Izbaudi vasaras piedzīvojumu uz Igaunijas salām

Avots: Lembit Michelson

Izbaudi vasaras piedzīvojumu uz Igaunijas salām

Avots: Lembit Michelson

Vai zinājāt, ka Igaunijā ir tieši 2222 salas un populārākās no tām ir Sāremā, Hījumā, Kihnu, Muhu un kādreiz Latvijai piederējusī Roņu sala! Pie tam, 133 no tām atrodas ezeros (tā saucamās sauszemes salas). Protams lielākā daļa Igaunijas salu atrodas tieši jūrā, kuras ir sasniedzamas vienīgi izmantojot prāmju satiksmi, veicot nelielu pārbraucienu no valsts rietumu piekrastes mazajām piekrastes ostiņām.

Lielākās Igaunijas salas ir: Sāremā (2671 km²), Hījumā (989 km²), Muhu (198 km²) un Vormsi (92,9 km²). Uz Igaunijas salām kopumā dzīvo ap 3% no valsts iedzīvotāju kopuma. Tikai rokas stiepiena attālumā no kontinenta, nesteidzīgi baudot jūras vējus un skatoties kā līganais satiksmes prāmis šķeļ Baltijas jūras viļņus, sasniedzot netveramo jūras robežu, kaut kur nekurienes vidū jūs nonākat uz Igaunijas salām.

Apceļojot salas Augustā - esiet gatavi vērot lēnīgās roņu ordas, kas laiski izgūlušās saulītē gozējās salu saulainajās piekrastēs. Savukārt, ja esat saules un klusuma meklējumos, uz salām Jūs atradīsiet daudzas klusas pludmales un kempingus. Kad saules stari nogurdinājuši miesu, laiks izbaudīt dabas varenumu nelielos pārgājienos pa dabas takām, vai varbūt jūsu dvēsele alkst pēc romantikas un pasakainiem piekrastes restorāniņiem, ko apmeklēt pēc saules peldēm un veldzēties vietējo ražotāju vīna un miestiņa saldeni rūgtenajā garšā.

Sāremā

Saaremaa

Photo by: Aron Urb

Lielākā Igaunijas sala. Šeit Jūs atradīsiet senas SPA kūrortu tradīcijas (Kuresāre ir jau izsenis izslavēts kūrorts ar senu vēsturi, kas sniedzas vēl līdz Cariskās Krievijas laikiem). Tieši tāpēc to dažreiz sauc par Spaaremaa. Sāremā galvaspilsēta ir Kuresāre ar ļoti senu un bagātīgu vēsturisko mantojumu un skaistu arhitektūru. Tieši šo pēdējo divu aspektu dēļ Sāremā ir atzīta par vienu no top tūrisma vietām Igaunijā, kas kā magnēts pievelk tūristus no tuvienes un tālienes. Ārstnieciskās dūņas šeit ir slavenas ar savu dziedināšano spēku un ārstnieciskajām īpašībām.

Ko redzēt un apskatīt Sāremā: Kāli meteorītu krāteris, Kuresāres cietoksnis, Pangas stāvkrasts, SPA, Anglas vējdzirnavu kalns. Ieplānojiet ģimenes braucienu uz Sāremā un izbaidiet tās skaistumu.

Kā nokļūt Sāremā: No Kuivastu ostas (vai Virtsu ostas) ar prāmju satiksmi.

Hījumā

Hījumā ir otra lielākā sala Igaunijā. Ziemā, kad apstākļi ir piemēroti, jūs pat varat uz turieni nokļūt pa ledus ceļu (starp citu, tas ir garākais ledus ceļš Igaunijā). Kas atšķir Hījumā no citām Igaunijas salām?! Tā ir īpaši tīrā un neskartā daba, kā arī dabai pietuvinātais un dabiskais dzīvesveids. Atšķirībā no Sāremā šeit Jūs neatradīsiet mūsdienīgus SPA centrus vai veselības atjaunošanas kūrortus, jo pati sala ir kā SPA – vasarā daudz saules, ar nomierinošām jūras viļņu skaņām un garām jo garām smilšu pludmalēm. Sāļais jūras ūdens tiek uzskatīts par īpaši ārstniecisku ādas problēmu risnāšanai un kaulu sāpju mazināšanai. Tieši Hījumā atrodas visvecākā bāka pasaulē, kura aktīvi tiek darbināta līdz pat šai dienai.

Ko redzēt un apskatīt uz salas: Kepu bāka, Ceļojums uz Hījumā ar bērniem.

