Īsumā par Igauniju

Avots: Jaanus Siim

Īsumā par Igauniju

Igaunija ir neliela valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Šī ir valsts, kuras platība ir 45 339 km² un te dzīvo mazliet vairāk par 1,3 miljoniem iedzīvotāju. Igaunijai ir vairākas galvalspilsētas, taču oficiālā ir Tallina.

 Igaunija savieno Skandināviju, Centrāleiropu un Eiropas austrumus

Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Baltijas jūras Monzunda arhipelāgs. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju un dienvidos ar Latviju. Igaunijas jūras robeža savienojas ar Somiju tās ziemeļos - Somu līcī, ar Zviedriju rietumos Baltijas jūrā un Latviju – dienvidrietumu daļā - Rīgas jūras līcī.

Igaunijā vari ielidot, ieburāt un iebraukt no jebkuras Eiropas vietas. Šī mazā piekrastes valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, ir īsa brauciena attālumā ar prāmi no Somijas un Zviedrijas, ar autobusu tajā var nokļūt no tādām Eiropas valstu galvaspilsētām, kā Varšava un Berlīne, bet nakts brauciens vilcienā no Sanktpēterburgas, Tevi nogādās pašā Tallinas sirdī.

Photo by: Toomas Volmer, Tallinas pilsētas tūrisma informācijas centrs

Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir vislabāk saglabājusies viduslaiku pilsēta Ziemeļeiropā

Tallina agrāk — Rēvele. Igaunijas oficiālā galvaspilsēta ir lielākā pilsēta valstī, galvenā ostas pilsēta un lielākais biznesa un rūpniecības centrs. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Somu līča krastā. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tallinas lepnums ir lieliski saglabājusies vecpilsēta un viduslaiku aizsardzības mūris ap to.

UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajai Igaunijas galvaspilsētai Tallinai pilsētas tiesības XIII gadsimtā piešķīra Dānijas karalis. Kopš tā laika Tallinas ielas ir piedzīvojušas dažādas varas – no dāņiem un zviedriem līdz vāciešiem, cara un Padomju Krievijai. Tallinas vecpilsēta ir bagāta ar viduslaiku mājām un ieliņām, ko joprojām sargā pilsētas mūra paliekas. Tallinas arhitektūras bagātība nozīmē, ka te ir daudz atklājamu leģendu un stāstu.

Photo by: Erik Peinar

Igaunijā runā igauņu valodā... kā arī angliski, krieviski, somiski un vāciski

Vienīgā oficiālā valsts valoda ir igauņu valoda un tāpat kā lībiešu, somu un ungāru valodas, pieder somugru valodu grupai. Ceturtdaļa Igaunijas iedzīvotāju ikdienā runā krievu valodā, galvenokārt valsts ziemeļaustrumos gar Krievijas robežu.

Igauņi lielākoties runā vismaz divās valodās, un saskaņā ar neseniem pētījumiem, ir vieni no labākajiem angļu valodas pratējiem Eiropā. Daudzi viesi domā, ka igauņi runā elfu valodā. Šī maģiski skanošā valoda patiesībā ir igauņu valoda, kas pieder Eiropas valodu saimes somugru zaram.

Photo by: Nieminen

Aptuveni 50% Igaunijas teritorijas sedz meži

Gandrīz pusi Igaunijas teritorijas klāj meži, kuros aug aptuveni 90 koku un krūmu sugu. Visizplatītākās sugas ir priedes, egles, bērzi un apses. Igaunijā dzīvo 60 zīdītāju sugas - lielākie dzīvnieki ir aļņi, staltbrieži, stirnas un meža cūkas, sastopami arī lūši un lāči. Igaunijas nacionālā zivs ir siļķe un nacionālais putns – bezdelīga.

...un igauņi mīl savus mežus, purvus un radības, kas tajos mīt – lūšus, brūnos lāčus, vilkus, lapsas, zaķus un briežus. Var teikt, ka igauņu mīlestība pret kokiem ir iedzimta.

Photo by: Sven Zacek

Igaunijā ir tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet tā ir lielāka par Dāniju vai Nīderlandi

Igaunijas kopējā teritorija ir 45.336 km2 liela. Salīdzinot ar citām pasaules valstīm tieši teritorijas ziņā – līdzīgas pēc platības ir Dānija, Slovākija, Dominikānas republika, kā arī Šveice un Nīderlande.

