Vai Jūs zinājāt, ka ir zviedri un ir Igaunjas zviedri, tās ir atšķirīgas kultūras, lai gan ar vienotām saknēm.
Igaunijas zviedri ir nozīmīga Igaunijas etniskā kopuma daļa, kas Igaunijas kultūrā ienesusi savu īpašu un unikālu kultūrvēsturisko mantojumu.
Mazliet iz vēstures
Igaunijas zviedri ir vāciešu, kas emigrējuši no Skandināvijas, tiešie pēcnācēji un savulaik apmetušies Igaunijas salās un jūras piekrastē. Tie kontrolēja visu Igaunijas piekrastes teritorijas saimniecisko un kultūras dzīvi.
No 1561. – 1721. igauņu zemes pārvaldīja Zviedrija. Līdz ar to XVII gs. viducī Igaunijas zviedru skaits igauņu teritorijās sasniedza visaugstāko koncentrāciju – ap 12 tūkstošiem cilvēku. Šajā laikā viņu kopskaits sastādīja ļoti nozīmīgu mazapdzīvotās Igaunijas ļaužu kopumu – ap 5% - 10% no kopējās Igaunijas teritorijās dzīvojošo ļaužu kopas.
Vēlākajā posmā, kad Igaunijas teritorija tika pievienota Krievijas Impērijai, vācu izcelsmes mazākumtautību pārstāvji spēja saglabāt priviliģēto sociāli-ekonomisko stāvokli piejūras reģionā, taču atsķirībā no Somijas, kurai jau tolaik bija piešķirts autonomās teritorijas statuss Krievijas impērijā, Igaunijas etnisko zviedru statuss un zviedru valodas statuss nebija oficiāli nostiprināts, līdz ar ko etniskie zviedri pakāpeniski asimilējās vietējā kopienā. Katrīna II pat izdeva speciālu rīkojumu par zviedru pācnācēju, kā lojāli labilu ļaužu kopu pārvietošanu no Hījumā salas (ap 1800 cilv.) pārvietošanu uz Ukrainu, kur viņi izveidoja vietējo Veczviedru (Gammalsvenskby) kopienu.
Pēc 1943. gada Tautas skaitīšanā apkopotajiem datiem, Igaunijas republikā dzīvoja 7641 cilvēku, kuri zviedru valodu uzskatīja par dzimto valodu (0.7% no kopējā valsts iedzīvotāju kopskaita).
Vairākās Baltijas jūras salās zviedru iedzīvotāju kopskaits sastādīja absolūto vairākumu, kā piemēram Hāpsalu, Roņu, Vormsī un Osmusāres salās.
II. Pasaules kara laikā 1943-1944 gados lielākā daļa Igaunijas zviedru emigrēja uz Zviedrju un ASV.
Igaunijas zviedri šodien
Uz šo brīdi Igaunijā vairs nav aktīvas igauņu zviedru kopienas. Vienīgie zviedru pēcnācēju dzīves Igaunijā pagātnes atgādinājumi ir zviedru valodas vietvārdi un kapu kopiņas. Tiek lēsts, ka šodien Igaunijā dzīvo ap 200-500 zviedru un viņu pēcnācēju.
Lai arī laiki mainījušies un globālā urbanizācija iet lieliem soļiem, Igaunijas zviedru apdzīvotajiem apgabaliem arī šodien saglabājušās daudzas kopīgas iezīmes. Līdzšinējās pierobežas zonās daba joprojām ir neskarta un reti apdzīvotība, kā arī neparastā vēsture un lielais zviedriski runājošo skaits. Tā piemēram Hāpsalu ir izveidot īpašs Piekrastes zviedru muzejs. Viņiem ir saglabājušies cieši kontakti ar radiniekiem Zviedrijā, un daudzi no emigrantiem pat ir atgriezušies Igaunijā, kas strādā zviedru kompānijās, pamatā banku un nekustamo īpašumu sektorā.
Patreiz notiek aktīva sadarbība ar vietējām folkloras biedrībām Zviedrijā un Igaunijā, tādējādi stiprinot Igaunijas zviedru kultūras saites.