Kā nokļūt uz salu: Uz Hījumā atiet prāmju satiksme no Heltermaa ostas vai no Rohukilas ostas rietumu piekrastē. Var arī izmantot prāmju līniju no Hījumā (Sõru ostas) uz Sāremā (Triigi ostu)

Citas ne mazāk skaistas Igaunijas salas

Ristna un Tahkuna salas

Šīs Jūs arī varat ieskaitīt slavenāko un zināmāko salu pulciņā. Bez bākām šajās salās varat apmeklēt tādas vienreizējas dabas skatu vietas kā Sēretirpes zemesrags ar lieliskāko skatu uz jūru un nelielo zemes strēmelīti, kas iestiepjas Baltijas jūras ūdeņos un vējainākās dienās burtiski tiek ieskauta jūras viļņu skavās. Ir vēl kāds, ne mazāk skaists un mistisks dabas stūrītis, kuru apmeklējot jūs burtiski nokļūstat mistiskā dabas vidē, kur aiz katra koka slējas kādas netveramas būtnes ēna. Tas ir leģendām apvītais Krustu kalns.

Ko vēl redzēt un apskatīt: Ristnas bāka, Tahkunas bāka, Krustu kalns, Sēretirpes zemesrags,

Vormsi

Vormsi sala pilnīgi pamatoti var lepoties ar savu 14. gadsimtā celto baznīcu, kas ir šīs salas vēstures un kultūras galvenais piemineklis. Apmeklējot Vormsi, noteikti apmeklējiet šo īpatnēji gareno ēku ar savdabīgo kvadrātveida pamatu plānojumu un apskatiet senos gleznojumus altāra telpas griestos. Vormsi Svētā Olava baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa un baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. Vēl šai nelielajā saliņā var nodoties romantiskām pastaigām vai velosipēdu izbraucieniem pa salu. Braukājot pa salas vecjiem ciematiņiem var apskatīt tradicionālo zviedru arhitektūru. Ne jau par velti līdz pat 1944. gadam salas iedzīvotāji galvenokārt bija piekrastē dzīvojošie zviedri, kuru senči, iespējams, tur ieradušies jau 13. un 14.gs no Dienvidaustrumu Somijas un Austrum-Zviedrijas piekrastes. Lielākā daļa no viņiem atstāja salu un devās uz Zviedriju Otrā pasaules kara laikā.

Nokļūšana salā: Ar prāmju satiksmi uz Vormsi no Rohukilas Sadam Sviby ostas.

Kihnu

 Kihnu ir īpaša vērtība, jo tās iedzīvotāju dzīvesstils un kultūra ir daļa no UNESCO plašā mantojuma saraksta. Vēsturiskā kultūra, ko piekopj salas iedzīvotāji vēljoprojām ir dzīva - sievietes te ikdienā valkā tradicionālo senču apģērbu, arī vīrieši un bērni ir tērpti tradicionālajos tērpos. Salas iemītnieki kā sendienās ikdienā dzied tradicionālās dziesmas, piekopj senos arodus un uztur dzīvas vecās tradīcijas un rituālus gan kāzu svinībās, gan dažādās ikdienišķās darbībās, kā piemēram darinot rokdarbus vai makšķerējot. No vienas puses Kihnu ir 7 lielākā Igaunijas sala un tajā ir tik daudz ko redzēt, tomēr tā ir arī gana maza un tāpēc tā ir ideāla vieta pastaigām, zvejai, izbraucienam ar velosipēdu un iepazīšanās tūrei ar draudzīgajiem salas iedzīvotājiem! 19.gadsimtā vairums salinieku pārgāja Krievijas Pareizticīgo ticībā kas arī ir viena no salas un iedzīvotāju īpatnībām.

Ko apskatīt un darīt uz salas: Kihnu muzejs, Kihnu Svētā Nikolaja baznīca, Kihnu bāka, Kihnu vietējo rokdarbu izstrādājumu veikaliņš un izbraucieni zvejas reisā ar īsteniem zvejniekiem.

Kā nokļūt uz salas: No Pērnavas vai Munalaid ostām atiet prāmji uz Kihnu.

Hiiumaa

Photo by: Magnus Heinmets

Muhu

Miegaini zvejnieku ciemi, darbojošās vējdzirnavas, lauku mājas ar salmu jumtiem, daudz briežu, aļņu un putnu. Liiva ciemā esošā Muhu Sv. Katrīnas baznīca ar saviem pagānu kapakmeņiem ir viena no vecākajām Igaunijā. Austrumu piekrastē atrodas Senās kultūras taka, kur var apskatīt ar vecās zemes ticību saistītās svētvietas. 

