Pirmo reizi muiža tika minēta 1542. gadā, un pirmais muižnieks bija Pēteris fon Tīzenhauzens. 1617. gadā par īpašnieku kļuva Tuve Bremens, bet pēc tam Vrangeli un Ungerni-Stenbergi. 1736. gadā muiža nonāca Otto Fabiana fon Rozena īpašumā, kas pēc amata bija Livonijas apriņķa valdes loceklis, bet pēc pakāpes - Krievijas impērijas ģenerālmajors. Rozenu īpašumā muiža palika 200 gadus.
No muižas ansambļa ir saglabājušās 14 ēkas. Stallī-kariešu šķūnī uz šodienu ir izveidota viesnīca, peldmāja, 18+ pirts dibensitaba, restorāns, kā arī nesen atjaunota degvīna klēts, kur var organizēt lieliskas pieņemšanas un atzīmēt svarīgus notikumus.
Šodienas muižas ērberģis ir celts 1796. gadā.