Tartu ir 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta

Igaunijas galvenā universitātes pilsēta Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2024. gadā. Šajā laikā paredzēti daudzi pasākumi, kas veltīti galvaspilsētas kultūrvēsturiskajam mantojumam.

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir iniciatīva, kuras mērķis ir pievērst uzmanību dažādu kontinenta pilsētu kultūras attīstībai. Tiek uzskatīts, ka pilsēta ar šādu goda nosaukumu var būt vēl pievilcīgāka dzīvei, darbam, radošumam un ceļojumiem, pateicoties bagātīgajai kultūras programmai. Atēnas bija pirmā Eiropas kultūras galvaspilsēta 1985. gadā, kuru iecēla Eiropas Savienības Padome.

Kopš tā laika katru gadu tiek atlasītas divas (un dažreiz arī trīs) Eiropas pilsētas. Atlases kritēriji nosaka, ka pilsētām ir jāizstrādā kultūras programma, kurā piedalās pilsētu un to apkārtnes iedzīvotāji, kas ir pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Programmai ir jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Tallina 2011. gadā ieguva kultūras galvaspilsētas titulu kopā ar Somijas pilsētuTurku. Tagad pienākusi Tartu kārta.

 Lai apmeklētu Tartu, ir vērts ieplānot vismaz divas pilnas dienas. Ja ne reizi vien esat bijis Tartu un domājat, ka šī pilsēta vairs nespēs jūs pārsteigt ar kaut ko jaunu, tad maldāties. Tartu parādās arvien jauni radošie objekti un organizatori gatavo unikālu pasākumu programmu. Tartu 2024 kultūras programmas vispārējā koncepcija ir "Izdzīvošanas māksla", kas mūsdienu pasaulē ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Šī ideja runā par trim mākslas ietekmes aspektiem uz Eiropas nākotni - videi draudzīgu kultūru, kas vērsta uz reālu cilvēku mijiedarbību, stiprām kopienām un izdzīvošanas prasmēm.

Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024

Tartu būs viena no trim Eiropas kultūras galvaspilsētām 2024. gadā kopā ar Bādišlu (Austrija) un Bodo (Norvēģija). Krāsaina un bagātīga programma ar daudziem oriģināliem notikumiem ir ļoti labs iemesls apmeklēt Tartu 2024. gadā. Viens no Tartu 2024 programmas vērienīgajiem projektiem būs pasākumu cikls dažādām paaudzēm "Izstrādāta bioloģiskā daudzveidība", kas būs vērsts uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu pilsētas parkos un zaļajās zonās. Šobrīd pilsētās zaļās zonas ir labi koptas, taču vecās mentalitātes un tiesiskā regulējuma rezultātā mūsu parkos trūkst tik ļoti nepieciešamās sugu daudzveidības.

Projekts Kissing Tartu, iespējams, ir visiedvesmojošākā iniciatīva. Tartu iedzīvotāji vēlas uzstādīt rekordu masu skūpstā un aicina dažāda vecuma cilvēkus piedalīties masu skūpstā Rātslaukumā, lai uzstādītu jaunu rekordu. Būs daudz literatūras un mūzikas festivālu; tiks rīkotas izstādes, lai izpētītu dabas un tehnikas saistību; diskusijas par aktuālām tēmām. Protams, neiztiks arī bez ielu iespaidīgiem priekšnesumiem, kas vienkārši piepildīs pilsētas ielas.

Studentu pilsēta kopš 1632. gada

Tartu gadsimtiem ilgi ir bijis Igaunijas zinātnes progresa centrs. Tartu atrodas viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā. To dibināja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1632. gadā. Šeit mācījās un mācīja slaveni zinātnieki, tostarp, piemēram, izcilais krievu ārsts un ķirurgs Nikolajs Ivanovičs Pirogovs vai astronoms F. G. V. Struve. Jaunās studentu paaudzes katru gadu piepilda šaurās vecpilsētas ieliņas, Emajegi upes krastmalas un Toomemägi nogāzes.

Katrs piektais Tartu iedzīvotājs ir students. Tāpēc pilsētā ir jūtama ārkārtēja enerģija- tā pārņem, aizrauj un liek šeit palikt vēl vienu dienu. Pastaigājoties pa Tartu, uzreiz pamanīsi, ka šī pilsēta ir ļoti jauna un vienkārši pilna ar mazām kafejnīcām, piemēram, Café Werner, Möku krogu, visādiem studentu bāriem un naktsdzīves vietām.

Tartu šarms

Tartu dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku un tās platība ir gandrīz 40 kvadrātkilometri. Bijusī Hanzas pilsēta pirmo reizi minēta 1030. gadā. 1775. gadā milzīgs ugunsgrēks nopostīja gandrīz visu pilsētas centru, tāpēc lielākā daļa vecpilsētas ēku ir datētas ar 18. un 19. gadsimtu.

Katrai pilsētas zonai ir savs raksturs. Piemēram, viesus pārsteigs vēsturiskā un majestātiskā vecpilsēta. Annelinn galvenokārt sastāv no 5 un 9 stāvu padomju laika dzīvojamām ēkām. Bohēmiskie Karlovas un Supilinnas kvartāli (zupas pilsēta) ir pazīstami ar savām mazajām koka mājām, nedaudz ekscentrisku atmosfēru, krāsainu ielu mākslu un, protams, aizraujošiem stāstiem.

Lai arī Tartu ir otrā lielākā Igaunijas pilsēta, tā joprojām ir maza pilsēta. Šeit jūs varat viegli nokļūt no punkta A līdz punktam B kājām vai ar velosipēdu. Pa pilsētu ir daudz dažādu ekskursiju - literāras pastaigas, pastaiga pa graffiti objektiem un sienas gleznojumiem, kas rotā 60. gadu "Hruščova" sienas.

Hipsteri dod priekšroku radošajai pilsētai Aparaaditehas ("Aparatūras rūpnīca"). Vecās rūpnīcas vietā Karlovas rajona nomalē plaukst rosīga dzīve, darbojas mazi, stilīgi vietēja dizaina veikaliņi, bet vakaros notiek ballītes. 2015. gada nogalē Tartu pievienojās UNESCO Pasaules radošo pilsētu tīklam un saņēma Literatūras pilsētas titulu.

Tartu neskopojas ar muzejiem

Igaunijas Nacionālā muzeja platība ir aptuveni 6000 m². Šeit pastāvīgi ir atvērta izstāde "Satikšanās" (Est. Kohtumised), kurā var uzzināt par igauņu ikdienu visas tautas vēstures gaitā. AHHAA interaktīvais zinātnes centrs — lieliski piemērots gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielākā daļa eksponātu ir veidoti pēc principa "izmēģini pats". Tas nozīmē, ka visu var piedzīvot un izmēģināt pats – vai tas būtu planetārijs, izglītības materiālu veidošana skolas laboratorijai, interesants tehniskais aprīkojums vai zinātnes teātris.

Apskates vērti ir arī Tartu Mākslas muzejs, kas atrodas Rātslaukumā, Pilsētas muzejs, Poligrāfijas un papīra muzejs, A. Le Coq alus muzejs, Tartu Universitātes muzejs, Valsts kase un Tartu Universitātes Mākslas muzejs.