Pavasara sagaidīšana Igaunijā

Saule sāk sildīt, dienas gaišais laiks kļūst garāks un pļavās parādās pirmie zaļumi. Pavasara augi ir ne tikai skaisti, bet tie ir arī veselībai noderīgu augu dārgumu krātuve. Pirmie zaļumi ir pilni ar vitamīniem, kuru mum pēc garās ziemas trūkst. Daudzi entuziasti dodas uz Igaunijas mežiem, lai tecinātu bērzu sulas un citas dabas dāvanas. 

Bērzu sulas tiek uzskatītas par dziedinošu eliksīru, "dzīvo ūdeni". Sulas var tecināt pavasarī, kad temperatūra vairs nav zemāka par nulli. Pieaudzis koks pavasarī var viegli kompensēt zudumus, jo augsnē ir daudz mitruma. Protams, ar šo procesu jārīkojas atbildīgi. Kad sulu tecināšana ir pabeigta, ieteicams aizbāzt atlikušo atveri ar koka aizbāzni. Sula ir pilna ar C un B grupas vitamīniem, antioksidantiem un minerālvielām, un to var nobaudīt uz vietas.

Ap martu un aprīli lietavu, sniega kušanas dēļ notiek plūdi, taču igauņi nav nobijušies un ir padarījuši šo piekto sezonu par nacionālo lepnumu!

Ūdens no kūstošā sniega appludina pļavas un mežus, appludina ceļus un vietējie iedzīvotāji brauc ar kajakiem vai kanoe, lai apbrīnotu šo aizraujošo dabas parādību. Pavasaris ir īpaši aizraujošs. Plūdi šeit ilgst vairākas nedēļas. Soomaa vietējie entuziasti joprojām saglabā tradicionālo laivu izgatavošanas tradīcijas, kas ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Ja šajā gadalaikā laivošana ar kanoe šķiet pārāk ekstrēma nodarbe, Tuhala var izbaudīt vēl vienu dabas izrādi, kad Tuhalas Raganu aka "uzvārās". Kad pavasarī ūdens līmenis paaugstinās, avots sāk pārplūst ar ātrumu 100 litri sekundē. Šo apbrīnojamo izrādi uzskata par vienu no unikālākajām visā Eiropā.

Pastaiga pa Igaunijas mežiem, purviem un ezeriem ir īsta dāvana pilsētniekiem. Pavasaris, pirmie saules stari un dabas atmoda mudina uz garām pastaigām un brīvdabas svētkiem.

Ikviens noteikti atradīs sev piemērotas grūtības pakāpes taku gar romantiskām piekrastēm, mežonīgiem ezeriem vai upēm, vai cauri dziļam mežam. Igaunijas garākā pārgājienu taka ir 820 km gara. Agrāk vai vēlāk ikviens pārgājiena dalībnieks sāk domāt par pārtraukumu un siltu maltīti, kas pagatavota pie ugunskura. Pārgājienu takās ir ierīkotas grilēšanas vietas, kur var sarīkot īstu mielastu brīvā dabā.

Seno igauņu dzīvē dabai bija liela nozīme, un dabas spēki un meža iemītnieki tika godāti un baidīti. Ceļojumu uz mežu senie igauņi uzskatīja par svētu rituālu. Mežā nedrīkstēja lamāties vai pat domāt par sliktām lietām - šādā vietā ļaunās domas varēja piepildīties. Bija aizliegts skaļi saukt savvaļas dzīvniekus, citādi tie varētu uzbrukt. Piemēram, vilku sauca vienkārši par "pelēko".

Nedaudz vairak par 50% Igaunijas teritorijas klāj meži, tāpēc nokļūt savvaļā ir viegli. Pusstundas brauciena laikā ar automašīnu vai vilcienu jūs nokļūsiet mežā. 

Igaunija ir viens no trim populārākajiem putnu vērošanas galamērķiem Eiropā. Putnu migrācijas sezona sākas martā un kulmināciju sasniedz maija vidū. Igaunijā ir reģistrētas vairāk nekā 380 gājputnu sugas. Ūdensputnus piesaista sekla jūra un līča formas piekraste. Matsalu nacionālais parks un Lahemā nacionālais parks ir to galvenā pieturas vieta starp Arktiku un Rietumeiropu.

Igaunijā ir reģistrētas 64 zīdītāju sugas. Igaunija ir viena no Eiropas valstīm ar vislielāko lielo plēsēju, tostarp brūno lāču, lūšu un vilku, blīvumu. Igaunijā ir īpašas vietas, kur var vērot lāčus, mežacūkas un citus meža iemītniekus.

Roņi ir apbrīnojami zīdītāji, kas dzīvo Baltijas jūrā. Vietējos līčos dzīvo aptuveni 4 tūkstoši īpatņu, un parasti agrā pavasarī tiem dzimst pēcnācēji. Pieaugušie ronēni parasti ir pelēki, bet jaundzimušie ronēni ir balti. Roņus to dabiskajā vidē nav grūti ieraudzīt - šo dzīvnieku vērošanai tiek organizētas īpašas ekskursijas.