Piritas upes krastā esošo drupu vēsture sniedzas 1407. gadā, kad šeit tika dibināts senās Livonijas lielākais mūķeņu klosteris. Klosteris, kas vārdu ieguva no Zviedrijā galveno klosteri dibinājušās Svētās Birgitas, saglabājās sākotnējā veidolā līdz 1577. gadam, kad Ivana Bargā karaspēki to iznīcināja.
Pagājušā gadsimta beigās viduslaiku klostera teritorijā tika veikti vairāki izrakumu un konservēšanas darbi. Galvenās ēkas masīvā fasāde, sienas, pagrabi un kapsēta ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Skaisto klostera drupu daļu, kas vasarā kalpo arī par iecienītu koncertu vietu, pārvalda Sv. Birgitas māsas.