Igauņiem viens no svarīgākajiem "māju sajūtas" un "dzimtenes" simboliem ir tieši rudzu maize, kas igauniski skan kā must Leib ("rupjmaize").
Rupjmaize kā tāda igauņu ikdienā ienāca apmēram 7 tūkstošus gadu atpakaļ (cilvēka mūžos runājot - apmēram pirms četrdesmit cilvēku paaudzēm), līdz ar ziemas rudzu audzēšanas tradīciju ieviesšanu Igaunijas teritorijā.
Neskatoties uz šīs kultūras salīdzinoši grūto audzēšanas ciklu, tieši rudzu audzēšana jau kopš sendienām igauņu lauku saimniecībās ir aizņēmusi būtiskāko saimniecības ieņēmu daļu, jo rudzi, kā jau ziemas kultūra, starp citām graudaugu kultūrām, prasa salīdzinoši daudz lielāku kopšanu un aprūpi.
Paši igauņi šo procesu - no grauda līdz maizes klaipam savā folklorā ir ietinuši veselos dzīves un auglības ciklu apdziedāšanas rituālos.
Līdz pat mūsdienām rudzu maizes klaips asociējas ar patieso Igaunijas identitāti.
Vēl pavisam nesenā pagātnē lielveikalu plaukti tika pildīti ar lielražotāju saražotajiem rupjmaizes aizvietotājiem, kam maz sakara ar īstenu rupjmaizi. Galvenokārt šī masu produkcija tika gatavota no kviešu miltiem un iekrāsoti tumšā krāsā ar pārtikas krāsvielām, nevis no rudziem, kā to kopš sendienām mēdza gatavot igauņi.
Šodien, paši igauņi arvien vairāk apzinās, cik svarīgas ir no senčiem mantojumā saņemtās un gadsimtos pārbaudītās maizes radīšanas tradīcijas un to ievērošana.
Mūsdienu Igaunijā arvien vairāk un vairāk cilvēku dod priekšroku mājās ceptai maizītei. Tā piemēram, katrs sevi cienošs restorāns Igaunijā saviem klientiem kā komplimentu uzsauc pašgatavotu maizi. Ar šo saprotams arī, ka populārākie un izsmalcinātākie "street-food" restorāni arī paši cep savu maizi.
Patiesībā pats maizes cepšanas process nav nekas sarežģīts vai neiespējams. Vienīgās sastāvdaļas, kas Jums cepot rupjmaizi būtu nepieciešamas ir: ūdens, rudzu milti, sāls, cukurs, un raugs + var pievienot sēklas, riekstus vai žāvētus augļus.
Vienīgais būtiskais noslēpums, lai izdotos laba maize ir pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība, jo viss maizes cepšanas process aizņem vairāk nekā 12 stundas.
Kad igauņi dodas uz ārzemēm, viena no pirmajām lietām, kas tiek likta koferī ir tieši rudzu maizes klaips – tas ir kā "māju smarža" svešumā mītošiem igauņu ļaudīm.
Igauņi tik ļoti mīl rupjmaizi, ka tās cepšanas tradīcijas tiek attīstītas ne tikai pašā Igaunijā, bet pat svešumā aizceļojušie iegauņi attīsta un popularizē rudzu maizes garšu tādās vietās kā Pekina, Perta un ASV.