otru sveic ar šādu novēlējumu: “hääd vanna vahtsõt aastakka” (laimīgu veco jauno gadu). Meteņus seti nesvin, tā vietā visas nedēļas garumā ilgst Masļeņica jeb sviesta nedēļa, kad ar visu sirdi tiek līksmots pirms septiņu nedēļu ilgā gavēņa sākuma. Protams, notiek arī slidināšanās! Masļeņicas kukulīšu vietā ēd pankūkas.

Lieldienas (lihavõõdõh) setiem katru gadu tiek svinētas citā datumā, bet šajā gadījumā nav 13 dienu nobīde no jaunā kalendāra. Skaitīšanā tiek izmantots tas pats nosacījums, bet kalendāru atšķirību dēļ var gadīties, ka Lieldienas tiek svinētas tajā pašā laikā, kad citviet Igaunijā taču var būt arī starpība, pat septiņas nedēļas. 2020. gadā Setumā Lieldienas tiek svinētas 19. aprīlī, t.i., nedēļu vēlāk nekā Igaunijā. Lieldienās viena no neparastākajām daļām ir nakts dievkalpojums: tas notiek naktī pirms 1. Lieldienām. Ar svecēm rokās cilvēki pēc dievkalpojuma nakts melnumā dodas gājienā apkārt baznīcai. Maģiski!

Lieldienu centrālā vieta ir olu ripinātava ‒ no smiltīm būvēts olu ripināšanas laukums. Ripinātava ir gluži kā nolaidens slidkalniņš ar divām platām renēm (sk. video). Spēles princips ir sekojošs: pa ripinātavu jeb reni jāpalaiž sava ola un jātrāpa citai olai, tādējādi iegūstot punktus un tiesības mēģināt vēlreiz. Ripinātavas tiek veidotas gan Obiņicā, gan Verskā, gan citos ciemos.

6. maijā ir Verskas baznīcas lielākie svētki – Jurģi. Vispirms baznīcā tiek noturēts dievkalpojums, tad cilvēki dodas uz kapiem pieminēt senčus un pēcpusdienā pulcējas laukumā, lai svinētu t.s. Kirmas jeb ciema svētkus. Tāpat vasarā vietējie baznīcas svētki tiek svinēti arī citviet Setumā baznīcās: Luhamā baznīcas vārda svētki ir Vasarsvētki, Sātses svarīgākie svētki ir t.s. “päätnitsapäiv (jūlija pēdējā piektdiena) un Obiņicā Pestīšanas diena (19. augusts).

Atšķirībā no Igaunijas Jāņi, vismaz t.s. vecā Jāņu diena (7. jūlijs), Setumā vairāk ir kā vietējā svētku diena – tie ir Miķeļa baznīcas svētki, vairāk tie tiek svinēti arī Treski ciemā. Mūsdienās ciemos Jāņus svin arī pēc jaunā kalendāra, tāpat kā Ziemassvētkus.

Pareizticīgo Ziemassvētki (7. janvāris) Setumā tiek saukti par “talsipühad”. Ar Igaunijas Ziemassvētku paražām, tiesa, šeit nav daudz kopēja - eglītes netiek nestas iekštelpās, Ziemassvētku rūķīši nenāk, arī dāvanas netiek ne veidotas, ne nestas. Tā vietā notiek acu mazgāšana ar „sudraba ūdeni“ (mutes bļodā tiek ielikta sudraba ķēde), un puiši ar aizdegtām svecēm dodas no ģimenes uz ģimeni, sludinot Kristus dzimšanu.

Setumā nopietni attiecas pret aizliegumu strādāt svētku laikā, un tā tas saglabājies līdz šai dienai. Uzskata, ka strādāšana svētku laikā piesauc nelaimi un bēdas, un daudziem tam ir attiecīgs pierādījums.

Līdztekus baznīcas svētkiem Setumā ir daudz citu ievērojamu notikumu, kur laipni tiek gaidīti cilvēki, kas nav no Setumā:


Pēdējās izmaiņas: 26.02.2020

Kategorija: Dienvidigaunija, Vēsture un Kultūra

Visit Estonia adventes kalendars 2020 reklāmkarogs