Parasti tā sākas visas pasakas – "Reiz, sen senos laikos....", tad lūk, par Igaunijas dzīvi draudzīgajā padomju republiku saimē savā ziņā varētu teikt līdzīgi.Kopš padomju ēras beigām pavisam drīz apritēs 30 gadi, kas nozīmē, ka nu jau veselas trīs paaudzes dzīvo pavisam citā pasaulē un nezin, ko nozīmē – Padomju laiki!
Kā viss sākās?!
Tāltālajā 1940. gada 21. jūlijā pateicoties "draudzīgā" padomju armijas karaspēka ienākšanai Igaunijā tika izveidota Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika. Starp citu, arī Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika un Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika radās tieši šajā pašā dienā. Tā nu trīs māsiņas pie Baltijas jūras vienā un tajā pašā dienā kļuva par draudzīgās padomju sociālistiskās republikas lielās saimes sastāvadļu.
Kas tad īsti mainījās igauņu dzīvē ar šo brīdi?
Vairs nebija neatkarīgās Igaunijas valsts, tās vietā radās daļiņa no lielās padomju saimes, kur oficiālā naudas vienība bija rublis, kā otra oficiālā valoda ikdienā ienāca krievu valoda. Likumi un noteikumi tika diktēti no tālās Maskavas. Visi dzīvoja – vienā kopīgā, draudzīgā saimē ! Un visi bija vienlīdzīgi!
Tāda nu ir Igaunijas vēsture un, lai arī ne visi mīl runāt par padomju laikiem Igaunijā, tie ir atstājuši varenu kultūras un vēstures mantojumu, kas kā dzīvs apliecinājums mums atgādina par laikiem, kad viensētas un lielās lauku saimniecības tika apvienotas draudzīgos kolhozos, kur visa vara piederēja tautai. Arī mājas un dzīvokļi vairs nebija katra cilvēka atsevišķs īpašums, bet gan kolektīvs. Savukārt vietējo ražotāju rūpnīcas pārtapa par valsts īpašumu.
Un tā tas turpinājās veselus 70 gadus līdz pat 1990. gada 8. maijam.
Tie, kam pāri trīsdesmi šos laikus vēl atcerās, bet jaunākajām paaudzēm, tie ir sirreāli stāstiņi, ko stāsta vecāki ar tekstu " Kad mēs augām...."
Igaunijā padomju laikus necenšas izdzēst no cilvēku atmiņas, jo šis periods, lai gan atņēma valstisko neatkarību, tomēr atstājis daudz interesantu laikmeta liecību – sākot ar padomju arhitektūras šedevriem un beidzot ar dažādiem ražošanas un slēgtajiem militārajiem objektiem, kas visus padomju gadus tika turēti slepenībā un vien tagad lēnām ver savus vārtus plašākai sabiedrībai – sava veida zudusī Atlantīda iznirst no jūras dzelmes. Esam apkopojuši vienkopus šīs dzīvās vēstures lieciniekus – muzejus un dažādas ekspozīcijas, kur katrs vēstures entuziasts, ierodoties Igaunijā var rast sev interesantus objektus šīs dzīvās vēstures iepazīšanai.
Lai vai kāda vēsture, tā ir mūsu vēsture un mēs ar to lepojamies, jo katrs periods, ko mums bijis dots izdzīvot, mūsu tautā un mūsu apziņā ir atstājis paliekošas pēdas, pateicoties kurām, mēs esam tie, kas mēs esam šodien!
Kas zin, varbūt ja nebūtu šo laiku, mēs nezinātu, kas ir alkas pēc brīvības, kas ir brāļu tautu draudzīgais plecs. Šodien, atzīmējot Baltijas ceļa 30 gadadienu, visa pasaulē brīnās, kā varēja noorganizēt vienlaikus un vienkopus tik daudzu cilvēku dzīvo ķēdi!
