TOP 10 rūpnieciskie apskates objekti Rietumigaunijā

Avots: Olev Mihkelmaa

TOP 10 rūpnieciskie apskates objekti Rietumigaunijā

Autors:

Anneli Hābu (Anneli Haabu)
Rietumigaunijas tūrisms

Autors:

Līna Pulgesa (Liina Pulges)
Rietumigaunijas tūrisms


Interese pret bākām kā jūras kultūras objektiem ir augusi. Pateicoties tam, tiek nodrošināta vēsturisko bāku saglabāšanās un tās tiek vienlaicīgi izmantotas kā tūrisma objekti. 

Kepu (Kõpu) bāka Hījumā, kas ir izgaismojusi jūras braucēju ceļu kopš 1531. gada, ir viena no trim pasaulē vecākajām bākām (pēc dažiem datiem - visvecākā), kas nepārtraukti darbojusies. Kādreiz gar Hījumā salu veda Ziemeļeiropas svarīgākais austrumu-rietumu tirdzniecības ceļš. Tirgotāji sūrojās par kuģu pazušanu Baltijas jūrā. Lai brīdinātu kuģus par Hījumā sērēm, salas augstākajā punktā tika uzbūvēta Kepu bāka, kas slejas 67 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ristnas un Tahkunas bāku čuguna konstrukcijas projektēja un izgatavoja slavenais Gustavs Eifels, un tās tika atvestas no Francijas. Bākas tika nejauši samainītas vietām, tāpēc ne tik būtiskais Tahkunas tornis ir augstāks un redzamāks.


Sāremā Serves zemesraga galā atrodas Serves bāka, kuras augstums virs jūras līmeņa ir 53 metri. Bijušajā bākas pilsētiņas darbinieku dzīvojamajā ēkā tagad atrodas apmeklētāju centrs, kur izstādīta ekspozīcija, kas stāsta par Igaunijas bākām.

Visas četras bākas ir atvērtas apmeklētājiem, ir iespējams uzkāpt to virsotnē un paraudzīties pāri brīnumainajiem mežiem un jūrai.

Ja ir vēlme redzēt vējdzirnavas, kas bagātina ainavu un ir apliecinājums sentēvu smagajam darbam, tad, protams, jādodas uz Sāremā. Četras no piecām Anglas vējdzirnavu kalna dzirnavām, kuras saglabājušas savu sākotnējo izskatu, ir tipiskās Sāremā staba vējdzirnavas. Anglas Kultūras mantojuma centrā, kurš veido daļu vējdzirnavu kompleksa, ir meistaru vadībā iespējams piedalīties dažādās darbnīcās, piemēram, podnieku, vilnas un filca darbnīcās. Turpat ir iespēja iemēģināt roku arī maizes cepšanā. Ēmu (Eemu) vējdzirnavās, kuras ir viens no Muhu salas simboliem, ir iespējams iepazīties ar vējdzirnavu konstrukcijām un darbības principiem. Tāpat var iemēģināt roku miltu malšanā ar rokas dzirnām, kā arī iegādāties meldera gatavotus suvenīrus.

Ļumanda (Lümanda) apvidus Sāremā ir vēsturiski izveidojies par kaļķakmens raktuvju un kaļķu dedzināšanas rajonu. Teju 10-15 hektāru platībā ir saskaitītas 16 vecu kaļķu cepļu drupas. Vēl šodien kaļķu ražošana tur notiek teju pēc tādas pašas tehnoloģijas kā 90-100 gadus atpakaļ, protams, nedaudz modernizētā veidā. Pārgājienu taka, kas iepazīstina ar kaļķu ražošanu, kopā ar centrālo ēku veido unikālu Ļumanda kaļķu parku, kur iespējams vērot kaļķu un darvas dedzināšanu, piedalīties semināros, darbnīcās un ekskursijās gida pavadībā. Tāpat var pastaigāties pa piedzīvojumu taku un sarīkot pikniku.

Nedrīkst nenovērtēt dzelzceļa nozīmību, kas 1903.-1905. gadā tika izveidots Hāpsalas kūrorta vajadzībām. Kādreizējā gala stacijā “Hāpsala” ir iespējams iepazīties ar Igaunijas dzelzceļa vēsturi, kuru apmeklētājiem atklāj savu darba mūžu nokalpojuši vilcieni, noslēpumainā un lepnā stacijas ēka, perons ar neparasti garu jumtu, kā arī cēlais paviljons. Vecajā stacijas ēkā atrodas Dzelzceļa un telekomunikāciju muzejs, kurā iespējams iepazīties ar telekomunikāciju attīstību un vēsturi, sākot ar telegrāfiem un telefoniem ar griežamu ciparnīcu līdz pat mobilajiem tālruņiem un datoriem. Keilas-Hāpsalas dzelzceļa līnijā esošais cara laika Risti ūdenstornis savu sākotnējo funkciju (tvaika lokomotīvju apgādi ar ūdeni) pildīja līdz 1970. gadiem. Ūdens tika iesūknēts teju 15 m augstumā esošajā rezervuārā, kas aprīkots ar tvaika sūkni, apakšējā stāvā atradās ūdens sildītājs jeb katls, kas neļāva rezervuārā esošajam ūdenim sasalt.

Igaunijas dzelzceļa muzejā, kas atrodas Pērnavas apriņķī, Lavassārē, vasarā var braukt ar tvaika vai dīzeļa vilcienu. Muzeja āra ekspozīcija, kas radīta 1980.gados un kuru veido 80 ritošā sastāva vienības, tai skaitā piecas tvaika lokomotīves, kā arī vairāk nekā 700 dažādas vēsturiskās fotogrāfijas, priekšmeti un dokumenti sniedz ieskatu Igaunijas šaursliežu dzelzceļa vēsturē.

Dzelzceļš-muzejs Lavassārē

Foto: Olevs Mihkelmā (Olev Mihkelmaa)

Kūdras kā derīgā izrakteņa un tās apstrādes vēstures liecības, kas saglabātas tagadnei un nākotnei, ir apskatāmas vienā no Pērnavas apriņķa simboliskajām ēkām - 1938. gadā celtajā brikešu rūpnīcā jeb Igaunijas kūdras muzejā. Muzeja tuvumā atrodas dzelzceļš, kurš ved uz purvu un pa kuru var doties izbraukumā ar kādreizējo kūdras vilcienu.

Pēdējās izmaiņas: 08.11.2018

Kategorija: Rietumigaunija, Igaunijas salas, Vēsture un Kultūra

Ieteikumi