Avots: Arne Ader
Nacionālie parki un dabas centri
Neatkarīgi no tā, vai Igaunijā plānots pavadīt nedēļas nogali vai uzturēties ilgāk, kaut vienam no Igaunijā ir 6 dažādi nacionālie parki un aizraujošas aizsargājamās teritorijas, kurās daba, kultūra un vēsture ir cieši saistītas.
Neatkarīgi no tā, vai Igaunijā plānots pavadīt nedēļas nogali vai uzturēties ilgāk, kaut vienam no daudzajiem Igaunijas nacionālajiem parkiem jābūt katra viesa apmeklējamo vietu sarakstā. Šejienes purvu ainavu tīrā un senatnīgā dabiskā skaistuma maģija rosina ikviena iztēli.
Igaunijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā Lahemā atradīsiet akmeņainas un smilšainas piekrastes zonas un aluviālos līdzenumus, kas vijās gar pussalu. Lahemā ir viena no vissvarīgākajām mežu aizsardzības teritorijām Eiropā, kur dzīvo daudzi lieli savvaļas dzīvnieki. To apdzīvo daudz dažādi lielie zīdītāji. Uz dienvidiem no nacionālā parka atrodas lielākā mežiem klātā Kervemā teritorija, kur mīt aļņi, mežacūkas, brūnie lāči, lūši, lapsas un citi savvaļas dzīvnieki. Populāri ir arī Lahemā 4 lielie muižas kompleksi.
Lahemā Nacionālais parks ir īstā vieta pārgājieniem un dabas vērošanai. Šeit redzēsiet gan akmeņainu, gan arī smilšainu jūras piekrasti, ainaviskus purvus, priežu un klinšainus mežus, kaļķakmens klintīs iegrauzušās upes un neparastus pēdējā ledus laikmeta atstātus akmeņus.
Matsalu Nacionālais parks aptver seklo Matsalu līci un tā krastu, Kasari upes grīvu un aptuveni 50 salas ar to ieskaujošo Veinameri šaurumu. Tā ir īsta paradīze tiem, kurus interesē putni un putnu vērošana, viena no Eiropas svarīgākajām ūdensputnu pieturas vietām migrācijas ceļā starp Arktiku un Rietumigauniju.
Matsalu Nacionālajā parkā bez putniem vēl tiek aizsargātas Rietumigaunijai raksturīgās daļēji dabīgās cenozes (krasta un palienes pļavas, alvāri un meža pļavas, meldrāju masīvi un saliņas) un Veinameri šauruma kultūras mantojums.
Somā ir purviem bagāta teritorija Pērnavas un Viljandi apriņķos. Apmeklētājiem tas ir plašāk pazīstams, pateicoties pavasara paliem vai plūdiem pēc lietavām, ko dēvē arī par piekto gadalaiku, kad visi zemākie meži, takas un pagalmi ir applūduši. Vienīgā pārvietošanās iespēja šajā laikā ir laiva.
No putniem šeit mīt baltirbes un klinšu ērgļi, purvu nomalēs sastopamas medņu riesta vietas, bet pavasaros no atklātā purva dzirdama rubeņu dūdošana. Mitrajos mežos vērojams daudz dzeņu un pūčveidīgo kārtas putnu. Palienes kļuvušas par mājvietu slokas dzimtas putniem, šeit dzīvo arī pļavas tilbīte un grieze.
Somā Nacionālais parks viesus aicina uz pārgājieniem gan kājām, gan ar kanoe laivām un sniega kurpēm, piedāvājot arī pārgājieniem raksturīgo bebru novērošanu. Īpaši jāatzīmē tas, ka Bebru taka, kas sākas pie Somā Nacionālā parka Apmeklētāju centra, piemērota arī, lai pārvietotos ratiņkrēslā un bērnu ratiņos.
Vilsandi Nacionālajā parkā ietilpst 150 salas, ko pamatā apdzīvo bagātīga un daudzveidīga dzīvnieku un augu valsts. Igaunijas tālākās rietumu virziena salas pārsteigums ir orhidejas, fosilijas un pārakmeņojušies koraļļi. Šī kadiķiem klātā sala jebkurā gadalaikā ir lieliska vieta pārgājieniem dabā.
Tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Vilsandi dabas vēsturi, jādodas uz Vilsandi Nacionālā parka apmeklētāju centru, kurā skatāma fosiliju kolekcija un pastāvīgā ekspozīcija par sen dibināto parku. Šis parks ir populārs tūristu galamērķis gan igauņiem, gan ārvalstu viesiem, īpaši no Somijas.
Karulas Nacionālais parks ir mazākais nacionālais parks Igaunijā, un tas ir izveidots 1993. gadā. Karulas ainava ir bagāta ar ezeriem - augstienē tādi ir 60. Karulas Nacionālā parka teritorijā atrodas arī gleznainā Kaikas pauguraine. Karulas augstākais punkts ir Rebasemeisas Tornimegi kalns. Parku raksturo kalnainais reljefs, daudzie ezeri, lielā bioloģiskās vides daudzveidība un tradicionālās kultūras ainava. Nacionālā parka flora ir bagāta, un tajā ietilpst vairākas augu sugas, kas Igaunijā ir iekļautas sarkanajā sarakstā.
Nacionālā parka teritorija ir atvērta ikvienam: ģimenēm, "mugursomniekiem" un dabas mīļotājiem, tādējādi piedāvājot dažādas atpūtas un pārgājienu iespējas pie dabas.
Jaunākais no Igaunijas nacionālajiem parkiem. Alutaguses Nacionālais parks ir lielākais skujukoku mežu un purvu apgabals Igaunijā. Tas ir nozīmīgs daudzām dzīvnieku sugām (jūras un klinšu ērgļiem, mežacūkām, kaijām, lidojošajām vāverēm, brūnajiem lāčiem utt.).
Alutaguses Nacionālais parks atrodas Igaunijas Ziemeļaustrumu daļā un tā kopējā platība aizņem vairāk nekā 43 000 ha. Alutaguse reģions ir ārkārtīgi bagāts ar savu floras un faunas bagātīgo augu klāstu. Parkā ietilpst Igaunijas garākā smilšu pludmale, unikālā Smolnita smilšu kāpu zona un Peipusa ezera ziemeļu krasts. Narvas upe, ieskaitot daudzos lokus un periodiski applūstošos zālājus Strūgā.
Kervemā ir dabiskā dzīvotne daudzu retu un aizsargājamu putnu un savvaļas dzīvnieku sugām, kas ik rudeni pievilina fotogrāfus un dabas mīļotājus. Pat, ja neizdodas nofotografēt lūšus un vilkus, krāsainajā apkārtnē top ne mazums izcilu dabas attēlu.
 | Vai zinājāt?Nacionālie parki un aizsargātas teritorijas aizņem teju piekto daļu Igaunijas platības. |
Kurp doties un ko darīt
Informācija par meklēšanas rezultātu attēlošanu ir norādīta Lietošanas nosacījumu 12. punktā.
