Igauņu literatūra

Igaunijā ir bijuši daudzi labi rakstnieki, kuri ir iedrošinājuši un atmodinājuši tautas nacionālo garīgumu, devuši mums neaizmirstamus rakstus un radījuši darbus, kas joprojām ir mūsu identitātes stūrakmens. Lai tos godinātu un atcerētos, daudzu rakstnieku vārdā ir izveidoti muzeji, kas atrodas vai nu viņu dzimšanas vietā, vai citā nozīmīgā vietā, kas ietekmēja un iedvesmoja autora rokrakstu. Kāpēc vispār jāiet uz rakstnieku muzeju? Es domāju, ka tas sniedz labāku priekšstatu par apstākļiem, kādos cilvēks tajā laikā strādāja, kāda dzīve viņu ieskāva un kā viņš atrada motivāciju uzrakstīt kaut ko tik svarīgu, par ko joprojām runā pat gadu desmitiem vai pat simtiem vēlāk.

Lai gan igauņu literatūra Latvijā nav pati populārākā, Igaunijā visā tās vēsturē ir izveidojušies vairāki ievērojami rakstnieki. Ir vairāki autori, kuru darbi ir tulkoti latviešu valodā un vairākās citās valodās. Šeit ir izcilu autoru izlase no Igaunijas.

Ievērojamākie rakstnieki no Igaunijas

Jāns Kross (1865–1933), iespējams, ir Igaunijas nozīmīgākais autors, un viņš ir arī visvairāk tulkotais mūsdienu igauņu autors. Viņš vairākas reizes tika uzskatīts par iespējamo Nobela prēmijas literatūrā laureātu, lai gan nekad nav saņēmis Nobela prēmiju. Tomēr dzīves laikā viņam tika piešķirtas vairākas citas balvas un apbalvojumi, tostarp vairākas starptautiskas balvas, goda doktora grāds, un 2006. gadā par mūža ieguldījumuj viņš saņēma Igaunijas Republikas Kultūras balvu. Krossu parasti uzskata par vissvarīgāko autoru Igaunijā, un daži no viņa slavenākajiem romāniem ir "Ķeizara trakais" no 1978. gada un "The Wikman Boys" no 2001. gada.

Savukārt Antons Hansens Tammsāre (1978–1940) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem rakstniekiem valstī, kurš sarakstījis nozīmīgus darbus visā Igaunijas literatūrā, proti, igauņu nacionālajā dzejā "Tõde ja õigus" (Patiesība un taisnība). Romāns sastāv no piecām daļām un tika uzrakstīts laikā no 1926. līdz 1993. gadam. Romāns tika filmēts 2006. gadā ar tādu pašu nosaukumu. Viņa nozīmi igauņu kultūrā pierāda fakts, ka pirms eiro ieviešanas laikā viņam tika dots gods izrotāt valsts 25 kronu banknoti.

Eduards Vilde (1865–1933) tiek uzskatīts par Igaunijas atzītāko autoru un uzskata kā par vienu no vadošajiem igauņu literatūras pārstāvjiem. "Külmale maale!" no 1893. gada stāsts par nabadzīgu zemnieku, kas izsūtīts uz Sibīriju, tiek uzskatīts par Igaunijas pirmo reālistisko romānu. Viņa romāni bieži bija saistīti ar tādām tēmām kā sociālais taisnīgums un konflikts starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Eduarda Vildes darbi ir tulkoti vismaz 14 valodās, un latviešu tās arī ir tikušas tulkotas.

Vēl viens svarīgs autors ir Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (1803–1882), kuram tika uzdots apkopot un publicēt Igaunijas nacionālā eposa "Kalevipoeg" tradīcijas. Kalevipoegs, "Kaleva dēls", ir šīs episkās tautas dzejas galvenais varonis.

Igauņu dzejnieks, autors un tulkotājs Jaan Kaplinski (1865–2021) ir vēl viens populārs rakstnieks no Igaunijas. Vairāki viņa darbi ir tulkoti arī latviešu valodā, piemēram, "Tā pati upe" no 2012. gada. Viņš arī ir pārtulkojis igauņu valodā dažu citu valodu autordarbus.

Ievērojamākās rakstnieces no Igaunijas

Viens no mūsdienu lielākajiem vārdiem Ziemeļvalstīs ir somu-igauņu rakstniece un dramaturģe Sofija Oksanena, dzimusi 1977. gadā. Viņa debitēja 2003. gadā ar romānu "Staļina govis", un viņas lielais starptautiskais izrāviens notika 2008. gadā, kad viņa izdeva romānu "Attīrīšanās", kas uzvarēja vairākas balvas, tostarp Ziemeļvalstu padomes literatūras balva un "Finlandia" balvu. Sofijas Oksanenas darbs notika lielakoties Baltijā padomju okupācijas laikā, un viņa aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē dažādos jautājumos, sākot no feminisma līdz LGBT vienlīdzīgām tiesībām. Marija Undere (1883–1980) bija igauņu dzejniece, kura sarakstīja vairākus atzītus dzejoļu krājumus. 1944. gadā viņa aizbēga no padomju okupācijas uz Zviedriju un apmetās uz dzīvi Zviedrijā. Marija Under bija lieliska, mītiska dzejniece Igaunijā un vairākas reizes tika nominēta Nobela prēmijai literatūrā, taču nekad to nesaņēma. Viņa publicēja 13 dzejoļu krājumus, trīs Zviedrijā, bet Igaunijā tie bija aizliegti lielāko laika posmu padomju laika.

Citas ļoti ievērojamas un populāras rakstnieces no Igaunijas ir Vīvi Luika (dzimusi 1946. gadā), kurai 1992. gadā tika piešķirta Igaunijas Republikas Kultūras balva. Viņa ir sarakstījusi romānus "Septītais miera pavasaris" no 1985. gada un "Vēstures skaistums" no 1993. gada. Maimu Berg (dzimusi 1945. gadā), kura uzrakstīja romānu "Es mīlēju krievu" kopš 1997. gada. Starptautiski atzītā igauņu dzejniece Dorisa Kareva (dzimusi 1958. gadā) uzrakstīja dzejoļu krājumu "Žēlastības dienas" no 1978–2001. gada.

Iejūties Igaunijas rakstnieku pēdās

Visā Igaunijā ir muzeji, ielas, parki un memoriāli, kas, cita starpā, ir veltīti iepriekš minētajiem autoriem. Tammsaare pilsētas parks Tallinā, Oskara Vailda un Eduarda Vildes skulptūra Tartu, Frīdriha Reinholda Kreicvaldes memoriālais muzejs Tallinā, Ilona Viklanda bērnības māja Hāpsalā un Antona Hansena Tamsāres dzīvokļu muzejs Tallinā. Šie ir tikai daži piemēri. Ja jums patīk grāmatas un literatūra, tad tā ir laba ideja apmeklēt aizraujošu un atšķirīgu literatūras muzeju Igaunijā, proti, Tallinas Aizliegtās literatūras muzeju. Ir vērts apmeklēt arī Igaunijas Nacionālo bibliotēku Tallinas centrā. Nacionālā bibliotēka darbojas gan kā kultūras centrs, gan kā bibliotēka un informācijas centrs. Vai arī jūs varat pievienoties gida pavadītajai literatūras pastaigai pa Tartu, pilsēta ir arī UNESCO sarakstā iekļautā literatūras pilsēta.