Dienvidigaunijas pastaigu takas ar ugunskura vietām - 2 daļa

Pārgājienu taka, kas sākas pie Kīdjerves apmeklētāju centra, vijās gar gleznainās Ahjas upes krastiem, kur lieliski redzami dažādi smilšakmens atsegumi (Senajalamegi, Palanumegi, Oosemegi, Laaritsamegi, Mesumegi utt.). Taka vijās pa vienu krastu līdz Saesāres aizsprostam, tur pāri tiltam un pa otru krastu atpakaļ. Uz takas atrodas Senajala ugunskura vieta, kur ir atļauta arī telšu uzstādīšana, un Roiupalu mācību takas ugunskura vieta. RMK Kīdjerves apmeklētāju centrā var saņemt pārgājienu takas karti.Pārgājienu taka vietām vijās garām augstiem krastiem, kā arī pa ceļam ir strauji pacēlumi un nogāzes. Lūdzam pa taku virzīties uzmanīgi!

Laari ugunskura vietas stāvvietā sākas 3 km gara, apļveida mežkopības izziņas taka, kas ir piemērota mierīgai pastaigai gan tiem, kam patīk atpūsties pie ugunskura, gan dabas mīļotājiem, gan arī tiem, kas pastaigājas ar mīļdzīvnieku.Taka ir ļoti daudzveidīga – vijas pa meža ceļiem un taciņām, caur gaismas pildītiem priedulājiem, noslēpumainiem eglājiem un skatu piesaistošām bērzu birzīm, pār Lambiniit pļavu un grāvi, kura šķērsošanai ir izveidoti koka tiltiņi. Taka ir aprīkota ar virziena norādēm un sarkaniem marķējumiem uz kokiem, uz takas esošās informācijas plāksnes iepazīstina ar apkārtējo dabu un dažādiem mežsaimniecības veidiem.

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Pārgājiena taka, kas piemērota patīkamai pastaigai, sākas Voorepalu ugunskura vietai otrā ceļa pusē, un vijās pa ārkārtīgi daudzveidīgo ainavu, kur ir vairākas augstienes un zemienes. Takas maršrutā atradīsiet informācijas plāksnītes, kas iepazīstina ar pagātnes notikumiem un folkloru, bet takas augstākajā punktā ir galds un soliņi atpūtai. Takas stāvās nogāzēs ir uzstādītas margas no virvēm.Starp ugunskura vietu un pārgājienu taku vijās vēsturiskais Pasta ceļš. Takas maršrutā, kur vērojamas dažādas ainavas, atrodas arī Krusta ozols (Ristimänd), kā arī daudzas citas aizraujošas vietas. Ugunskura vietā ir stāvvieta 2 automašīnām.

Luhaso ainavu aizsardzības zonā esošā mācību taka ir 5 km gara un daļēji veidota ar dēļu klājumu. Takas centrā purva saliņā ir mazs meža namiņš nakšņošanai. Pārgājiens līdzenā apvidū Luhaso purvā piedāvā pārmaiņas Veru apriņķa citādi kalnainajai dabai. Purva miers un klusums nerviem palīdz atpūsties no pilsētas trokšņiem un dienas rosmes. Luhaso taka ir apzīmēta. Noderīga informācija: Būdiņā iespējami neieciešamo malku pašiem ir jāpaņem no dēļu celiņa sākumā esošās malkas uzglabāšanas pajumtes.

Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.

Ap Kirikumē (Kirikumäe) ainavas aizsardzības zonā izvietoto ezeru ir ierīkotas divas iezīmētas dabas takas: pirmā taka ved apkārt Kirikumē ezeram, savukārt otrā taka sniedz iespēju iepazīties ar purva ezeru, mežu un palieņu pļavu sistēmu, kas ir izvietota uz austrumiem no ezera. Abas takas ir lieliski piemērotas tiem ceļiniekiem, ko nebaida dabīgi šķēršļi - te nav nedz dēļu celiņu, nedz tiltu margu, arī kājas var viegli saslapināt. 1. taka(3,5 km) ir atzīmēta ar sarkanas krāsas, bet 2. taka (4 km)- ar zaļas krāsas apļiem, kas uzkrāsoti uz kokiem. Papildus te ir izvietotas ceļa norādes un informācijas plāksnes.  

