Igauņiem patīk labi paēst, un, līdzīgi citām tautām, arī igauņu ēšanas paradumos vērojamas dīvainības, kuras nesastapt nekur citur.
Tāpat kā krieviem ir okroška, somiem lakrica, japāņiem jēla zirga gaļa, vāciešiem Zungenwurst jeb cūkas asinis, mēle un auzu pārslas, zviedriem pūdēta siļķe un ķīniešiem tūkstošiem gadus vecas olas, igauņiem ir reņģe tomātu mērcē, nepārstrādāts govs piens, mīksti makaroni, majonēze un ķilavmaize un daudz dažādu tradicionālo ēdienu.
Kas tas par brīnumu – reņģes tomātu mērcē? Reņģe ir oficiālā Igaunijas nacionālā zivs un kaut kāda savāda iemesla dēļ igauņi savu zvīņaino talismanu mēdz ēst, turklāt vēl tomātu mērcē. Starp citu, tieši tā mērce ir ļoti garda (nerunājot, protams, par pašām reņģēm!) un, neskatoties uz savu ne pārāk kārdinošo izskatu, jau ar trešo kumosu tās kļūst pilnīgi paciešamas. Reņģes tomātu mērcē bija gandrīz vienīgā lieta, ko padomju okupācijas gados Igaunijas lauku veikaliņos laimējās dabūt. Kas zina, varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ sarkanajā zostē peldošās zivis igauņiem līdz šai dienai mēdz izsaukt Pavlova refleksu.
Lai gan reņģes tomātu mērcē neizklausās pēc veselīga ēdiena, modernais igaunis ir kārtīgs eko fans, un viņa gremošanas traktā nenonāk praktiski nekas, kas nebūtu ekoloģisks vai dabīgs. Tādēļ igaunis dzer vien tādu pienu, ko kaimiņu lauku sētas saimniece no savas govs tesmeņa ieslaukusi tieši kanniņā. Nekādas pārstrādes, nekādu piedevu! Un, ja igaunim kaimiņos lauku saimniecības nav, viņš iedarbina sava Hummer sešlitru dzinēju un, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, aizjoņo uz tuvējo bioloģiskās pārtikas veikalu, lai iegādātos kasti ar dzīvo pienu.
Igauņu brokastu galda neatņemama sastāvdaļa ir arī kārtīga krūze piena
Foto: Tajo Oja, Visit Estonia
Īpašas attiecības igaunim ir ar makaroniem. Jā, tieši, ar makaroniem, jo jēdziens “pasta” igauņa dzīvē ienāca tikai pēc neatkarības atjaunošanas, krievu laikā igaunis par makaroniem dēvēja arī spageti un visas citas pastas šķirnes. Turklāt vārds “pasta” igauņu valodā saistās drīzāk ar zobu tīrīšanu nevis kulināro baudījumu.
Dīvainā kārtā igaunis ir pārliecinājies, ka makaroni (un visas citas pastas šķirnes) ir jānovāra tik mīksti, ka tie vārda vistiešākajā nozīmē izkūst mutē. Ja igaunim restorānā tiek pasniegti al dente makaroni, viņš tos lūdz iesaiņot līdzņemšanai uz mājām, tur iemet katlā un pavāra vēl pārdesmit minūtes – tikai tad makaroni sasnieguši tādu konsistenci, kas atsauc atmiņā bērnību.
Ar majonēzi lieta ir nopietnāka. Proti, igauņi ir pārliecinājušies, ka tikai viņi prot pagatavot īstu majonēzi, turklāt, dīvainā kārtā, viņiem ir pilnīga taisnība. Igaunijā ražota majonēze ir neticami garda, it īpaši ar novārītu olu vai krāsnī ceptu lasi. Tas, kurš Igaunijas majonēzi nav nogaršojis, par majonēzi nezina neko! Vien šī piedzīvojuma dēļ ir vērts tūlīt pat rezervēt lidojuma biļeti un, ierodoties Igaunijā, doties uz tuvējo pārtikas veikalu!
Tiem, kuriem uz Igauniju acumirklī nav iespējams atbraukt, ir vērts pamēģināt pagatavot vienu kārtīgu ķilavmaizi. Tiesa gan, tas prasīs nedaudz laika un pacietības, tomēr galarezultāts ir tā vērts – ķilavmaize igauņu gaumē pasaules čempionātā ķilavmaižu pagatavošanā pārliecinoši ieņemtu pirmo vietu. Protams, ja šādas sacensības tiktu rīkotas.
Ēdiena cienītājiem Igaunijā garlaicīgi nebūs un, ja tradicionālās maltītes igauņu gaumē kādubrīd apnikušas, droši var doties uz restorāniem, kas cienā ar krievu, ķīniešu, japāņu, indiešu, itāliešu, franču un citu nacionālo virtuvju labumiem – tie gan Tallinā, Tartu, Pērnavā, gan arī vairākās citās Igaunijas pilsētās tiek pagatavoti lieliskā līmenī!
Aplūko, kā ārzemju viesi apgūst Igauniju: #Estonianway!
