Pērnava galvenokārt tiek uzskatīta par kūrorta un vasaras rezidenci atpūtniekiem. Arī paši igauņi vienmēr ir daudzinājuši, ka Igaunijā ir divas galvaspilsētas Tallina un Pērnava, kā vasaras galvaspilsēta, jo ne jau par velti lielākā daļa SPA atpūtas centru ir koncentrējušies tieši Pērnavā. Šoreiz par to, ka Pērnavā ir arī citi vērtīgi apskates objekti, jo kā nekā tā ir sena jūras ostas pilsēta.
Pērnavas molam 150 gadu
Neapšaubāmi, Pērnavas mols ir viens no interesantākajiem un savdabīgākajiem tūrisma apskates objektiem pilsētā.
Sākotnēji, Pērnavā nebija kārtīgas jūras ostas, taču attīstoties tirdzniecībai pa jūras ceļiem, nācās meklēt jaunus risinājumus, kā apmierināt tirgotāju prasības pēc ērtākas piekļuves pilsētai. Rīkojumu mola celtniecībai toreiz deva Krievijas Imperatore Katrīna II, pēc pilsētas tirgoņu un vadības lūguma.
1863. gadā svinīgi tika ielikts stūrakmens akmens mola celtniecībai. Būvniecības process ritēja vairākus gadus, tādējādi nodrošinot vietējos iedzīvotājus ar darbu, savukārt vietējiem lauksaimniekiem mola celtniecība deva iespēju atbrīvoties no laukakmeņiem, pie tam, saņemot par to atlīdzību. Starp citu, ne tikai vietējie iedzīvotāji, arī pierobežas latvieši pamanījās atvest celtnecībai noderīgos laukakmeņus no saviem labības laukiem, pret dāsnu atlīdzību. Mola celtniecībā tika izmantoti arī pilsētas sagruvušo ēku pārpalikumi, tādējādi atbrīvojot vietu jaunām celtnēm. Mola galā tika uzstādīta signālbāka, kas kalpoja kā ceļvedis nats stundās ostā ienākošajiem kuģiem.
Kopumā, jaunā mola izbūve un kuģu ceļa padziļināšana upes grīvā tika pabeigta 1869. gadā. Līdz ar šo brīdi Pērnavā uzsākās jūras tirdzniecības uzplaukums, imoprtējot preces no visas pasaules un ievedot tās tālāk kontinentā, gan arī eksportējot, galvenokārt linu un kokmateriālus. Pirmā pasaules kara laikā mola būves gan mazliet cieta no vācu un krievu karakuģiem, taču tas tomēr saglabāja savu funkcionaitāti un veiksmīgi saglabājies līdz mūsdienām visā mola 2 km garumā.
Ceļš uz molu
2019. gadā tika izbūvēts Pērnavas Piejūras parks, kas sākas pie Pērnavs upes iztekas un sniedzas līdz pat molam. Nonākot pie mola, jābūt uzmanīgiem, jo mitrie laikapstākļi un spēcīgie viļņi, kas sitās gar mola akmeņiem, padara tos slidenus!
Tiem, kas nolēmuši apmeklēt Pērnavas molu noderīgi būtu zināt, ka ik pa laikam mols pilnībā nonāk zem ūdens. Savukārt brīžos, kad ūdens atkāpjas, jūrā ir redzami kādreizējā (vissenākā posma) koka mola baļķu gali.
Kā vēsta kāda sena igauņu tautas leģenda - mīlētājiem esot jādodas kopā, roku rokā sadevušamies līdz pašam mola galam un savas jūtas jāapliecina ar skūpstu. Tas sniedzot mūžīgu mīlestību.
