Baznīca, kas celta ap 1300. gadu, ir viena no vecākajām akmens baznīcām Viljandi apriņķī. Pēc Livonijas kara baznīca ilgu laiku bija drupās. Arī Ziemeļu kara laikā baznīca cieta no ugunsgrēka, un no jauna tika uzcelta tikai 1767. gadā.
19. gadsimta beigās ēka tika iekārtota pseidogotiskā stilā, altāra sienu būvēja J.G.Mihlenhauzens.
1887. gadā radītās altārgleznas autors nav zināms.
Ērģeļu prospektu 1804. gadā uzcēla J.A.Steins, un tas saglabājās arī pēc brāļu Krīsu ērģeļu pārbūves 1937. gadā.
Baznīcā kopš 1598. gada atrodas Annas Ratčsepas riteņa formas krusts.
Blakus altārim atrodas marmora piemineklis par godu ģenerālim H. H. fon Fersenam.