Igaunija ir viena no vismazāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Igaunija ir lielisks galamērķis dabas un pilsētas atpūtniekiem, kuri vēlas mazliet izstaipīt kājas un baudīt mieru un klusumu.

Photo by: Kristjan Lust

Igaunijai ir vairāk nekā 2000 salu

Igaunijai pieder vairāk nekā 2000 salas, no kurām lielākā daļa atrodas Baltijas jūrā. Daudzas salas ir arī Igaunijas lielākajā ezerā - Peipusā un citos ezeros. Tikai 19 salas ir apdzīvotas.
Igaunijas salām raksturīga liela kultūras un dabas daudzveidība — to iedzīvotājiem raksturīgi savi tautastērpi, dialekti un tradīcijas. Daudzās Igaunijas salās vēl nesen dzīvoja galvenokārt zviedri.

Lai arī Igaunijas salas lielākoties nav apdzīvotas, Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts ar tālu sniedzošos un dziļi iesakņojušos salu kultūru. Igaunijas salas lielākoties veido lauku apvidi, dažās no tām skatāmas vietējo vikingu, kā arī tradicionālās un viduslaiku kultūras pēdas.

Photo by: Toomas Tuul

Igaunijas dziesmu svētki notiek kopš 1869. gada un ik piecus gadus piesaista tūkstošiem dziedātāju

Igauņu dziesmu svētki ir daļa no tradiconālās igauņu kultūras. Dziesmu svētku tradīcija radās pirmās igauņu tautas atmodas laikā. Pirmajos trīs dziesmu svētkos piedalījās tikai vīriešu kori un orķestri, pavisam 822 dziedātāju un 56 cilvēki ar pūšamajiem instrumentiem. Aizvadītajos dziesmu un deju svētkos piedalījās ap 153 000 dalībnieku no visas Igaunijas.

Igaunijas dziesmu un deju svētki ir to raksturojošs, īpašs notikums un iemesls, kāpēc igauņi bieži tiek saukti par "dziedošo tautu". Šie apburošie un unikālie dziesmu un deju svētki ir godam pelnījuši vietu arī prestižajā UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Photo by: Kaarel Mikkin

Igaunija ir viena no vismazāk reliģiozajām pasaules valstīm

Tikai 32% Igaunijas iedzīvotāju atzinuši sev par ticīgajiem, no tiem: 14,8% luterāņi, 13,8% pareizticīgie, aptuveni 6000 baptisti un aptuveni 6000 katoļi.

Kaut gan Igaunijā ir daudz vēsturisku baznīcu, tikai aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju ir saistīti ar kādu reliģiju. Lielākā daļa Igaunijas ticīgo pieder luterāņu draudzēm.

Photo by: Toomas Tuul

Igaunijas sabiedrība ir digitāla

Igaunijā digitalizācija iet lieliem soļiem. 99% procenti publisko pakalpojumu ir pieejami internetā. Igaunijā katram iedzīvotjam ir nepieciešamība izmantot vismaz vienu e-pakalpojumu mēnesī. Ja Jūs nedzīvojat Igaunijā, varat iegūt igauņu e-rezidenta statusu un izmantot visas virtuālās priekšrocības, ko izmanto vietējie uzņēmumi ikdienas biznesa procesu organizēšanai.
Jau vairāk nekā 1500 latviešu ir kļuvuši par Igaunijas e-rezidentiem, ieguvuši digitālo identitāti, kas būtiski vienkāršo Igaunijas valsts iestāžu un privāto uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu.

Igaunija ievieš ērtu un modernu personīgo darījumu īstenošanas veidu, ļaujot tiešsaistē piedalīties gan vēlēšanās, gan parakstīt dokumentus. Tas nozīmē mazāku birokrātiju un vienlaikus arī labāku caurskatāmību un lielāku efektivitāti tādās būtiskās jomās, kā veselības aprūpe un izglītība.

Photo by: Kaarel Mikkin


Pēdējās izmaiņas: 05.10.2020
Visit Estonia adventes kalendars 2020 reklāmkarogs