Ko redzēt Muhu: Pedastes muiža, Ēmu vējdzirnavas, Muhu strausu ferma, Katrīnas baznīca.

Roņu sala

 Šīs salas iemītnieki no pārējām salām atšķiras ar to, ka salinieki audzē zirgus, aitas un govis. Salā pastāvīgi dzīvo apmēram 60 cilvēki, kas zin, varbūt tie ir latviešu senči, jo kā nekā kādreiz šī sala piederēja Latvijai! Lai gan tā ir salīdzinoši mazapdzīvota uz salas atrodas laika stacija, lidosta, osta, pasta kantoris, muzejs, ārsta prakse, skola, 2 baznīcas, bibliotēka un 2 veikali. Līdz 1944.gadam salā bija spēcīga zviedru kopiena, bet Otrā pasaules kara laikā viņi to pameta un devas uz Zviedriju. Apmeklējot salu noteikti apskatiet vecākās koka ēkas Igaunijās, kas vēljoprojām stāv un tiek ekspluatētas.

Ko apskatīt Roņu salā: Sv. Magdalēnas baznīca, Jaunā baznīca, Roņu salas bāka, Vietējais muzejs.

Kā nokļūt Roņu salā: No Pērnavas, Munalaiu vai Roomassārdi (Sāremā) ostām ar prāmju satiksmi.

Vilsandi

Tā ir vieta, kur jau 1910.gadā tika izveidots nacionālais parks. Pati sala, domājams, ir vairāk nekā 2000 gadus veca. Labos laikos tajā dzīvoja vairāk nekā 200 iedzīvotāji. Pērsvarā tie bija zvejnieki, jūrnieki un roņu mednieki. Tagad Vislandi ir tikai viens pastāvīgais iedzīvotājs - salas sargs, bet toties ar daudz viesiem vasarās.

Ko redzēt Vilsandi: Vilsandi bāka, Vilsandi nacionālais parks,

Kā nokļūt Vilsandi: No Papissaare ostas Sāremā. Dažkārt, ja ūdens līmenis ir gana zems, jūs varat tur nokļut ar kājām, pārbrienot.

Aegna

Atrodas pašā Tallinas pievārtē. Savulaik tā piederēja Zviedrijai un Cariskajai Krievijai. Kad sākās pasaules karš visi salas iedzīvotāji tika padzīti no Aegnas, un tā kļuva par militāro bāzi. Dzelzceļš tika pārbūvēts militārajām vajadzībām. Kuģu satiksme uz salu tika atjaunota 1961.gadā, bet arī tikai tiem, kam bija speciālās atļaujas. Tikai 1991. gadā sala tika atvērta plašākam apmeklētāju lokam. Uz salas paveras 12 noslēpumaini apļi pāri klintij - senos laikos cilvēki tos iesauca par Jeruzālemes pilsētu.

Kā nokļūt salā: No maija līdz oktobrim jūs varat uz turieni doties no Tallinas.

Naisāre

Jeb (Terra Feminarum), tikai 12 km attālumā no Tallinas un uz tās dzīvo tikai viens iedzīvotājs. Uz šīs salas daba ir īpaši unikāla, dēļ kā savulaik, šeit tika izveidots Naissaares nacionālais parks. Vēstures gaitā sala tika izmantota militāriem mērķiem. 1913. gadā visi salinieki tika padzīti (galvenokārt piekrastes zviedri). Pēc kara viņi atgriezās savās mājās. Līdz 1993. Naissaare atradās Padomju Savienības militārās armijas valdījumā. Kā dzīvs apliecinājums par šiem laikiem salā joprojām ir saglabājies dzelzceļš.

Kā nokļūt: Uz Naissaare var nokļūt ar prāmju satiksmi no Piritas ostas.

Pīrisāre

Šī ir sala Peipusa ezerā. Tās apjoms ir tikai 7,8 kvadrātkilometru, taču, tas, kas padara šo salu īpaši interesantu ir Krievu vecticībnieku kopiena un tās dzīvā kultūra. Uz salas ir 3 ciemati - Saare (Želatšek), Tooni (Toni) un Piiri (Meža). Sala atrodas dabas aizsardzības zonā, jo tā ir mājvieta retām abinieku (vardes), augu un putnu sugām. Pīrisārē ciema iedzīvotāji ļoti labi audzē dārzeņus, speciālus sīpolus un zvejo. Uz salas ir divas svētvietas.

Kā nokļūt Pīrisārē: Ar prāmi no Laaksaare ostas.


Pēdējās izmaiņas: 21.06.2017
Ieteikumi