Pārgājienu taka ap Pihajerves ezeru sākas pie Otepē dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ved Jūs apkārt vienam no unikālākajiem un skaistākajiem Igaunijas ezeriem. Taku var veikt 3 līdz 6 stundās. Takas malās atrodas atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa no takas (apmēram 2,2 kilometri) vijās pa Pihajerves–Kēriku treniņu taku, kas vijās gar Otepē – Kēriku šoseju. Taku var iziet gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. Velosipēdistiem jāpatur prātā, ka vietām velosipēdu nāksies stumt pie rokas. Pārgājienu takas maršrutā atradīsiet arī RMK Kīgemē un Kooliranna ugunskura vietas, kur ir atļauta gan nakšņošana teltīs, gan ugunskura kurināšana.

Sangastes mežaparka 3 kilometru garā taka atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas zonā un sākas aiz Sangaste pils esošajā mežaparkā.Taka iepazīstina ar grāfa Fridriha Georga Magnusa Berga veidoto mežaparku, kur ir pārstāvētas aptuveni pārsimts dažādas koku un krūmu šķirnes. Taka ir aprīkota ar mežaparku un koka šķirņu iepazīstinošām informācijas plāksnītēm, virzienu norādēm, kāpnēm un tiltiņiem. Uz takas atrodas arī ugunskura vieta ar nojumi, soliņi, malkas šķūnītis-paēna un sausā tualete. Interesants fakts: Parkā aug Igaunijā garākā duglāzija ar augstumu 42 metri. Iespējams apmeklēt Sangastes pili tās darba laikā.

Soontaga pārgājienu taka atrodas Kiidjärve-Kooraste atpūtas zonā. Taka vijas pa Dienvidigaunijas tipiskā reljefā augošu jaukto mežu, nonākot līdz Mazās Emajegi (Väike-Emajõgi) upes krastam. Kājām pieveicamā pārgājienu taka ir apļveida.Pārgājienu takā ir vairāki informācijas stendi, kas iepazīstina ar reģiona dabu. Pārgājienu takā esošās ūdenskrātuves, kas priecē acis, ir pārejamas pār tiltiem. Turklāt pārgājienu dalībnieku rīcībā atpūtas zonā ir Soontaga telšu zona ar ugunskura vietām. Ja apmeklēsiet pārgājienu taku sezonā, ceļā varēsiet atrast meža ogas un sēnes.

Hüpassāres 5 km garā pārgājienu taka vijās caur purvaino mežu uz Kuresoo purvu. Taka sākumā un beigās ir ugunskura vietas, kur var grilēt un ieturēt maltīti svaigā gaisā. Šeit ir atļauta arī nakšņošana teltīs. Dēļu celiņš vijas garām savdabīgiem, iegareniem purvājiem, kuru malās ir uzbūvētas platformas, lai ceļotāji atpūtinātu kājas un baudītu purva mierīgo noskaņu. Dēļu celiņš vijas ne tikai gar purviem un gleznainajiem purvu skatiem, bet gan arī garām purva saliņai, kur varat vērot vārnu ģimenes darbības. Takas beigās atrodas komponista Marta Sāres mājas muzejs. 

Teringi mācību taka ir ideāla pastaigas vieta cilvēkiem, kuriem nav speciāla pārgājienu apģērba. Dēļu celiņš, kas ir pārklāts ar papildus neslīdošu tīklu, un drošā skaidu taka ved dabas interesentus pār vairākām purva salām, bet takas informācijas stendi sniedz visaptverošu pārskatu gan par meža iemītniekiem, gan arī par purva sastāvu.

Vellamegi 2,2 km garā pārgājienu taka ved taisnā līnijā no kalna pakājes līdz virsotnei. Vellamegi ir otrais augstākais meža klātais pakalns ar stāvām nogāzēm Igaunijā, tā augstums virs jūras līmeņa ir 303,9 m. Ņemot vērā augstumu starpību starp kalna pakāji un virstoni, kas ir 84 m, Vellamegi ar savu relatīvo augstumu ir augstākais Igaunijā. Nogāzes brīžiem ir ļoti stāvas (slīpums 35–40 grādi). Kopš 1992. gada Vellamegi mežiem ir noteikts egļu genofonda rezervāta statuss. Kalna pakājē atrodas pārgājienu māja, kurā iespējams atpūsties un izbaudīt pirmatnējo dabu (pēc iepriekšējas pieteikšanās RMK rezervāciju centrā tel. +372 628 1532).