Meteņdienas svinības ar ragutiņām un smalkmaizītēm

Avots: Visit Estonia

Meteņdienas svinības ar ragutiņām un smalkmaizītēm

Šīs gadsimtiem senās svinības tika atzīmētas par godu pavasara atnākšanai un tās ir iecienījuši gan bērni gan pieaugušajie visā Igaunijā. Vizināties ar ragaviņām Veiksmei, ēst bulciņas, kas pildītas ar putukrējumu un dejas visu nakti.


Pavasara gaidīšana

Meteņi (Vastlapäev igauņu) tiek svinēti vairākās tūrēs, pēc kristiešu tradīcijas pēdējā dienā pirms gavēņa iestāšanās pirms Lieldienām ar dzīrēm un jautrību. Katru gadu Svētki iekrīt citā dienā - septiņas nedēļas pirms Lieldienām, vai nu februārī vai martā. Dažās valstīs šī diena tiek svinēta kā "Mardi Gras", savukārt Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Austrālijā un Kanādā šo dienu ļoti trāpīgi sauc par "Pankūku otrdiena", jo maltītē tiek pasniegtas pankūkas. Igaunijā, kā jau daudzas no svinamdienām arī Meteņdienas svinības ir piesaistītas gadalaiku maiņai un lauksaimniecības kalendāram.


Ragaviņu izbraucieni Veiksmei

Nobrauciens, kurš tālāk

Ir tāda paraša, jo ilgāk ragavas brauc, jo garāki lini vasarā izaugs.

Photo by: Kaarel Mikkin


Viena no centrālajām Meteņdienas tradīcijām ir Ragaviņu braukšanas sacensība. Vecos laikos, kad lielākā daļa igauņu bija zemnieki, bija tradīcija, ka jo tālāk saimnieks varēja nobraukt pa sniega kalnu uz linu maisa vai ragavās, jo garāki izaugs linu stublāji vasarā. Tās bija Draudzības sacensības starp kaimiņiem, lai redzētu, kas varēs nobraukt ar ragavām vistālāk. Pēc tam izklaides turpinājās ar vērpšanas sacensībām un kreklu (vurr) darināšanas no cūku nagiem. Meteņdienā ļaudis spēlēja spēles, ēda un dejoja līdz vakaram. Šajā dienā bija aizliegts vērpt aitas vilnu vai degt uguni, un vēlams griezt un ķemmēt matus.


Maizītes, zupa un cūkas kājas

Tradicionāli, cūka tika kauta un pasniegta Ziemassvētku laikā, tāpēc līdz februāra beigās vai marta sākumam, viss, kas bija palicis pāri bija kājas. Vārītas cūkas kājas (seajalad) tika pasniegtas kopā ar zirņu un pupiņu zupu, kas joprojām ir diezgan populārs ēdiens arī mūsdienās. Vecos laikos bija tāda paraša,ka cūku taukus no rokām vai sejas pēc ēšanas netīrīja nost, lai nesavainotos ar kaut ko asu šajā dienā. Cūkas kājas maltītes noslēgumā, Meteņos ēda saldu bulciņu ar saldā krējuma pildījumu, ko sauc par "vastlakukkel". Ceptās bulciņas ir tik populāras arī mūsdienās šajā dienā, ka kafejnīcas ir pilnas ar cilvēkiem, kas stāv garās rindās, lai tikai tiktu pie savas Meteņdienas īpašās bulciņas. Šajā dienā galvenais ir nenokavēt, citādi var nepaspēt, tāpēc labāk agrāk, nekā palikt bešā!

Pēdējās izmaiņas: 10.02.2022

Kategorija: Vēsture un Kultūra, Aktīvā atpūta un piedzīvojumi